Elejas katoļu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Šo baznīcu Elejā iecerējusi un uzbūvējusi tur savulaik ievērojamā dziedniece Veronika. Viņa jauns.lv stāsta: „Nolēmu, ka visu naudu, ko saņemu par saviem pakalpojumiem, noguldīšu mērķkontā – baznīcas celšanai. Par šāda konta vietu biju izvēlējusies Jelgavas baznīcu, bet to, kad un kā celtniecība varētu notikt, nezināju. Taču tad gadījās notikums, kas lika vilties cilvēkos, kam biju ticējusi; to sīkāk stāstīt negribu. Patiesībā tas bija ļoti vērtīgi, jo lika saprast, ka celtniecības organizēšana jāuzņemas pašai. Protams, ka tajā brīdī neaptvēru, ko tas nozīmē. Gribat celt baznīcu? Lūdzu, man pat tika ierādīta iespējamās baznīcas vieta. Bet par projektu jāmaksā 10 000 latu! Man taču tādas naudas nav. Devos uz būvvaldi, kur strādāja mana jau aizsaulē aizgājušā vīra kursa biedrs: kā būtu, ja baznīcas celtniecību noformētu kā mājas pārbūvi? Viņš padomāja: gudra esi, tas varētu sanākt. Pa pusei nodegušo bezsaimnieka graustu, kur agrāk bija peļņā atbraukušo gucuļu kopmītne, jau biju nopirkusi un kaut cik pielāgojusi dzīvošanai. Nu vajadzēja ķerties klāt pārbūvēšanai. 2003. gada 21. septembrī baznīcai tikai ielikts pamatakmens. Cilvēki bija sanākuši, gaidījām tikai reģiona priesteri Justu, kas jauno celtni iesvētītu. Piecas minūtes pirms ceremonijas sākuma pēkšņi zvans no Jelgavas: nebūšot, kardināls Pujāts aizliedzis”.

Kā vēlāk izrādījās, viņš neko neesot aizliedzis un 2006. gada 21. septembrī  baznīcā notika pirmais dievkalpojums.

 

Adrese: Jelgavas novads, Eleja, Bauskas iela 4

 

Auces katoļu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Kad 1937. gadā tika dibināta draudze, tad arī sākās baznīcas celtniecība. Jau 1938.gada rudenī prāvests L.Kundziņš iesvēta jauno baznīcu. Baznīcas projektu izstrādā būvinspektors Reizāns no Jelgavas, kurš arī tālāk dod norādījumus par materiālu sagatavošanu un sazāģēšanu. Baznīcas celtniecībā aktīvi piedalās arī draudzes locekļi.

Baznīca ir koka celtne, 20 metrus gara, 10 metrus plata un 2,5 metrus augsta ēka ar skārda jumtu bez torņa. Virs ieejas uz jumta bijis dzelzs krusts. Kopējā mājas platība ir 200 m ². Ēka ar šķērssienu ir sadalīta uz pusēm, kuras vienā galā ir baznīca, bet otrā — dzīvoklis un sakristeja. No ārpuses baznīca ir apšūta ar dēļiem, bet pie ieejas ir 1950. gadu beigās uzbūvēts vējtveris. Mūsdienās ēkai parādījies arī neliels tornītis.

28.08.1938 “Zemgales balss” raksta: “Aucē, Bēnes ielā 28, jau ilgāku laiku rit būvdarbi. Tur Auces katoļu draudzei paceļas sava baznīca. Visu laiku draudzes locekļiem ir bijušas dažādas neērtības dievkalpojumu noturēšanā. Savā laikā, kamēr Auces draudzes vēl nebija, Aucē un tās apkārtnē dzīvojošie katoļi bija spiesti pāriet valsts robežu, lai piedalītos dievkalpojumos Lietuvā. Nodibinoties Auces draudzei, grūti atrisināms bija telpu jautājums. Tad katoļu draudze, kurā tagad ir ap 1200 cilvēku, un ko jau vairāk kā 2 gadus vada prāvests Leons Kundziņš, sāka vākt līdzekļus, lai varētu reiz uzcelt savu baznīcu. Labu daļu saziedojuši paši draudzes locekļi. Tie pa lielākai tiesai ir strādnieki no Latgales un arī lietuvieši. Galīgai ēkas izbūvei cer arī uz valdības pabalstu. Apbūves gabalu apmēram 1 ha baznīcas celšanai dāvājusi Auces pilsētas valde. Vēl materiāli būvi atbalstījusi Vecauces ugunsapdrošināšanas biedrība. Pagājušā ziemā iegādāti un izstrādāti materiāli un tagad uzņēmēja būvamatnieka Eduarda Tivča vadībā jau veidojas jaunā celtne. Ēka paredzēta 20 m gara un 10 m plata. Tajā izbūvēs 100 kv. m lielu zāli, kurā varēs pulcēties ap 400 draudzes locekļu. Zālei blakus būs dzīvoklis prāvestam un kanceleja. Ēkas būve izmaksās ap 10.000 latu, un to cer nobeigt jau šoruden. Auces katoļu draudzē ietilpst Auce ar apkārtējiem 11 pagastiem”.

 

Adrese: Dobeles novads, Auce, Bēnes iela 29

 

Dziru ūdensdzirnavas Zantes pagastā

 

                                              (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Dziru ūdensdzirnavas celtas 1817. gadā. 1930-to gadu īpašnieks bija H. Jakobovskis. 1980.gadā vēl nebija sabrucis ēkas jumts un slūžas bijušas veselas.

1982.gada vietējais laikraksts “Komunisma rīts” rakstīja, ka “ vairākiem arhitektūras pieminekļiem nepieciešama steidzama palīdzība (Plāņu muiža ar parku, Dziru ūdensdzirnavas, Zemītes, Struteles un Vānes baznīcas, Lamiņu vējdzirnavas utt.” Acīmredzot rakstīja rakstīšanas pēc, jo vismaz ar šīm Dziru dzirnavām nav darīts nekas, lai tās saglābtu. 2025.gadā uz tām pat vairs kārtīgs ceļš neved, tās ieaugušas mežā.

1995.gada laikraksts “Lauku avīze” raksta par to, ka Dziru dzirnavas īpašumā ieguvis kāds Vācijas pilsonis Georgs Budrihs. Rakstā teikts: “Zantenieki šā līguma būtību lakoniski izsaka: Atbrauca bagātais vācietis ar spico limuzīnu, dabūja dzirnavas un uzlika mums asfaltu..." Atliek paskaidrot, ka biznesmenis un kādreizējais Kristīgo demokrātu savienības aktīvists Georgs Budrihs kļuva par brīnumjaukas vietas — Dziru dzirnavu — laimīgo īpašnieku, pārspējot septiņus citus pretendentus. Pagastvalde lēma par labu G. Budriham tāpēc, ka tika noslēgta un vēlāk džentlmeniski izpildīta vienošanās, ka kompensācijā par iegūto zemi un ūdensdzirnavu drupām pēdējais finansēs Zantes centra noasfaltēšanu, kas jaunajam Dziru dzirnavniekam izmaksāja 3,7 miljonus rubļu. Īpašnieks loloja pārdrošu un skaistu sapni izveidot Dzirās dabas parku ar briežiem un stirnām brīvdabas aplokos, kas šejieniešiem šķita tik neparasti, ka pat pastāvīgie kritizētāji aprāvās pusvārdā. Dzirnavu drupas, dīki un apkārtne tika kopti, pašlaik gan darbi pieklusuši, acīmredzot naudas problēmu dēļ”.

2004.gadā izdotajā grāmatā “Lejup pa Abavu” rakstīts: “Gleznainā paugurainē atradās Dziru ūdensdzirnavas (1817), kuru vietā ir redzamas drupas, bet skaisto dzirnavu ezeru vietā līkumo sīka tērcīte. Ledāju veidotā gultnē strauta tecējums saskārās ar dabisku aizsprostu un laika gaitā izlauza jaunu ceļu uz Amulu. Tagad tikai fotoattēlos var aplūkot lielisko ainavu ar gravu starp dzirnavām, eglēm, ievām un apsēm. Turpat netālu bijis otrs mežezers, no kura pa kanālu sistēmu sausajās vasarās ūdens plūdis uz dzirnavezeru, papildinot hidroresursus. Dzirnavās varēja samalt graudus rudzu maizei, rupjajām kviešu klimpām un karašai, kā arī lopbarībai. Netālu no dzirnavām atrodas vairākas saldūdens kaļķa atradnes”.

 

Adrese: Tukuma novads, Zantes pagasts (koordinātes - 56.856021, 22.687564 )