Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirms Otrā pasaules kara Krusta baznīcas vietā pazina Evaņģēlisko sadraudzi. Tā bija metodistiem līdzīga reliģiskā kustība, ko pagājušā gadsimta divdesmitajos gados uz Liepāju atveda kāds Šveices misionārs. Sākumā Evaņģēlisko sadraudzi veidoja cilvēki, kas pirms tam piederēja Svētās Trīsvienības baznīcai. Vispirms nodibināja vācu draudzi, pēc tam arī latviešu. Sadraudze atradās Kungu ielā. Pamatakmeni tagadējai baznīcai ielika 1928. gada aprīlī, pa vasaru to uzcēla un jau 30.septembrī iesvētīja jauno dievnamu, kas atradās starp Vilhelmīnes un Juliānas ielām (tagad Fr.Brīvzemnieka un Kr.Valdemāra ielām) un nosauca par Ebenēzera kapelu (pēc Bībeles - Palīdzības akmens kapela). Sadraudze būvei zemi nopirka no Aleksandras Augustes Teklas fon Tīzenhauzenas. Jaunā dievnama atklāšanā svinīgo uzrunu sacījis mācītājs V.Mors no Karalaučiem. Viņš bija arī pirmais draudzes mācītājs, pēc tautības vācietis, bet iemācījās arī latviešu valodu, lai strādātu ar latviešu draudzi. Abpus altārgleznai, kas attēlo krustu uz akmens vētrā bangojošā jūrā (mākslinieks Kārlis Hartmanis), tolaik bijuši uzraksti latviešu un vācu valodās „Dievs ir mīlestība”. Abās valodās bijuši arī uzraksti pie draudzes mājas, ko tagad pazīstam kā Liepājas Diakonijas centru.

 

Adrese: Liepāja, Krišjāņa Valdemāra iela 7 

 

Liepājas ģimnāzija

 

                                                                      (1925.gada foto)

                                                                                           (1935.gada foto)

 

                                                          (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā. Ēkas arhitekts Ludvigs Melvils, būvuzņēmējs - Semjons Klepeņins. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā. To cēla kā Liepājas sieviešu ģimnāziju, bet pārkrievošanas politikas dēļ mācības tajā notika krievu valodā. Šajā periodā skolu beidza arī ievērojamā latviešu rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa. Un tikai 1919.gada septembrī šajā ēkā mācības uzsāka Liepājas reālģimnāzija, kurā mācību priekšmetus mācīja latviešu valodā, tomēr paralēli strādāja klases ar krievu un vācu mācību valodu. 

 

Adrese: Liepāja, Ausekļa iela 9 

 

Liepājas galvenā arhitekta Berči dzīvojamais nams

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ēka Peldu ielā 15, kuru šobrīd apsaimnieko Romas katoļu baznīcas Kurzemes kūrija un Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, bet aptuveni pirms gadsimta tajā saimniekoja ievērojamā Liepājas arhitekta P.M.Berči ģimene.

Sākotnēji ēkas īpašnieks bija pats P.M.Berči, bet kopš 1914.gada viņa dēls Makss Berči. Ēkas būvprojekts radīts 1871.gadā un aptuveni pēc gada ģimene tajā jau dzīvoja. Ēkas celtniecība nebija nejauša, jo ģimene pieauga ļoti strauji. Arhitekta mazmazmeita Angelika Berči grāmatā "Bertschy" stāsta, ka Berči sieva Šarlote Katrīna citu pēc cita laida pasaulē dēlus, un ģimenei vajadzēja aizvien vairāk vietas.

Ēka bija ne tikai dzīvojamā māja, bet arī biroja ēka. "Zaļā māja" uz daudziem gadiem kļuva par ģimenes dzīves centru. Visu gadu laikā kopumā ēku apdzīvoja trīs Berči paaudzes.

Berči sākotnēji bija uzcēlis vienstāva ēku – dzīvoklis un būvbirojs atradās vienā stāvā. Ēkas toreizējais veidols līdzinājās ārpilsētas villai, stilistiski iezīmējot laika posmu pārejai no ampīra uz renesansi. Fasādēs tika izmantoti logi ar pusloka formu un arhitektoniski dekoratīvu ailu apdari. 20.gadsimta pirmajā desmitgadē tika uzcelts otrais stāvs, kurš arī turpmāk kalpoja darba vajadzībām. No virtuves vēl šodien var nokļūt dārzā. Diemžēl dārzā vairs nav skaistās strūklakas, kura redzama Berči ģimenes fotogrāfijās.

 

Adrese: Liepāja, Peldu iela 15