Pļaviņu luterāņu baznīca

 

                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Baznīca celta 1911.—1912. gadā būvmeistara J.Kibermana vadībā. Galvenais būvdarbu finansētājs un iedvesmotājs bija Stukmaņu muižas arendators barons R.Nolde. Arī vietējie iedzīvotāji piedalījās ar ziedojumiem baznīcas būvē. Baznīca iesvētīta 1912. gada 5. oktobrī. Pirmā pasaules kara laikā izpostīta un uz laiku tajā ierīkoja zirgu stalli. 1920. gadā draudze uzsāka dievnama atjaunošanas darbus. 1921. gada 31. oktobrī atjaunotais dievnams tika iesvētīts. Baznīca būvēta no dolomītakmeņiem, kā daudzas citas Pļaviņu ēkas. Baznīcas tornis, kuram ir piramidāla smaile, novietots asimetriski vienā malā.

1938.gadā tika savākta nauda ērģeļu būvei  un a/s ”Gerhards un Key” tiek pasūtītas koka un metāla stabules un pārējās detaļas, taču darbs apsīkst. Padomju okupācijas varas laikā 1959.gadā baznīcas draudze saņem Pļaviņu rajona izpildkomitejas rīkojumu par ērģeļu nodošanu Pļaviņu kultūras namam.

Neparastu likteni piedzīvojis Pļaviņu luterāņu baznīcas zvans. Pirmā pasaules kara laikā tas tika noņemts un aizvests uz Krieviju, taču 1924.gadā, pateicoties draudzes ļaužu uzņēmībai, zvans tiek atvests no Ņižņijnovgorodas un uzstādīts savā vecajā vietā.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Pļaviņas, Raiņa iela 18

 

Plāņu pagasts, obelisks par godu Krievijas lielkņaza medībām

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Šis meža masīvs izsenis bijis slavens ar meža dzīvnieku bagātību, kurus medīt braucis arī Krievijas lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs. 1882.gada decembrī par godu veiksmīgām medībām toreizējais meža īpašnieks Lēvensterns uzstādīja akmens obelisku ar sekojošu tekstu: ”Viņa Imperatora Augstībai valdniekam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam šeit labpatikās medīt 1882.gada 16. un 17.decembrī”.

 

Adrese: Valmieras novads, Plāņu pagasts (koordinātes - 57.633629, 25.840161 )