13.10.26

Dunavas katoļu baznīca

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Dunavas pirmā baznīca bijusi koka ēka, kuru 1785. gadā uzcēlis muižnieks grāfs Jānis Zībergs. Tas atradies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Vietā, kur tagad atrodas Misiju krusts, bijusi vecā dievnama altāra vieta.

19. gadsimta beigās celtā Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir izcils gotiskā stila paraugs Sēlijā. Tās tornis bijis orientieris Daugavas plostniekiem un strūdziniekiem.

1893. gadā, redzot, ka Rubeņos prāvests Ādams Dobkievičs uzcēlis jaunu baznīcu, muižnieks Plāters juties neērti, tāpēc apsolījis Dunavā uzcelt vēl staltāku un varenāku dievnamu nekā Rubeņos. 1890. gadā par Dunavas prāvestu kļuvis Antons Švatelis, kura vadībā par draudzes un grāfa Plātera dotajiem līdzekļiem uzsākta jauna dievnama celtniecība. Sarkanie ķieģeļi pirkti Daugavpils apkārtnē. Līdz Dunavai tie nogādāti baržās pa Daugavu, no kurienes tos ar zirgiem nogādāja līdz baznīcas vietai. Dievnams pabeigts un iesvētīts 1900. gadā. Tā būvniecība izmaksāja 16 000 rubļu un apjoma ziņā patiešām tas pārspēja Rubeņu katoļu baznīcu.

Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta — tika sašauta dienvidu siena, mūra velves griestos, tornis, cietis viens pīlārs, jumts, altāri, logi, soli un ērģeles. Lielgabala šāviņu pēdas joprojām ir redzamas baznīcas mūros. Pēc kara dievkalpojumus noturēja klētī un uzsāka dievnama pakāpenisku atjaunošanu pēc 1906. gadā izstrādātā prāvesta J. Paļukas meta. 1928. gada 21. oktobrī baznīcu no jauna iesvētīja.

Baznīcas interjers ir grezns un iespaidīgs – kancele un trīs baznīcā esošie altāri darināti no ozolkoka gotikas stilā. Baznīcas dārzā novietots Misiju krusts un Jaunavas Marijas statuja.

 

Adrese:  Jēkabpils novads, Dunavas pagasts, Dunava (koordinātes - 56.215996, 26.204026 )

 

Dignājas luterāņu baznīca

 

                                                        (1922.gads pēc baznīcas atjaunošanas)


                                                                            (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1567. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma uzsāka koka luterāņu baznīcas celtniecību. Baltā mūra baznīca Daugavas krastā ar sarkano ķieģeļu rotājumu sienu stūros, logu un durvju apmalēs, celta 1811. gadā un atradās 70 soļu attālumā no vecās baznīcas. To būvēja meistars no Sāmsalas ar saviem diviem dēliem. Pirmajā pasaules karā baznīca tik ļoti nopostīta, ka atjaunošanas gadu — 1922. — var uzskatīt par dievnama atdzimšanas gadu. To iesvētīja 1922.gada 15.oktobrī. Baznīcā ir 400 sēdvietas. Sakristejā iemūrēta pēdējās īstenās Dignājas muižnieces Annas Hahnoveres (?—1575) kapakmens plāksne, kurā ir arī atzīme par baznīcas atjaunošanu.

 

Adrese: Jēkabpils novads, Dignājas pagasts (koordinātes - 56.301155, 26.172369 ) 

 


 

11.10.26

Rīga, Blaumaņa iela 19

 

                                                                  (2022.gada foto)

                                                                               (Foto no 2023.gada preses)

                                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Laikā, kad Mihails Barišņikovs uzsācis dejotāja gaitas, pedagoģe Jevgēņija Muhortova vadījusi Latvijas rūpniecības padomes (Latpromsovet) kluba deju pulciņu. Klubs atradies Blaumaņa ielā 19. Barišņikovs tur mācījies tikai gadu, jo 12 gadu vecumā sācis mācības Rīgas Horeogrāfijas skolā. Mūsdienās ēku iegādājusies itāļu miljardiere Emanuela Barilla un 2023.gadā tiek ziņots, ka šo ēku apņēmusies atjaunot arhitekte Zaiga Gaile.

 

Adrese: Rīga, Blaumaņa iela 19