Līvānu pareizticīgo baznīca

 

                                                           (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pamatakmens Līvānu latviešu pareizticīgo draudzes baznīcas celtnei ielikts 1937. gada septembrī. Baznīcas celtniecība pabeigta 1939. gadā. Tā uzcelta par ticīgo līdzekļiem. Dievnams būvēts no betona pēc arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) projekta. Iekšdarbi baznīcā toreiz netika pilnībā pabeigti, jo būvdarbu vadītājs bija repatriējies uz Vāciju.

Otrā pasaules kara laikā celtne tika stipri izpostīta, bet 60. gados tika norauts kupols un sagrauta zvanu torņa celtne. Padomju okupācijas laikā ēka bija bez saimnieka, to izmantoja gan gāzes saimniecība, gan patērētāju biedrība kā noliktavas telpas.
Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gadā Līvānu pareizticīgo draudzei tika atdots dievnams. Kopā ar savu garīdznieku tēvu Mihailu draudze savākusi vajadzīgos līdzekļus baznīcas atjaunošanai. 1999.gadā tika atjaunots kupols ar saglabāto, oriģinālo pirmskara baznīcas krustu.



Adrese: Līvānu novads, Līvāni, Preiļu iela 7

Līvānu katoļu baznīca

 

                                                              (20.gadsimta sākuma foto)

                                                                                  (Pēc Pirmā pasaules kara)

 

                                                                    (2020.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
 

Pirms šīs baznīcas Līvanos bijušas vairākas citas katoļu baznīcas, no kurām pirmā celta 1678.gadā. Pašreizējā dolomīta mūra baznīca tika uzcelta prāvesta Jāzepa Godļevska kalpošanas laikā 1861. gadā. Kokmateriālus dievnama būvniecībai deva Krustpils pils barons Korfs, kam piederēja arī Līvānu muiža. Attīstoties rūpniecībai, Līvānos pieauga iedzīvotāju skaits un visi ticīgie nespēja ietilpt dievnamā, tāpēc ar draudzes locekļu un barona Korfa atbalstu prāvesta Vitālija Treibšo vadībā laika periodā no 1907. līdz 1908. gadam baznīca tika paplašināta, torņa abās pusēs piebūvējot 60 m² plašas telpas, piemērojot tās baznīcas kopējam stilam un interjeram. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sapostīta, bet tika atjaunota 1924. gadā prāvestu Vitālija Treibšo un Ādama Vizuļa vadībā. Baznīca ir 42 metrus gara un 20 metrus plata.

1936.gada 8.maija “Latgales vēstnesis” raksta: “Š. g. 3. maijā Līvānos, katoļu baznīcā iesvētīja jauniegādātās ērģeles. Ērģeļu iesvētīšanā piedalījās dziedone Skrūzmaņa kundze. Mācību teica dekāns St. Vaikulis. Ērģeles draudzei izmaksā Ls 5320. Uz priekšu domā pacelt augstāk baznīcas torni.”



Adrese: Līvānu novads, Līvāni, Baznīcas iela 17

 

Līgavas ala (Sarkanā ala) Drabešu pagastā

 

                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Mākslīgi veidota niša nelielā smilšakmens atsegumā, par kuru vēsta nostāsts, ka Livonijas laikā kāds jauneklis šeit slēpis savu līgavu. Sirotāji abus uzgājuši un nogalinājuši. No tā radies alas nosaukums.

 

Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts (koordinātes +/-  57.298871, 25.222566 )