Kalnciema muiža (Kalnzeem; Biringshof)

                                              (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                              (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Te dzimis E.J.Bīrons.

Bīronu dzimta ir Kurzemes muižnieku dzimta, hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistē laikā no 1737. līdz 1795. gadam. Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (tai laikā Būreni) fiksēti 1573. gadā, taču it kā pirmais fon Būrens, Matiass ap 1550. gadu ieradies Kurzemē no Vestfāles, kuras Būreni bijuši visnotaļ cienījama birģeru dzimta. 1585. gada 14. jūnijā Klīves muižnieks Karls Bīrens saņēma no hercoga Gotharda Ketlera lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu: Kalnzeem, Biringshof). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Bīreniem Mītavā piederēja nams). Matiass fon Bīrens uzsāka aktīvu darbību, lai dzimta tiktu ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulātā, kas celtu tās sociālo statusu. 1634. gadā Būreniem kā nepietiekami dižciltīgiem tika atteikta uzņemšana Kurzemes bruņniecībā. 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs IV izsniedza diplomu, kas attiecās ne tikai uz Matiasu Būrenu, bet jau visu dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts).

Dzimta pārtapa par "Bīroniem" piektā Kurzemes hercoga Fridriha Kazimira fon Ketlera laikā, kad Kalnciema muižas īpašnieks Karls sāka parakstīties dokumentos kā "Bīrons". Tā dēls Ernsts Johans vispirms kļuva par grāfu, bet pēc tam par hercogu. 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā (kā uzņemšanas iemesli tika uzskaitīti Bīronu nopelni Kurzemes bruņniecības labā, bet ne vārda par dzimtas dižciltību un senumu). Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja Bīronu dzimtas jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. 1804. gadā dzimta ieguva jaunu titulu - Prinz Biron von Curland,- ko tā nes arī mūsdienās. Mūsdienās dzimtas galva ir Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons, fiziķis, kurš dzīvo Ammerlandē pie Štarnbergas ezera, netālu no Minhenes. (izmantoti materiāli no vesture.eu )

Adrese: Jelgavas novads, Kalnciema pagasts

Jaunauces muiža (Neu-Autz)

                                             (Fotografēts 2013. gada, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
 
Jaunauces vārds minēts jau 13.gadsimtā kā Livonijas ordeņvalsts īpašums. Jaunauce bijusi gan valsts īpašums, gan privātmuiža. Aptuveni 150 gadus tā dēvēta par Mazauci, bet hercogs Jēkabs atjaunojis Jaunauces nosaukumu. Laika gaitā muižas īpašnieki mainījušies.
Kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā grāfam K. J. F. fon Mēdemam. 20. gadsimta sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjeru atjaunošanu, kas fragmentāri saglabājušies, tai skaitā, arī Jelgavā ražotu balto podiņu krāsnis. Kompleksā ir vairākas saimniecības ēkas un parks.
Šobrīd muižas pilī vairs nedarbojas Jaunauces pamatskola. To likvidēja, bet uzņēmīgi skolotāji, kurus šis solis neapmierināja, apņēmušies to uzturēt un izveidot par savdabīgu muzeju, kurā var aplūkot gan atsevišķas klašu telpas, gan pašu muižu un tajā saglabājušos interjera elementus. Muiža pamazām tiek restaurēta iespēju robežās, tiek meklēti sponsori, nodarbināti 100-latnieki, ar kuru gādību ir iekopts brīnišķīgs muižas parks. Pagasts atradis iespēju finansēt muižai nelielu apkuri. Vairāk vai mazāk šeit viss izskatās cerīgi.

Vairāk informācijas - http://jaunaucespils.lv/

Adrese: Saldus novads, Jaunauces pagasts

Lielauces muiža (Groß-Autz)

                                      

                                            (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 
Lielauces muižas pašreizējais apbūves ansamblis pamatā veidojies 19.gadsimta sākumā. Kompleksa saimniecības ēkas izvietotas attālāk no pils - parka malā. Tajā saglabājusies pārvaldnieka māja, kas vēlāk pārbūvēta par kultūras namu, staļļi, kalpu māja, ezera pusē - ledus pagrabs. Sākotnēji Lielauces muiža un parks piederējusi pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlam hercogam Fridriham, kurš 1624.gadā muižā bija apmeties kopā ar visu galmu un ministriem. Vēlāk tā ir bijusi Pēterburgā dzīvojošā grāfa Pālena vasaras rezidence. Pils celta 19. gadsimta sākumā vēlā klasicisma stilā. 1900. gada Ziemassvētkos pils nodegusi. Pēc gada sākušies tās atjaunošanas darbi. Tiek iebūvētas vairākas ampīra stila krāsnis un kamīni, izbūvēts ūdensvads no avotiem, kuri atrodas Lielauces ezera krastā. Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā, kuru kādreiz izmantoja zemnieki, vedot nodevas. Neatņemami ainavas elementi ir divi tiltiņi – viens pāri saimniecības ejai, otrs – pāri grāvim no dīķa uz ezeru, kurš ļoti stipri cietis kara laikā. Ap pili ir 58 ha liels brīvā plānojuma parks.

Adrese: Auces novads, Lielauces pagasts

Dižstendes muiža (Groß-Stenden; Lielstendes, Stendes)

                                            (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                    (Fotografēts 2020,gadā, V.S. foto, iespējams - brūzis) 

 

                                                          (Fotografēts 2023.gadā)

                                                                       (Senāku gadu foto - stallis)

Dižstendes muiža (piederējusi baronu fon der Brigenu dzimtai) ir viena no tām senajām Latvijas un Talsu novada muižām, kas labi saglabājusies līdz mūsdienām, pateicoties tam, ka vienmēr apdzīvota un uzturēta kārtībā. Kungu māja bija apdzīvota pat līdz 1999. gadam, jo pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem. Senākā muižas kompleksa ēka celta 16. gadsimta sākumā. Jaunā muižas kungu māja (pils) celta 18. gadsimta beigās un pārbūvēta 19. gadsimta sākumā. Pretī pilij atrodas viens no labākajiem klasicisma stilā būvētajiem saimniecisko ēku kompleksiem Kurzemē - 1820. gadā celtā ratnīca ar saimniecības ēkām. Muižas apbūvē ietilpst arī vairākas kalpu dzīvojamās ēkas, staļļi, laidars, klēts.

Pilī atrodas Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija (Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts), kas dibināta 1922. gadā uz nacionalizētās Stendes muižas bāzes. Pirmais stacijas vadītājs un zinātniskā darba organizators vairāk kā 20 gadus bija agr. Jānis Lielmanis - agronoms un praktiskās selekcijas pamatlicējs Latvijā. Pie ēkas ir arī viņam veltīts piemineklis. Muižas parkā aug Latvijā augstākais ozols - 36 metri.

Muižas centra senākā daļa ir 16. gadsimtā būvētas nocietinātas pils daļa, tautā saukta par Veco pili. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas, kur lejup ved mūrēti pakāpieni, bet tālāk viss ir aizgruvis. 

Adrese: Talsu novads, Lībagu pagasts, Dižstende

Durbes muiža (Durben) Tukumā

                                           (Fotografēts 2011. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                    (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                            (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                      (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Durbes pils kungu māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18.gadsimta pirmajā pusē.  18.gadsimta vidū tai uzbūvēja vienu sānu flīģeli, bet 18.gadsimta otrajā pusē - otru sānu flīģeli un visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1821.gada rekonstrukcijā pēc arhitekta Johana Georga Ādama Berlica projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja portiku un tā ieguva tādu izskatu, kādu mēs to redzam šodien. Pils parkā pāri gravai pēc J. G. Ā. Berlica projekta tika celts akmens tilts, dziļāk parkā - rotonda.19.gadsimta pirmajā pusē sāka veidot ainavu dārzu – angļu stila parku. Tajā bija izvietotas skulptūras un strūklaka.

Pils dibinātāji izvēlējušies gleznainu vietu, kas paceļas augstu pāri apkārtnei. Pils un parks atrodas garenā paugurā Slocenes ielejas dienvidu krastā iepretī Milzkalnam. Iespējams, ka Durbes vārds saistāms ar senas skandināvu debesu dievības Tora vārdu.

15.gadsimtā Durbe piederēja fon Butleram, 18.gadsimtā – Grothusu dzimtai. No 1818.gada līdz 1838.gadam – grāfam J.fon Mēdemam, par kura līdzekļiem pašreizējā pils tika projektēta un būvēta. 1848.gadā pils nonāk jaunpils grāfa fon Rekes īpašumā – sākumā Matiasam Dītriham Reinholdam fon Rekem, vēlāk Durbes un Šlokenbekas pilis mantoja viņa dēls Ernsts Ludvigs Teodors Matiass fon der Reke. Viņš bijis labsirdīgs un gādīgs, kas atbalstījis latviešu centienus pēc izglītības. Reke atbalstījis arī Tukuma saviesīgās biedrības nama būvi un kļuva par šīs organizācijas goda biedru. Grāfa dēls Karls fon der Reke 1899.gadā piedalījās Tukuma pilsētas domes vēlēšanās latviešu sarakstā un viņu ievēlēja par Tukuma pilsētas domes priekšsēdētāju.

 Laika posmā no 1923. līdz 1929.gadam Durbes pilī dzīvoja dzejnieks Rainis. Neņemot vērā viņa lūgumu piešķirt īpašumu Daugavas krastos, dzejniekam ierādīja Durbes pili un nedaudz aramzemes. Taču Rainis nebija zemes kopējs. Dzejnieks vēlējās atpūsties dzimtajā pusē un Durbes piešķiršana radīja viņam tikai rūpes – pils bija nolaista, līdzekļu remontam nebija. 1923.gada vasarā sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību viņš iekārtoja Durbes pilī atpūtas vietu 30-40 skolotājiem ar ģimenēm. 1925.gadā viņš noslēdza arī dāvinājuma līgumu ar Latvijas Skolotāju slimo kasi, kas uz 12 gadiem izīrēja daļu Durbes pils bērnu vasaras mītnei un atpūtas vietas iekārtošanai. Līdz pat 1943.gadam pilī pastāvēja arī sanatorija, pēc tam uz īsu brīdi te bija kara hospitālis, bet no 1945. līdz 1963.gadam - atkal sanatorija. No 1963. līdz 1970.gadam Durbes pilī bija ierīkota tuberkulozes slimnīca un no 1970. līdz 1978.gadam - tuberkolozes sanatorija. Pēc tam līdz 1991.gadam pilī bija republikāniskās rehabilitācijas slimnīca. No 1991.gada Durbes pils tika piešķirta Tukuma muzejam un kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir kultūrvides muzejs, kura darbība vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu.

Adrese: Tukums, Mazā Parka iela 7

Ērberģes muiža (Herbergen, Taubes muiža)

                                            (Fotografēts 2013. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                              (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
 


Ērberģes vārds rakstos minēts jau 15.gadsimtā, kad ordeņa mestrs izlēņoja Indriķim Sellem lielāku zemes gabalu pie Mēmeles. Uz tā izveidojās Kurmene un Ērberģe. Tālāk seko gandrīz tikai precību sērijas, kas izrādās ērts mantas vairošanas veids. 1582.gadā Selles saradojas ar Volfiem, kuru rokās pāriet Ērberģe. 1686.gadā muižu iegūs Fitinghofi. 1703.gadā sakarā ar precībām Ērberģi manto Taubes ģimene. Ērberģes muižas kungu māja celta klasicisma stilā 18.gadsimtā tieši barona Taubes laikā (vēlāk vairākkārt pārbūvēta, t. sk. Mazzalves skolas vajadzībām 1940.gadā). Vēlāk atkal precību ceļā pie Ērberģes muižas tiek barons Hāns.

Ērberģes parks izveidots 1868.gadā. Pie skolas tek Dienvidsusēja, kurai pāri ir interesants šaurs tilts vienas mašīnas platumā. Tas nosaukts barona fon Hāna sievas vārdā par Marijas tiltu.
LR zemes reformas gaitā muižas zeme sadalīta 159 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām, 1922.-1927.gadā muižas ēkā atradās pasts, bet 1930.gadā ierīko skolu. 1944.gadā tur ir kara hospitālis, bet pēc kara skolā atjaunoja mācības.

Adrese: Neretas novads, Mazzalves pagasts, Ērberģe