Valkas pilsētas pamatskola

 

                                                                  (1930-to gadu foto)

                                                      (Nezināms laiks, iespējams pēc okupācijas armijas aiziešanas)

 

                                                              (Fotografēts 2020.gadā)

 

Pilsētas pamatskola celta par valsts līdzekļiem 1922.—-23. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta. (“Vadonis pa dzimtenes kalniem un lejām, 1930)

Pēc Valkas sadalīšanas 1920. gadā vēsturiskais un saimnieciskais centrs palika Igaunijas pusē. Latvijas Valkai pilsēta bija jāsāk veidot praktiski no pašiem pamatiem. Pilsētas centra perspektīvajā vidē starp citām jaunām sabiedriskajām ēkām veiksmīgi iekļāvās arī šis nams, kuru ieplānoja arhitekts Pauls Kundziņš. 1923. gadā pamatskolas ēkas celtniecību pabeidza. 1934. gadā uz šo namu pārcēla 2. pamatskolu, kura tolaik bija nosaukta 19. gadsimta otrās puses ievērojamā pagastskolu skolotāju semināra direktora, Valkas sabiedriskās dzīves aktīvista, skolotāja un mācību grāmatu autora Ādama Tērauda vārdā. Tādēļ arī mūsdienās valcēnieši ēku dēvē par Ādama Tērauda jeb “Tēraudskolu”. 1946.gadā šeit tika izvietots armijas garnizona militārais štābs. Tādējādi Valkas pilsētas centrā atradās militārais centrs, un Valka kļuva par PSRS armijas svarīgu kodolbruņojuma objektu. Ēkas teritorija tika apjozta ar augstu sētu un to dēvēja par pilsētu pilsētā, jo tur armijnieku vajadzībām bija savs veikals, slimnīca, katlu māja un pat kafejnīca. Ēkas jumta daļā tika izvietota Padomju varas simbolika – sarkanā zvaigzne. Šeit esot atradies komandpunkts, kas kontrolējis aiz Zāģezera izvietotās raķetes. Armija šo vietu atstāja 20. gadsimta 80. gadu beigās, līdzi paņemot visu, ko varēja aiznest. Agrāk šī ēka bijusi lepnākā ēka pilsētā. (visitvalgavalka.com)

 

Adrese: Valka, Raiņa iela 28

 

Vecumnieki, piemineklis kritušajiem Vecmuižas iedzīvotājiem Rešnenieku (Mālu) kapos

 

                                                  (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Vecumnieki Bauskas apriņķī bija vieni no pirmajiem, kas Pasaules karā un atbrīvošanas karā kritušiem sava pagasta piederīgiem Vecmuižas Rešnenieku kapos uzcēla skaistu piemiņas zīmi.

 „Iekšlietu ministrijas vēstnesis” 1926.gadā raksta: „Jau 1923.gadā Vecmuižas pagasta sabiedrībai radās doma godināt kritušos varoņus viņu atdusas vietās. Pēc sēru gājiena uz Rešnenieku kapiem, kur atdusas Latgales frontē kritušais un uz šejieni pārvestais pagasta pilsonis Vilis Balats, sabiedrība atceras vēl 3 brīvības cīņās bez vēsts pazudušos vecmuižniekus, un tūliņ vietējo sabiedrisko organizāciju pārstāvji nekavējoši nodibina pieminekļa komiteju ar enerģisko pagasta darbvedi Šmidtu priekšgalā. Komiteja uzsāk līdzekļu vākšanu, ko atsaucīgi atbalstīja pagasta padome, krājaizdevu sabiedrība, ugunsapdrošināšanas, patērētāju, kultūras veicināšanas u. c. biedrības, Zemnieku savienības nodaļa un atsevišķi pilsoņi. Komitejas darba rezultātu — uzcelto pieminekli atklāja 22. augustā. Šī diena izvērtās par lielu svētceļojumu uz kritušo varoņu mūža mītni — Rešnenieku kapiem, kur uzstādīts atklājamais piemineklis. Pēc mācītāja Trefnera garīgā akta, komitejas priekšsēdētājs Šmidts attēlo darbu gaitu un pateicas sabiedrībai par komitejas mērķu atbalstīšanu. Bauskas apriņķa valdes priekšsēdētājs R. Kuikulīts atklāj pieminekli, nododams to sabiedrības kopšanā un sargāšanā uz mūžīgiem laikiem. Nokrīt pieminekļa aizsegs un lielais ļaužu pulks orķestra pavadībā nodzied valsts himnu, mācītājs iesvēta pieminekli un jaukts koris nodzied «Augšā, aiz zvaigznēm». Piemineklis izgatavots no pelēkā Somijas granīta Rīgā, Kurava granītrūpniecībā un izmaksājis Ls 1600. Tas ir 10 pēdu augsts. Uz pieminekļa uzraksts: «Par Latvijas atbrīvošanu kritušiem un bez vēsts pazudušiem Vecmuižas pilsoņiem.» Kaut citi mūsu pagasti sekotu šim cēlam piemēram”.

 

Adrese: Bauskas novads, Vecumnieku pagasts (koordinātes - 56.641444, 24.563670 )

 

 

Ventspils Valsts ģimnāzija

 

                                                                   (Skola senāk)

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Valsts Ventspils vidusskola ir pirmā latviešu vidusskola neatkarīgajā Latvijā. Vidusskolas vēsture aizsākusies Latvijas valsts proklamēšanas gadā – 1918. gada 9. decembrī, kad tika nodibināta pirmā latviešu vidusskola neatkarīgajā Latvijas Republikā – astoņgadīgā reālskola. Tā darbu sāka ēkā, ko pilsēta bija cēlusi 1911.–1912. gadā sieviešu ģimnāzijas vajadzībām. Ēkas arhitektūrā vērojamas iespaidīgas racionālās gotikas (1907-1912, arhitekts Mihailovs). Skolas dibinātājs un pirmais direktors bija mācītājs un sabiedriskais darbinieks Teodors Grīnbergs.

Izdevumā “Skolu dzīve” 1936.gadā par skolu rakstīts: “Ventspils valsts ģimnāzija dibināta 1918. gada 9. decembrī. Tādējādi tā ir vecākā no Latvijas neatkarības laikā dibinātajām ģimnāzijām. No dibināšanas dienas līdz 1932.-33. mācības gadam ģimnāzijas direktors bija mācītājs Dr. Teodors Grinbergs. Pēc viņa ievēlēšanas arhibīskapa amatā viņš aizgāja no Ventspils un ģimnāzijas vadību pārņēma direktors prāv. Atis Jaunzemis.
Šinī mācības gadā ģimnāzijā mācās ap 140 skolēnu. Skolā darbojas skolēnu pašdarbības pulciņš «Apollo» ar literatūras, mākslas, šaha un sporta sekcijām un mazpulks.”. 

 

Adrese: Ventspils,  Kuldīgas iela 1