Durbes pils kungu
māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18.gadsimta pirmajā pusē. 18.gadsimta vidū tai uzbūvēja vienu sānu
flīģeli, bet 18.gadsimta otrajā pusē - otru sānu flīģeli un visai ēkai izbūvēja
otro stāvu. 1821.gada rekonstrukcijā pēc arhitekta Johana Georga Ādama Berlica
projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja
portiku un tā ieguva tādu izskatu, kādu mēs to redzam šodien. Pils parkā pāri
gravai pēc J. G. Ā. Berlica projekta tika celts akmens tilts, dziļāk parkā -
rotonda.19.gadsimta pirmajā pusē sāka veidot ainavu dārzu – angļu stila parku.
Tajā bija izvietotas skulptūras un strūklaka.
Pils dibinātāji
izvēlējušies gleznainu vietu, kas paceļas augstu pāri apkārtnei. Pils un parks
atrodas garenā paugurā Slocenes ielejas dienvidu krastā iepretī Milzkalnam. Iespējams,
ka Durbes vārds saistāms ar senas skandināvu debesu dievības Tora vārdu.
15.gadsimtā Durbe
piederēja fon Butleram, 18.gadsimtā – Grothusu dzimtai. No 1818.gada līdz
1838.gadam – grāfam J.fon Mēdemam, par kura līdzekļiem pašreizējā pils tika
projektēta un būvēta. 1848.gadā pils nonāk jaunpils grāfa fon Rekes īpašumā – sākumā
Matiasam Dītriham Reinholdam fon Rekem, vēlāk Durbes un Šlokenbekas pilis
mantoja viņa dēls Ernsts Ludvigs Teodors Matiass fon der Reke. Viņš bijis
labsirdīgs un gādīgs, kas atbalstījis latviešu centienus pēc izglītības. Reke atbalstījis
arī Tukuma saviesīgās biedrības nama būvi un kļuva par šīs organizācijas goda
biedru. Grāfa dēls Karls fon der Reke 1899.gadā piedalījās Tukuma pilsētas
domes vēlēšanās latviešu sarakstā un viņu ievēlēja par Tukuma pilsētas domes
priekšsēdētāju.
Laika posmā no 1923. līdz 1929.gadam Durbes
pilī dzīvoja dzejnieks Rainis. Neņemot vērā viņa lūgumu piešķirt īpašumu
Daugavas krastos, dzejniekam ierādīja Durbes pili un nedaudz aramzemes. Taču Rainis nebija zemes kopējs. Dzejnieks vēlējās atpūsties dzimtajā pusē un Durbes
piešķiršana radīja viņam tikai rūpes – pils bija nolaista, līdzekļu remontam
nebija. 1923.gada vasarā sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību viņš
iekārtoja Durbes pilī atpūtas vietu 30-40 skolotājiem ar ģimenēm. 1925.gadā
viņš noslēdza arī dāvinājuma līgumu ar Latvijas Skolotāju slimo kasi, kas uz 12
gadiem izīrēja daļu Durbes pils bērnu vasaras mītnei un atpūtas vietas
iekārtošanai. Līdz pat 1943.gadam pilī pastāvēja arī sanatorija, pēc tam uz īsu
brīdi te bija kara hospitālis, bet no 1945. līdz 1963.gadam - atkal sanatorija.
No 1963. līdz 1970.gadam Durbes pilī bija ierīkota tuberkulozes slimnīca un no
1970. līdz 1978.gadam - tuberkolozes sanatorija. Pēc tam līdz 1991.gadam pilī
bija republikāniskās rehabilitācijas slimnīca. No 1991.gada Durbes pils tika
piešķirta Tukuma muzejam un kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa
pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir kultūrvides muzejs, kura darbība
vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu.
Adrese: Tukums, Mazā Parka iela 7
