(Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pareizticīgo draudze šeit faktiski
izveidojusies 1913. gadā. Dievkalpojumus noturēja skolas namā. Grāveru
pareizticīgais priesteris Ņikanors Trubeckojs (1876–1959) ierosināja uzbūvēt
Dagdā pareizticīgo baznīcu. Pēc viņa lūguma muižas īpašniece T. Buiņicka
uzdāvināja zemi topošajam dievnamam, un uz šīs zemes Ņikanors Trubeckojs par
saviem līdzekļiem sāka būvēt 8 x 12 metrus lielu koka ēku. 1915. gadā trīs
tūkstošus rubļus izmaksājusī baznīcas ēkas celtniecība tika pabeigta. Šīs ēkas
lielākā telpa bija paredzēta dievkalpojumiem, trijās citās istabās dzīvoja
baznīcas klērs. Zvanu tornis bija ierīkots atsevišķi – uz četriem stabiem, tajā
izvietoja trīs nelielus zvanus, kurus ziedojuši labdari. Pēterpils labdaris S.
Sadikovs ziedoja Dagdas dievnamam ikonostasu un visus nepieciešamos baznīcas
piederumus.
Latvijas brīvvalsts laikos, 1922. gadā
Dagdas pareizticīgo draudzei no Valsts zemes fonda tika piešķirti papildu 4,37
hektāri zemes. Padomju okupācijas režīma laikos 1960. gadu vidū Dagdas
Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo draudze tika slēgta. Pēc
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 1990. gadu sākumā pareizticīgo
draudze Dagdā tika atjaunota.
Tā kā vecā baznīcas ēka nebija
saglabājusies, draudzes reliģiskajām vajadzībām tika iegādāta neliela koka
māja. Ēku pārbūvēja, logu ailes izrotāja ar izgrebtām koka apmalēm, virs
divslīpju jumta uzstādīja astoņstaru krustu un nelielu sīpolveida jumolu. Pēc
veiktās pārbūves šeit sāka darboties Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca.
2013.gadā tika nolemts celt jaunu baznīcu. 2018. gada 29. septembrī Dagdā
notika jaunās baznīcas ēkas pamatakmens likšanas ceremonija. 2024. gadā
tika pabeigta jaunā dievnama celtniecība.
Adrese: Krāslavas novads, Dagda, Pasta iela 9 un 2a