Drustu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā koka baznīca Drustos tika uzcelta 1616. gadā Kroga ezera krastā. Tā nodedzināta Ziemeļu kara laikā. 1750. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1782. gadā baznīca minēta kā Dzērbenes baznīcas filiāle. 1816. gadā draudze sāka vākt līdzekļus jaunas mūra baznīcas būvei, taču būvdarbi sākās tikai 1835. gadā. Baznīcas jaunbūvē namdara un galdnieka darbus, domājams, pēc Drustu muižas īpašnieka Heinriha Hāgemeistera zīmējuma veica būvmeistars Mārcis Sārums. 1837. gadā būvdarbi bija pabeigti. 1838. gada 25. septembrī baznīcu iesvētīja ģenerālsuperintendents R. fon Kloks. Baznīcā atrodas Oto Donnera fon Rihtera altārglezna „Kristus debesbraukšana”. 1901. gadā baznīcā uzstādītas ērģeļmeistara Emīla Martina būvētas 10 reģistru ērģeles.

“Cēsu vēstis” 1938.gada 30.septembrī raksta: “Drustu draudze svētdien nosvinēja savas baznīcas 100 gadu pastāvēšanas jubileju, šī diena visai Drustu sabiedrībai bija reti laimīga un zīmīga, jo draudzes pārvalde izbeidza nesaprašanos ar mācītāju, kas bija turpinājusies ilgāku laiku. No šis nesaprašanās un savstarpējām intrigām visā Drustu sabiedrībā bija radies neciešams stāvoklis un bija pēdējais laiks šīs lietas kārtot. Kas līdz šim nevienam nebija izdevies, to laimīgā kārtā veica baznīcas virsvaldes sūtītais pārstāvis prof. V. Maldonis. Jubilejas dievkalpojumā piedalījās apriņķa prāvests Avots, pārvaldes priekšnieks Perlbahs, prof. Maldonis, Jaunpiebalgas māc. Ozols, vietējais mācītājs Birnbaums un Vecpiebalgas māc. Lorbergs. Prāvesta un mācītāju svētku runās galvenais temats bija vienprātība un savstarpēja saticība, ko sevišķi uzsvēra prof. Maldonis. Altārrunā viņš draudzes locekļus uzaicināja pēc dievkalpojuma ierasties pie viņa un izsūdzēt savas bēdas. Garīgām ceremonijām beidzoties, ļaudis neizklīda, bet gaidīja, kas norisināsies slēgtā sēdē, kuru bijā sasaucis baznīcas virsvaldes loc. prof. Maldonis. Trīs stundu garajā sēdē bija likvidēta plaisa starp mācītāju un draudzes pārvaldi”.



Adrese: Smiltenes novads, Drustu pagasts, Drusti (koordinātes - 57.232862, 25.860078 )

Dikļu baznīca

 

                                                                     (1924.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
 

Domājams, ka muižnieks Detlefs Pāle 1436. gadā saņēma Rīgas arhibīskapa atļauju dibināt Dikļu draudzi. Tomēr pirmās baznīcas celtniecības laiks nav zināms, senākās ziņas ir pieejamas no 1630. gada.

Pašreizējā, trešā pēc kārtas, Dikļu baznīcas ēka tik celta 1848. gadā iepriekšējās baznīcas vietā. Tā būvēta neparastā veidā, saglabājot iepriekšējās ēkas jumtu, koka konstrukcijas aizstājot ar mūra sienām.

Baznīcas sienu apdare ir raksturīga laikam – apmetumā iespiestas akmens šķembas. Logi un durvis ir izcelti ar balti krāsotām apmalēm, bet ēkas stūri – ar vertikāliem baltiem laukumiem.

Radot senlaicīgu atmosfēru, gaisma baznīcā plūst caur sīkrūšu logiem, kuros stikls, iespējams, saglabājies no 19. gadsimta vidus. Baznīcas koka velves, domājams, saglabājušās no šī paša laika. Baznīcā saglabājies rets manierisma memoriālās mākslas paraugs – Annas Pālenas - Ungernas 17. gadsimta kapa plāksnes daļa.

Dikļu baznīcā par mācītāju no 1857. līdz 1867. gadam kalpojis rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs Juris Neikens. Viņš Dikļos 1864. gadā pulcēja koristus no apkārtnes pagastiem, aizsākot vienu no apbrīnojamākajām latviešu tradīcijām – Dziesmu svētkus.

1924.gada žurnālā “Ilustrēts žurnāls” aprakstīts brauciens ar vilcienu uz Dikļiem. Cita starpā rakstīts: “No Valmieras, Ainažu virzienā, pa šaursliežu dzelzceļu braucot, aiz Dauguļu piestātnes caur vagona logu uz labo pusi zaļā koku pudurā mūsu skats sastop sarkanu torņa virsotni. Tas Dikļu baznīcas tornis. Baltais torņa pamats, tumšais dakstiņu jumts un granīta pelēkais baznīcas stāvs tikai vietu vietam spraucas cauri biezai lapu segai. Pēc 15 minūtes ilga brauciena vilciens sāk iet lēnāk, līdz beidzot lauku vidū apstājas pie mazas būdas, līdzīgas dzelzceļa sarga būdai. Vilciena vadonis uzsauc: “Dikļi!" Tā Dikļu pieturas vieta, kur vilciens stāv tik dažas minūtes. Pēc 10 minūtes gājiena, garām Dikļu kapsētai, mēs nonākam pie Dikļu baznīcas. Virs baznīcas durvīm uz melnas tāpeles zelta burtiem atzīmēts: „Erbaut 1722", „Umgebaut 1848", “Izlabota 1922". Beidzamais uzraksts uzlikts baznīcas 200 gadu pastāvēšanas svētkos 1922. gadā. Pretim baznīcai — Dikļu pagasta nams, izbūvēts no bijušā baznīcas kroga; netālu no pagasta nama — divstāvu mūra ēka — Dikļu 1. pakāpes pamatskola; skolai pretim veca, no laika stipri cietusi, koka ēka — Dikļu pagasta nespējnieka nams, agrākā pagasta skola, celta Jura Neikena laikā”.

 

Adrese: Valmieras novads, Dikļu pagasts, Dikļi ( koordinātes - 57.596502, 25.074358 ) 

 

Ainažu dzelzceļa stacija

 

                                                                   (1926.gada foto)

                                                                                        (2025.gada foto)

 

Ainažu šaursliežu dzelzceļa stacija ierīkota 1912. gada 12. augustā līnijā Ainaži-Valmiera-Smiltene. Ainažos uzbūvēja divstāvu staciju ar peronu un bufeti. Stacijā bija liela rosība, vakaros bufete bija pilna ar cilvēkiem, kuri ieradās te kā pasažieri vai arī gādāja par kravu iekraušanu un izkraušanu. Bet daži Ainažos ieradās no Rīgas ar tvaikoni – reizi nedēļā kursēja “Neibāde”, pēc tā nogrimšanas – tvaikonis “Kaija”.

1970. gadā tika slēgta Valmieras-Smiltenes līnija, un 1977. gadā vilcienu kustība Ainažu-Pāles iecirknī beidzās.

Ainažu skaistais stacijas nams mūsdienās ir apdzīvots un izskatās tāpat, kā tas redzams vēsturiskajās fotogrāfijās, bet sliežu gan vairs nav, vēl tikai vietām manāmi gulšņi. Uz piebraucamā ceļa un laukuma ēkas priekšā saglabājies vēsturiskais bruģis. Pie ēkas fasādes greznojas goda zīme – sakoptākais kopīpašums Ainažos 2007. gadā. Mājas iedzīvotāji kopējiem spēkiem rūpējas par savu vēsturisko namu un sētu, izjūtot par to lielu atbildību. Viens no lielākajiem darbiem nama uzturēšanā bijusi jumta nomaiņa par kopējiem līdzekļiem.

 

Adrese: Limbažu novads, Ainaži, Valdemāra iela 8 

 

Ainažu pareizticīgo baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2016.gadā, V.S. foto)
 

                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Draudze dibināta 1889. gadā. Tā kā apkārtnē bija maz krievu, draudzē ievērojams skaits locekļu bija latvieši un igauņi. Baznīca pēc Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta celta no 1894. līdz 1895. gadam un tika nosaukta Arsēnija Lielā vārdā. Tā darbojās līdz 1958. gadam, kad Latvijas okupācijas varas iestādes to slēdza. Baznīcā ierīkoja noliktavu, bet iekārtas pārveda uz Salacgrīvas pareizticīgo baznīcu. 1995. gadā draudze atjaunojās un 2001. gadā toreizējais Rīgas arhibīskaps Aleksandrs iesvētīja jauno baznīcas zvanu. No Salacgrīvas dievnama tika atgūtas tur glabātās Ainažu baznīcas vērtslietas. Pie baznīcas atrodas draudzes nams, kurā notiek Latvijas pareizticīgās baznīcas draudžu bērnu nometnes. Baznīcā notiek arī luterāņu draudzes dievkalpojumi.

 

Adrese: Limbažu novads, Ainaži, Valdemāra iela 63