Īles tautas nams

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Īles tautas nams atklāts 1936. gada Ziemassvētkos. Ēka celta uz Īles muižas zirgu staļļa pamatiem.

1936.gada 21.decembra “Zemgales balss” raksta: “Vakar iesvētīja un atklāja Īles pagasta tautas namu. Tas celts par pagasta pašvaldības un vietējo sabiedrisko organizāciju līdzekļiem un izmaksāja ap 25.000 ls. Izbūvēta plaša zāle ar skatuvi un blakus telpām. Namu iesvētīja Īles draudzes mācītājs Jurevics. Pārskatu par nama celšanu nolasīja pagasta vecākais Zomers. Namu atklāt no Rīgas bija ieradies iekšlietu ministrijas informācijas un propagandas daļas lektors Alberings. Viņa atklāšanas runas noslēgumā klātesošie nodziedāja valsts himnu. Pēc apsveikumiem atklāšanas svinību dalībnieki sumināja valsts prezidentu un valdību. Atklāšanas aktu kuplināja vietējais koris un Vidzemes artilērijas pulka orķestris kapelmeistara Skujiņa vadībā. Vakars noslēdzās ar teātra izrādi, uzvedot lugu ,Aust jainais rīts". Tam sekoja saviesīgā dzīve un kopmielasts. Svinībās bija ieradušies daudzi Īles un apkārtnes pagastu iedzīvotāji.” 

Adrese: Dobeles novads, Īles pagasts, Īle (koordinātes - 56.544049, 22.999758 )

 

Pirmā pasaules kara karavīru kapi Grossautz pie Galaišu mājām

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kapos apglabāti vācu un krievu karavīri, kas krituši 1915.-1918.gadā. Kapi esot sakopti un atklāti 2018.gada vasarā, piedaloties Auces pašvaldības, Brāļu kapu komitejas un Vācijas pārstāvjiem. Nezinu vai ceļu remonts veikts pēc tam, bet situācija ir tāda, ka 2023.gadā kapiem priekšā aizrakts dziļš grāvis, kādus tos tagad rok pie rekonstruētajiem ceļiem, un kapos iekšā tikt nevar. It kā grūti būtu bijis kaut vai koka laipu pāri pārmest, lai interesenti var kapus apmeklēt.

Mēģināju rakstiski sazināties ar vietējo pašvaldību. Divas reizes tiku pasūtīta tālāk pie nākamā adresāta (it kā paši uz vietas nevarētu pārsūtīt vēstuli pēc piederības), trešais adresāts tā arī nav atbildējis – ir vai nav iespējams uzlikt kādu laipu, lai tiktu kapos iekšā. Sanāk, ka tad, kad kapus atjaunoja, pašvaldība spodrināja savas spalvas, piedaloties atklāšanas pasākumā. Kad tas pagājis, tad intereses par šo vietu vairs nav. 

Adrese: Dobeles novads, Lielauces pagasts (koordinātes - 56.499134, 22.871793 ) 

 

 

 

Grenču muiža (Grenzhof) Zebrenes pagastā

 

                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pēc 2.pasaules kara kungu mājai uzcēla otro stāvu un ierīkoja dzīvokļus fermas strādniekiem. Mūsdienās ēka ir nodegusi un lielais parks ir aizaudzis ar latvāņiem. Saglabājušās saimniecības ēkas un to drupas.

Adrese: Dobeles novads, Zebrenes pagasts, Grenči (koordinātes - 56.627795, 22.905567 ) 

 

Bija reiz mājas - Gražas, Īles pagastā

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Gunārs Birkmanis, atceroties pusaudža gados piedzīvoto 2.pasaules kara laikā grāmatā “Vasara, kurā salūza likteņi”, raksta arī par Gražu mājām: “Vispirms Gražu mājceļā mūs sveic stingra guļkoku pirts, apvīta lupstājiem un apiņiem. Tad plašs ābeļdārzs, jauna klēts, balta mūra kūts dienvidu pusē. Mājceļš ved pakalniņā, kur krietna dzīvojamā māja. Gar istabas galu mājceļš aizvijas uz šķūni, laukiem un ved nelielā mežiņā. Aiz tā pļavas un lielais valsts mežs.

Pagalmā mēs satiekam pašu saimnieku un viņa meitu. Saimnieks ir apaļīgs, labsirdīgs lauku vīrs pelēkā vadmalas svārkā, vestē, stulmzābakos – gluži kā no Birzgaļu Reiņa zīmējumiem izkāpis. Meita – jauna, skaista. Es vienmēr atceros viņas iedegušo seju, gaišo matu pīnes ap galvu un dziļi zilās, smaidīgās acis.

Šie pirmie Gražu iespaidi man nākuši līdzi visu mūžu. Es bieži iedomāju, kurā pasaules malā Gražu skaistā meita un kā tēvam klājas tālu svešā pasaulē. Taču izrādās, ka esmu alojies. Tad, kad ap atmodas laiku es sāku interesēties par šiem ļaudīm, īleneki man pavēstīja, ka Gražu saimnieku ģimene, atgriezusies no Kurzemes bēgļu gaitām, 1949.gada 25.martā aizvesta krievu verdzībā. Man rāda, ka, lūk, tur tā pastīvā, sirmā sieviete ir viņa – Gražu saimnieka meita. Dzīvo Īles centrā. Māju vairs nav. Nav pat veco koku. Astoņdesmito gadu sākumā kolhoza suselnieku nolaistās Gražas aizdedzināja vietējais agronoms, uzvārdā Bērziņš. Viņš rūpējies par kolhoza lauku izskatu. Gribējis, lai būtu lauki kā Ukrainā. Turklāt viņam gribējies redzēt, vai vietējā lauku sēta deg tikpat iespaidīgi, kā rāda padomju kinofilmās.”

Mūsdienās pat vairs nepateiksi, ka šajās vietā atradusies turīga lauku sēta. Nav vairs ne koku, ne dārzu, pat ne mājceļa vairs nav. “Atbrīvotāji” atbrīvoja Latviju gan no tās iedzīvotājiem, gan viņu mājām un mantām.

Adrese: Dobeles novads, Īles pagasts (koordinātes - 56.554892, 22.957950 )

 

Vecauces luterāņu baznīca

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                   (2017.gada foto)
 

                                                                               (1910-to gadu foto)

1938.gada „Zemgales balss” raksta: „Vecauces baznīca ir viena no vecākām baznīcām mūsu valstī. Tā pastāv jau no 1667. gada un savā laikā tur sprediķojuši un draudzes garīgo dzīvi veidojuši vairāki ievērojami mācītāji. Baznīcas dibināšanas gads gan noteikti nav zināms. Vecauci apkalpoja Lielauces mācītāji un tikai 1934. gada novembrī Vecauces baznīcu atdalīja no Lielauces draudzes. Tagad Vecauci apkalpo mācītājs Jānis Turks.
Jaundibinātā draudzē ietilpst Auces pilsēta, Vecauces pagasts, Bēnes pagasts un zināms skaits māju arī no Vadakstes pagasta tā saucamā Benkavas centra saimniecības. Vecauces baznīcā ir 500 sēdvietas. Pēdējos gados baznīcā veikti vairāki izdaiļošanas darbi, pārveidots altāris un ērģeļu telpa. Šī gada 2. februārī nopirkta arī jauna draudzes māja.”

Pirmā baznīca Vecaucē bija koka būve. 1729.gadā tajā iespēra zibens un baznīca nodega. Pēc tam to uzbūvēja no akmeņiem, bet 1866.gadā baznīcai piebūvēja piebūvi altāra galā. 1932.gadā baznīcā ierīkoja elektrisko apgaismojumu. Pēc Otrā pasaules kara baznīcas ēka bija stipri cietusi, jo okupācijas armija baznīcas telpās bija ierīkojusi kalēju darbnīcu. Baznīcu izremontēja un dievkalpojumi atsākās 1947.gadā.

1930.gados baznīcā bija altāra glezna ,,Jēzus uz jūras”. Kara laikā tā pazuda. Pēc tam gleznas vietā atrodas gleznojums, kurš atradās zem pazudušās gleznas.

Interesants ir tās interjers, tajā apskatāma ekspozīcija ar unikālām un vēsturiskām fotogrāfijām par Auci Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Baznīcas dārzā apbedīts Vecauces muižas īpašnieks Fridrihs fon Mēdems (11.06.1859 - 02.06.1911).

Adrese: Dobeles novads, Vecauces pagasts, Vecauce, Akadēmijas iela 1

 

Bija reiz mājas - Jurgaiši, Bukaišu pagastā

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1884.gadā dzimušais rakstnieks Roberts Sēlis bērnībā ar māti dzīvojis Jurgaišos. 1984.gadā laikrakstā “Komunārs” cita starpā rakstīts: “Turpmākā dzīve mazajam Robertam ritēja kopā ar māmiņu Bukaišu pagasta “Mazrunčos”, “Jurgaišos” un Jaunajā muižā, no kurienes sākušās viņa skolas gaitas. Pašmācības ceļā puisēns sācis mācīties jau «Jurgaišos», jo bija pieejamas saimnieka grāmatas, zēnu ietekmēja arī jaunā Jurgaiša labvēlība. Pavasarī no Jaunās muižas māte veda puiku uz Bukaišu pagastskolu pie vecā Šillera tēva.”

Adrese: Dobeles novads, Bukaišu pagasts (koordinātes - 56.407379, 23.298955)

 

Žvelgaiču jeb Žagares pilskalns un osu taka (Žvelgaičio piliakalnis)

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pilskalns atrodas iegarena paugura augstākajā daļā, Svētes kreisajā krastā. Apmēram 700 m uz austrumiem no tā atrodas Žagares II pilskalns – Raktes pilskalns.

Pilskalns ir 55 m garš, bet platums mainās no 50 m dienvidrietumos līdz 68 m ziemeļaustrumos. Pa malām to ieskauj 1 m augsts un 10 m plats uzbērums. Pilskalna ziemeļaustrumu nogāzē 4 m zem uzbēruma ir 3 m plata terase, kas ir nedaudz slīpa uz ārpusi. 5 m zem terases nogāzē bija izrakts 12 m plats un 2 m dziļš aizsarggrāvis ar 0,4 m augstu un 3 m platu dambi ārpusē. Dienvidrietumu puses nogāzi aizsargāja 10–14 m plats un 1 m dziļš aizsarggrāvis. Pilskalna nogāzes ir stāvas - no 1,5 līdz 15 m augstumā. Tiek uzskatīts, ka aizsargtorņi bija izvietoti pilskalna galos. Uz ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem no pilskalna atradās senā apmetne 3 ha platībā.

Žagares osu taka ved no ceļmalā esošās auto stāvvietas pāri osam un tālāk apvijas apkārt garajam Žvelgaiču ezeram. Taka ir interesanta, tajā ir vairāki tiltiņi, tā vijas gan pa ceļu, gan pa mežu un pat pa pludmali. Pa ceļam ir vairākas piknika vietas.

Adrese:  Lietuva, Žagare (koordinātes - 56.357300, 23.230838 )