Ogres gājēju tilts

 

                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

 

Šo gājēju tiltu pār Ogres upi uzbūvēja 1966. gada decembrī (autori – V. Salcēvičs, J. Mēness, T. Vitkuss). Tas pilsētas centrālo daļu savieno ar Pārogri, kur atrodas brīvdabas estrāde un jaunie dzīvojamie nami. Šis ir lielākais lokveida tipa tilts Latvijā. Tilta garums 96, 2 m, loka laidums 83 m. Sākotnēji tas bijis paredzēts ne tikai gājējiem, bet arī avārijas transportam. Tomēr mūsdienās redzams, ka tilta galos ir stabiņi, kuri liedz tam braukt pāri.

 

Adrese: Ogre (koordinātes - 56.815204, 24.611673) 

 

Ogres dzelzceļa stacija

 

                                                              (Fotografēts ap 1910.gadu)

                                                            (Fotografēts vēlāk, pēc vēl kāda pārbūves posma)

                                                                       (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

Stacijas vienstāva mūra ēka angļu būvinženiera K. Henninga vadībā tika uzbūvēta 1859. gadā neapdzīvotā vietā laikā, kad būvēja dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils. Stacijas kompleksā ietilpa divi peroni (viens perons ar nojumi), preču noliktava, rampa, ūdenstornis, dzīvojamās kazarmas, aka un tualete. Tā paša projekta staciju ēkas mūsdienās saglabājušās Jersikā, Nīcgalē.

Stacijas nosaukums cēlies no Ogres upes. Rīdzinieki izmantoja dzelzceļu, lai dotos atpūsties ārpus Rīgas, kā rezultātā  pie Ogres stacijas tika  izveidota izpriecu vieta. Šim nolūkam dzelzceļa sabiedrība no Rīgas pilsētas noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Jauno izpriecu vietu svinīgi atklāja 1862. gada maijā. 1872. gadā stacijas ūdenstorņa rokas pumpi nomainīja ar tvaika dzinēju, bet 1892. gadā uzstādīja arī lielāku ūdens rezervuāru. Ar laiku Rīgas pilsētas dāvātā vienstāva stacijas ēka kļuva par šauru un 1877. gadā to paplašināja ar otru stāvu un vēl pēc diviem gadiem uzbūvēja arī strādnieku kazarmas. 1885. gadā līdzās stacijai ierīkoja stalli. 1887. gadā stacijā ierīkoja astoņpadsmit pēdas garu griezuli lokomotīves un tendera apgriešanai. 1892. gadā tika uzstādīts telegrāfs, kas bija aprīkots ar "Simss" sistēmas aparātiem.

Pirmā pasaules kara laikā pati stacija nebija cietusi, izpostīti bija tikai preču un bagāžas šķūņi. 1925. gadā stacijas ēkā tika ierīkots elektriskais apgaismojums. Pie stacijas mūra ēkas 1933. gadā tika uzcelta piebūve ar slēgtu koka verandu, kur ekonome Natālija Kalekaura ierīkoja bufeti.

Otrā pasaules kara lakā 1944. gadā stacijas ēku sagrāva. 1947. gadā vācu gūstekņi uzcēla jauna tipveida projekta stacijas ēku (arhitekts Siņicins), kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Šī paša projekta stacijas ir arī Siguldā un Cēsīs. No stacijas sākotnējā kompleksa pašlaik ir saglabājusies koka puskazarma, preču noliktavas fragments, kā arī uz otrā perona 20. gadsimta sākumā celtā nojume, kuras balstus veido 1881.—1883. gadā gatavotas tērauda sliedes un tvaika lokomotīvju uzpildīšanas ūdens sūknis. 

 

Adrese: Ogre, Brīvības iela 9 

Nurmuižas krejotava, siernīca

 

                                                        (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

 

Kā raksta 1939.gada ”Talsu vārds”, tad izrādās, ka šī nemaz nav Nurmuižas, bet Oktes pienotava, kura ierīkojusi piena pieņemšanas punktu Nurmuižā. Laikraksts raksta: “Vai nav savādi, ka tik lielam un saimnieciski stipram pagastam kā Nurmuižai, nav pašam savas koppienotavas? Pienu nodod Oktes koppienotavas krejotavā, kuru tā iekārtojusi Nurmuižā. Dzird pat runājam, ka ap 80 procentiem no Oktes koppienotavā pārstrādājamā piena nodod nurmuižnieki.”

 

Adrese: Talsu novads, Laucienes pagasts, Nurmuiža (koordinātes - 57.228278, 22.763543 )