Ilūkstes ūdensdzirnavas

                                                                 (1930-to gadu foto)

                                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1930-os gados piederēja Pēterim Slavinskim. 1940.gada “Daugavas vēstnesis” par viņu raksta: “Ilūkstes rūpnieks P. Slavinskis pazīstams kā centīgs un krietns amatnieks. Pateicoties lielai darba mīlestībai viņš ir ticis pie turības. Slavinskis katru gadu Ilūkstes valsts ģimnāzijai rokdarbu godalgošanai ziedo lielāku naudas summu”.

1991.gadā laikraksts “Avangards” raksta: “Uz Ilūkstes upes privātuzņēmēji uzbūvēja trīs dzirnavas: llūkstē. Pašulienē un Šederē. To īpašnieku sen vairs nav. Bet dzirnavas kalpoja apkārtnes zemniekiem gan pirms kara, gan pēckara periodā līdz tam laikam, kamēr tās nacionalizēja. Pēc tam visas trīs dzirnavas tika nodotas Ilūkstes rūpniecības kombināta pārziņā. 60. gadu vidū no augšas tika saņemta pavēle, ka sadzīves pakalpojumu kombinātam nav jānodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Tādēļ Ilūkstē dzirnavas vairs nebija vajadzīgas. Likvidēia arī gateri, zāģus nodeva metāllūžņos”.

Mūsdienās redzami tikai akmeņi un nelieli mūra fragmenti.

 

Adrese:  Augšdaugavas novads, Ilūkste (koordinātes - 55.977350, 26.301184 )

 
 

Cēsu pulka skolnieku rotas piemineklis

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

1929. gadā, kad apritēja Cēsu kauju 10. gadadiena, bijušie skolnieku rotas karavīri nodibināja “Cēsu pulka bijušās brīvprātīgo skolnieku rotas karavīru biedrību”, kas turpmākos gados rūpējās par šīs karaspēka vienības piemiņas saglabāšanu un popularizēšanu skolu jaunatnes vidē.

Jau 1930. gadā Cēsu – Āraišu šosejas malā pie Līvu pagastnama, atzīmējot rotas pirmo kauju vietu, uzstādīja pieminekli. Tā projekta autors bija rotas bijušais karavīrs, arhitekts Kārlis Dzirkalis (1902 – 1997) ,bet bronzas ciļņa autors – tēlnieks Matīss Pluka (1893-?).

1930.gadā “Valdības vēstnesis” raksta: “Debesbraukšanas dienā, š. g. 29. maijā, pulksten 10 rītā pie Līvu pagasta nama (2 km no Cēsīm) atklās un iesvētīs pieminekli pirmo Cēsu kauju vietu piemiņai. Slavenās Cēsu kaujas satrieca veco Latvijas ienaidnieku un tās izšķīra mūsu dzimtenes likteni. Minētās kaujās redzama vieta bija bijušai Cēsu pulka skolnieku rotai, kas sastāvēja no brīvprātīgiem Valmieras un Cēsu skolniekiem. Šīs rotas tiešā kaujas vietā arī ceļ pieminekli, kura metu zīmējis rotas karavīrs Kārlis Dzirkalis un kas gatavots Brāļu kapu darbnīcās Rīgā. Piemineklis izstrādāts no šūnakmeņa un attēlo trīs akmeņus, kas novietoti uz līmeniska pamata. Uz pirmā garākā akmeņa ir bronzas šķēps senlatviešu stilā, uz trešā, zemākā akmeņa, bronzas plāksne. Pirms pieminekļa atklāšanas Cēsīs no Uzvaras pieminekļa pulksten 9 no rīta aties iestāžu, skolu un organizāciju gājiens ar karogiem uz Līviem, kur pulksten 10 sagaidīs valdības pārstāvjus no Rīgas”.

 

Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts, Līvi (koordinātes - 57.288358, 25.266106 )