17.09.21

Oksles muiža (Oxeln, Ockseln)

 










                                            (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Oksle vēstures avotos pirmoreiz minēta 1499.gadā, kad ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs piešķīra lēņa īpašumu Lodeviham Buteleram, vēlāk Butlaram. Butlaru īpašumā Oksles muiža atradās 196 gadus (1499-1695). Pēc tam to pārvaldīja Mirbahu dzimta, Dortēzeni, Heikingi, Rennes, Bahi, Vilkens un Meiendorfs.

Oksles kungu māja, kura būvēta pēc 1758.gada, atrodas kalnā, no kura paveras plašs skats uz apkārtni, muižas alejām un saimniecības ēkām. Vēlāk ēkā bijusi vācu skola, bet padomju okupācijas gados klubs. Pašlaik redzama daļēji izpostīta dzīvojamā māja, staļļi, kūts. Bija arī ūdensdzirnavas.

2005.gada “Dienā” rakstīts, ka pirms gandrīz desmit gadiem traktori no Oksles muižas Tukuma rajonā veda mēslus tiešā un pārnestā nozīmē. Mūžvecā ēka bija tikusi pie jauna saimnieka Guntara Meiša. Prieki izrādījās īsi: likumu atšķirīgas interpretācijas dēļ īpašnieks par savām tiesībām joprojām cīnās ar vietējo varu. Visspilgtāk atmiņā viņam palicis sākums 1996.gada vasarā, kad Cēres pagasta sarīkotajā izsolē viņš ieguva muižu savā īpašumā. Bēniņos bija šausmīga smirdoņa. Iepriekšējie iedzīvotāji šeit bija turējuši vistas, suņus un kaķus. Paši nokārtojās spainī, ko izbēra turpat aiz sienas. Veselu nedēļu diendienā divi traktori strādāja ar pilnu jaudu, kamēr izveda pāris metru augstumā sakrājušos mēslu slāni. Vienlaikus tika raktas notekūdeņu drenāžas, lai no kaimiņu kūts virca ar lietus ūdeņiem neplūstu pagrabā. Steidzami vajadzēja parūpēties arī par caurumu jumtā, tā rezultātā bija sapuvusi liela daļa jumta siju un griesti. Nostiprinot pamatus un aizšpaktelējot plaisas sienās, izdevās ēku saglabāt no tālākas iznīcības. Tas arī viss. Celtniecības darbi ar to pašu arī apstājās, jo sākās strīds par to, kam īsti pieder īpašums. Neraugoties uz to, ka Guntaram Meišam bija noslēgts pirkuma līgums ar pašvaldību par ēku un vēlāk arī zemes iegādi, iegūto īpašumu viņš nevarēja ierakstīt zemesgrāmatā. Gandrīz desmit gadus, abām pusēm dažādi interpretējot likumus, strīds vilcies garumā. Patlaban Kandavas pašvaldība vēlas ēku atkal pārdot izsolē. Meišs, baidoties, ka tas arī tiks izdarīts un viņš paliks zaudētājos, vērsies administratīvajā tiesā. Guntars Meišs uzskata: ja nebūtu bijis viņa, muižas šodien vispār nebūtu. Jau toreiz tā bija uz sabrukšanas robežas. Bēniņos pēc mēslu izvešanas vienā istabiņā Guntars pa nedēļas nogalēm ar bērniem dzīvojis . Viņam to pavisam ir pieci. Pēc muižas ēkas nopirkšanas Guntars apstaigājis arī tuvējos kaimiņus, lai tie atteiktos no muižai vēsturiski piederošā parka, no kura katram bija iedalīts pa gabaliņam. Citam sagādājot malku, vēl kādam ļaujot izmantot pagrabu, atkal apvienots padomju laikos sadalītais parks gandrīz trīs hektāru platībā.

2008.gadā parādās ziņa, ka atkal tiekot izsolīta Oksles muižas ar sākumcenu Ls 100 000, vēlāk to nolaižot līdz Ls 80 000.

Adrese: Tukuma novads, Cēres pagasts, Oksle (koordinātes - 57.131288, 22.829074 )


Oksles ūdensdzirnavas

 

                                                                  (1970-to gadu foto)


 






                                             (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1922.gada “Zemes ierīcības vēstnesī” publicēts, ka Oksles muižas ūdensdzirnavas par dzimtu iegūst Kārlis Riekstiņš.

1978.gada oktobrī laikraksts “Komunisma rīts” raksta: “Senajās Oksles ūdensdzirnavās dzīvo Iļjiča kolhoza  Oksles fermas mehanizētās slaukšanas meistare Valentīna Geižāne, daudzbērnu māte, krietna darba darītāja, ilggadēja lopkope. Darba veterāni satiku pavisam norūpējušos. Sieviete rādīja nosūbējušās dzīvokļa ārsienas, gandrīz vai istabas vidū izvilkto dīvānu, piepelējušos drēbju skapjus, iebojātos produktus. Nav glābiņa ne lietām, ne cilvēkiem. Vienīgi vasaras vidū, kad te iztaisām caurvēju, mājā ienāk kāds sausums. Bet pārējos gadalaikos mitrums velk līdz kaulam. Līdz ko sakurinām istabas siltāk, no griestiem un sienām sāk pilēt ūdens. Dzīvoklim nepieciešams kapitālais remonts, par to atkārtoti kolhoza valdei sniegts rakstisks lūgums, bet līdz šim darīts nav nekas. Solījumi jau bijuši vairāki. Šopavasar būvbrigādes vīri pat atbrauca, apskatījās, izmērīja un pazuda.”

1980.gada 23.janvāra laikrakstā “Cīņa” rakstīts: “Meliorācijas projektā paredzēts nosusināt veco Oksles ūdensdzirnavu dīķi. Bijām sagatavojušies, ka pāris dienas mums būs grūtak. Bet kaut ko tādu pat sapņos neiedomājāmies: kā 28. decembīi izārdīja  dzirnavu dambi, tā vēl līdz šai dienai melioratori nav rādījušies. Kad darbus atsāks, nav zināms. Nevaram vairs tikt uz darbu.”

Mūsdienās viena ēkas daļa izskatās apdzīvota, bet otra sabrukusi.

Adrese: Tukuma novads, Cēres pagasts, Oksle (koordinātes - 57.134436, 22.827491 )

16.09.21

Dižstendes ūdensdzirnavas (Stendes ūdensdzirnavas)

 





                                            (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Blakus ūdensdzirnavām atradās arī vējdzirnavas. 1930.gados īpašnieks bija LR Zemkopības ministrija. Dzirnavas darbojās laika posmā no 18. gadsimta beigām līdz 1955. gadam. Mūsdienās te darbojas mazā hidroelektrostacija. Ēka šķiet apdzīvota.

Adrese: Talsu novads, Lībagu pagasts, Dižstende (koordinātes -  57.196042, 22.547768 )