Liezēres Kalna ūdensdzirnavas (Norviļa ūdensdzirnavas)

 

                                                                  (Dzirnavas senāk)

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 Dzirnavas piederēja komponista Jāņa Norviļa tēvam - dzirnavniekam un kalējam Kārlim Norvilim. Mūsdienās - drupas.

Adrese: Madonas novads, Liezēres pagasts (koordinātes - 57.011128, 26.088298 ) 

 

Liepājas teātris

 

                                                                    (1920.gada foto)

                                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
 

 

1906. gadā Liepājas ārsts un mecenāts Ernests Ekšteins, kurš jau bija nodibinājis Teātra komisiju, kas sāka organizēt amatierteātra izrādes ne vairs par brīvu, bet par nelielu maksu, kļuva par vienu no aktīvākajiem Liepājas Latviešu dramatiskās biedrības dibinātājiem un neatlaidīgi pauda viedokli par nekavējošu teātra atklāšanu. Runa bija par profesionālu latviešu teātri.  Jaunā biedrība panāca, ka 1907. gada 11. martā Suvorova (tagad – Raiņa) ielā 2 notika jaunā Liepājas Latviešu profesionālā teātra atklāšanas izrāde. Ekšteins prata piesaistīt naudīgus ļaudis teātra finansēšanā un ne reizi vien, jau būdams pirmais jaundibinātā Liepājas Latviešu teātra finansiālais un saimnieciskais direktors, arī pats atbalstīja jauno mākslas iestādi ar ārsta praksē nopelnītajiem līdzekļiem.

Ekšteins arī neatlaidīgi cīnījās, lai Liepājas Latviešu teātris iegūtu jaunuzcelto, bet tukšo vācu teātra ēku Hāgedorna (tagad Teātra) ielā 4. Liepājas pilsētas varasvīri, sākot no 1909. gada, sešus gadus ik gadu bija piešķīruši teātra celtniecībai 5000 rubļu. Ēka bija paredzēta 600 skatītāju vietām, arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge. Taču kopš 1915. gada ēka stāvēja tukša, jo vācu teātra trupa bija izjukusi. Kad 1918. gada nogalē teātrim ēka tika piešķirta, tas tika pārdēvēts par Liepājas Jauno teātri, bet Ekšteins atstumts malā. Tomēr vēl tagad pie Liepājas teātra dienesta kāpnēm redzams uzraksts, kurš saglabājies no tiem laikiem, kad teātrī vēl varēja sastapt Ernestu Ekšteinu: “Direkcija atrodas vienu trepi augstāk.”

1934.gadā teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris, to vadīja Kārlis Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par Liepājas drāmas teātri, 1957. gadā atkal par Muzikāli dramatisko teātri, 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Žanis Brasla, kinorežisora Vara Braslas tēvs (1950—1952) un N. Mūrnieks (1952—1968). Kopš 1998.gada nosaukums – Liepājas teātris.

 

Adrese: Liepāja, Teātra iela 4 

Mežmuižas luterāņu baznīca (Augstkalnes baznīca)

 

                                                                     (Baznīca senāk)

                                                                            (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo koka lūgšanu namu Mežmuižas draudzes novadā ap 1490. — 1530. gadu uzcēla katoļu mūki. 1590. gadā šeit uzcēla mūra baznīcu. 1648. gadā par Dobeles pilī rezidējošās Kurzemes hercogienes Elizabetes Magdalēnas līdzekļiem baznīcai uzlika dakstiņu jumtu, uzbūvēja torni un 14. augustā iesvētīja no jauna. 1699. gadā baznīcas ēku remontēja, uzstādīja jaunu kanceli un baroka altāri.  1732. gadā baznīcā uzbūvē ērģeles. 1880. gadā baznīcu pārbūvēja.

1930.gadā baznīcā uzstādīja piemiņas plāksni brīvības cīņās un pasaules karā kritušajiem pagasta iedzīvotājiem. Teksts uz tās: «Nevienam nav lielāka mīlestība nekā šī, kad kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. Mežmuižas draudzes kritušie pie Latvijas atbrīvošanas un lielā pasaules karā (43 uzvārdi). Ņem tēvu zem', tavs esmu viss, priekš tevis liels es uzaudzis, tev ziedoju es dzīvību, lai gūtu tevim brīvību» .

Otrā pasaules kara laikā ēka tieši necieta, bet vēlāk jumta bojājuma dēļ nonāca avārijas stāvoklī. 1971. gadā nozaga altārgleznu. 1983. gadā draudze baznīcu atstāja, tā tika izpostīta, daļu interjera pārveda uz Rundāles pils muzeju.

Mūsdienās pēdējo gadu laikā piedzīvojusi fasādes atjaunošanu un seno durvju restaurāciju. Pēdējā remontā izpētīti arī baznīcas pagrabi, kas izvietoti visā baznīcas garumā - pa vidu iet gaitenis, kam abās pusēs atrodas ar krusta velvi segtas kapenes. Ieeja pagrabā bijusi no torņa telpas, kuras vietā tagad iemūrēts kapakmens.

 

Adrese: Dobeles novads, Augstkalnes pagasts, Augstkalne (koordinātes - 56.405360, 23.331770 ) 

Mežgalciema baptistu baznīca (Nīcas baptistu draudzes baznīca)

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 Pirmos sākuma gados Nīcas baptistu draudzes locekļi savus dievkalpojumus noturēja Lāča mājās “Lazdās”, kā arī kaimiņos A. Lankas dzīvoklī vai M. Cērpa mājās pie kuriem bija lielāka istaba. 1922. gada beigās un 1923. gada sākumā Nīcas Baptistu draudzes locekļu lielāka daļa izceļoja uz Brazīliju, Dienvidameriku. Palikušos pieskatīja citu apkārtnes draudžu pārstāvji. Kad Liepājas II Baptistu draudzes vecākais māc. Fr. Ronis darbojās Nīcas ticīgo darba vietā, viņš ierosināja domu par lūgšanu nama celšanu. Ruņenieku māju saimnieks A. Māliņš dāvināja zemes gabalu būvēšanai,  atdodams dievnamam savu augļu dārzu. Draudzes locekļi vāca līdzekļus, lai sāktu būvēt. 1939. gadā 15.oktobrī Nīcas Mežgalciemā pacēlās staltā baptistu draudzes baznīca.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Otaņķu pagasts (koordinātes - 56.367647, 21.118611 )

Mērsraga luterāņu baznīca

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā Mērsraga luterāņu baznīca celta 1591. gadā. Ap 1700. gadu Engures dzelzslietuves nomnieks B. Strēms uzcēla koka baznīcu ar lubu jumtu, 1743. gadā to atjaunoja un paplašināja, uzbūvēja arī torni. Tagadējā koka baznīcas ēka celta 1809. gadā. Torņa smaili rotā krusts un dekoratīvs gailītis ar datējumu 1891. 1896. gadā baznīca pilnīgi pārbūvēta. 1924. gadā tika atjaunotas ērģeles. Baznīca kapitāli restaurēta 2000.-2002.gadā.

Līdz 1920. gadam Mērsraga baznīca bija Engures baznīcas filiāle, dievkalpojumus noturēja Engures mācītājs.

Mērsraga luterāņu baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Baznīcā atrodas vairāki valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi - J. F. Sartori gleznotā altārglezna “Kristus ar bērnu” un J. Pipara glezna “Jēzus glābj slīkstošo Pēteri”, ērģeles un lustra.

Izdevums “Zvejniecības mēnešraksts” 1939.gada aprīlī raksta: “Mērsraga baznīcā 2. aprīlī draudzes dāmu komiteja uzstādīja Liepājas amatniecības skolas darināto, grezni veidotu piemiņas plāksni ar īpatniem dzintara izrotājumiem un 19 sudrabā kaltiem Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušo draudze dēlu vārdiem, no kuriem 8 bijuši Mērsraga zvejnieki. Mazā Mērsraga baznīca nekad vēl nebija redzējusi tik krāšņus svētkus un tik lielu cilvēku saplūdumu. No 700 dievlūdzējiem baznīca visus nespēja uzņemt un ap 150 cilvēku svētku norisi noklausījās zem klajas debess, ārpus baznīcas.”

 

Adrese: Talsu novads, Mērsraga pagasts, Mērsrags, Bākas iela 9