Preiļu kapela

 

                                                       (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Preiļu muižas parkā ir apaļa mūra kapela. To uzcēla 1817. gadā par Preiļu grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem, kuram apkārtnē piederēja vairāk par 10 muižām. 1817. gada 20. septembrī vietējais dekāns Skibņevskis to iesvētīja. Kapela ir 13 metrus gara, 13 metrus plata un 12 metrus augsta. Pie galvenās ieejas ir 7 pakāpienu akmens trepes. Kapelai ir 4 kolonnas, virs kolonnām bija Dieva godības atveidojums (trijstūris ar Dieva "aci" vidū). Jumts bija klāts ar skārdu, uz jumta koka lode ar dzelzs krustu. Durvis - koka ar tumšu krāsojumu. Četri logi, kieģeļu grīda un koka griesti. Baznīcas zvans bija iekārts augstā liepā. Kapela nebija iežogota. Uz altāra bija 6 fajansa vāzes (taisītas Parīzē) ar mākslīgiem ziediem. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa saimes locekļu apglabāšanai. Kapenēs stikla zārkos tika guldīti Borhu dzimtas aizgājēji.

1919. gadā komunisti apgānīja Preiļu kapelu. No tās izsvieda kapelas iekārtu un ierīkoja klubu "Bļiže k svetu" ("Tuvāk gaismai"), kura uzraksts bija uzkrāsots uz kapelas fasādes. Tika atlauztas un izpostītas Borhu kapenes pagrabstāvā. Kapelā notika propagandiski pasākumi un balles.

1920. gadā kapelu atdeva baznīcas rīcībā. Tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas līdz kapelai gāja procesija. Pēc 2. pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota.

1995. gadā Preiļu Romas katoļu draudze atjaunoja īpašumtiesības uz kapelu un arī tagad gādā par tās uzturēšanu kārtībā. Tika uzlikts jauns skārda jumts un krusts, ielikti jauni logi un durvis.

2005. gadā pensionēts ārsts Eduards Upenieks ziedoja 32,000 ASV dolārus Preiļu kapelas atjaunošanai. Kapelā tika uzstādīts jauns altāris, ko darinājis Bērzgales amatniecības skolas absolvents Andris Prikulis. Kapelā darbojas izstāžu zāle.



Adrese: Preiļu novads, Preiļi, Raiņa bulvāris 23

 

Preiļu katoļu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā baznīca Preiļos tika uzcelta ap 1771.gadu. Kad pienāca laiks to remontēt, tika nolemts, ka labāk būtu būvēt jaunu. Jaunās Preiļu baznīcas celtniecība tika pabeigta 1886. gadā. Tā ir 28 m gara un 31 m plata celtne ar skārda jumtu, celta no pelēkiem laukakmeņiem, tornis ir 30 m augsts. Ap baznīcu ir dārzs, ko ieslēdz akmens mūra žogs. Dārza abos stūros ir divas nelielas kapelas. Tornī atrodas trīs zvani. "Svētais Pēteris" – lielais zvans, "Svētais Francisks" – vidējais un "Svētā Terēzija" – mazais zvans. Baznīca paredzēta 1200 dievlūdzējiem.



Adrese: Preiļu novads, Preiļi, Tirgus laukums 11

 

Popes luterāņu baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Par Popes baznīcas cēlāju tiek uzskatīta barona Ulriha Johana fon Bēra atraitne Luīze Šarlote fon Bēra, kura pirms pārcelšanās uz Ances muižu likusi no savā saimniecībā dedzinātiem ķieģeļiem Popē uzcelt baznīcu. Pamati ielikti 1771.gadā. Popes baznīca iesvētīta 1786. gada 7. oktobrī.

Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens – ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili.

1879. gadā ēka un tās iekārta, tai skaitā altāris, kapitāli pārbūvēta. Barons Kārlis Johans fon Bērs licis baznīcu pārbūvēt, ierīkojot labajā pusē īpašus sēdekļus muižniekiem un arī atsevišķu ieeju. Šī ieeja aizmūrēta un sēdekļi izņemti Latvijas brīvvalsts laikā.

Virs ieejas uz koka stabiem balstīta ērģeļu lukta ar puslokā izvirzītu vidusdaļu. 1898. gadā iebūvētas firmas „E.F. Walcker & Co” ērģeles.

Nākamais remonts notika 1936. gadā. 1987. gada rudenī tika nomainīts baznīcas jumta segums, bet 2004. gadā tika nomainīti torņa logi.

 

Adrese:  Ventspils novads, Popes pagasts, Pope (koordinātes - 57.402490, 21.857518 )

 

Pļaviņu Vienības nams (Pļaviņu tautas nams)

                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Vienības nams uzbūvēts vietā, kur kādreiz atradās Pļavas krogs. Ēka būvēta 20. gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē pēc arhitekta Arnolda Čuibes projekta, būvniecībā izmantojot Daugavas krastu dolomītu, kas piešķir būvei savdabīgu kolorītu. 2004. gadā ar pilsētas pašvaldības lēmumu ēkai piešķirts vietējas nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīga objekta statuss.

Mūsdienās internetā lasāma informācija, ka arhiteks ir Arnolds Čuibe, bet laikrakstā “Tālavietis” 1941.gadā teikts, ka arhitekts ir Biķis un būvuzņēmējs Gembergs. Laikraksts novembrī raksta: “Pļaviņās pirms komunistu iebrukuma bija rosīga sabiedriska dzīve, kas ritēja sadraudzīgā garā. Pilsētiņā ar apmēram 1500 iedzīvotājiem lielu traucējumu radīja sarīkojumiem un sanāksmēm piemērotu telpu trūkums. Kopš pirmā pasaules kara izrīkojumi notika kādā telpā, kas vairāk atgādināja šķūni un uzraudzības iestādes laiku pa laikam tur liedza. To ievērojot pļaviņieši jau kopš vairākiem gadiem nolēma jautājumu atrisināt ar jauna liela nama būvi. Pateicoties bijušā pilsētas galvas P. Lācīša enerģiskai darbībai, jau 1934. gadā radās ideja celt Vienības namu un pilsētas pašvaldība uzsāka līdzekļu uzkrāšanu būvei. Daļu līdzekļu atvēlēja arī valdība un 1939. gadā lika pamatus nama būvei. Ēku cēla pēc arhitekta Biķa projekta, būvuzņēmējs E. Gembergs un būvi bija paredzēts pabeigt līdz 1940. gada 1. decembrim. Ēku cēla divstāvu no vietējā plienakmeņa un tās izmaksa bija aprēķināta uz 200.000 latu. Tanī paredzēta plaša sarīkojumu zāle ar 300 sēdvietām, modernu skatuvi un ērtām blakus telpām. Tāpat paredzēta arī mazāka zāle dažādām sanāksmēm, tūristu mītne, restorāns, telpas pilsētas pašvaldībai un dažādām organizācijām. Nams komunistu iebrukšanas laikā 1940. gada jūnijā jau bija zem jumta. Pēc varas sagrābšanas savās rokās un lata kursa nosišanas, pielīdzinot to rublim, komunistu varas vīri izšķieda vēl būvei atlikušos uzkrātos līdzekļus un būvdarbi apstājās. Uz ēkas gan viņi jau pirmajās dienās uzvilka savu sarkano lupatu, ko noplēsa kāds ģimnāzijās audzēknis K., par ko tika sodīts ar 3 nedēļām cietuma. Būve nedaudz cieta šovasar no kara darbības. Tai no granātu sprādzieniem vietām sabira šifera jumts un no dažiem trāpījumiem vietām iedragātas sienas. Ar enerģiskā tagadējā pilsētas vecāka Dr. L. Kaufmaņa pūlēm tagad atvēlēti līdzekļi būvdarbu turpināšanai un nama iekšējie izbūves darbi norit pastiprinātā kārtā. Jau nobeigti zāles un dažu blakus telpu grīdu un griestu ielikšanas darbi un iebūvētas pagaidu krāsnis, kuras vēlāk aizvietos ar centrālapkures ierīci. Uzsākti skatuves izbūves darbi. Darbus cer tā veikt, lai jau uz Ziemassvētkiem zāli varētu izlietot publiskiem sarīkojumiem”.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Pļaviņas, Daugavas iela 49