Miķeļtorņa krogs (Pizes krogs)

 

                                                                   (1989.gada foto)

                                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Krogs celts 1853.gadā. 1980-os gados bijuši lieli plāni ēku restaurēt un ierīkot tajā muzeju. Tomēr izskatās, ka plāni palikuši tikai uz papīra.

1989.gada laikraksts “Padomju Venta” raksta: “Pizes krogs Miķeļtornī - viens no valsts aizsardzībā ņemtajiem arhitektūras pieminekļiem Ventspils rajonā un Tārgales ciemā. Te ilgus gadus atrodas Lielirbes bibliotēka - vienīgais ciemata nedaudzo iedzīvotāju kultūras un kopā pulcēšanās centrs. Savulaik te ilgus gadus par bibliotekāri strādāja Elvīra Zēberga, pēc tam viņas māsa, nu jau aizsaulē aizgājusi Emma Erenštreite - abas dedzīgas sava novada patriotes, lībiešu kultūras kopējas un glabātājas. Viņu iecere bija izveidot Pizes krogā muzeju, savu iespēju robežās viņas bija savākušas daudz eksponātu - zvejas rīku, sadzīves priekšmetu, tekstiliju. Tagad šai iecerei likti jau pirmie pamatakmeņi. Ir rajona izpildkomitejas lēmums par lībiešu muzeja vēstures muzeja filiāles izveidošanu Miķeļtornī. Tārgales ciema Izpildkomiteja pasūtījusi projektu restaurācijai. Te būs arī novada un republikas lībiešu pulcēšanās vieta, iespējams arī kooperatīva «Rāndalist» centrs”.

 

Adrese:  Ventspils novads, Tārgales pagasts, Miķeļtornis (koordinātes - 57.598925, 21.978145)

 

Miķeļtorņa baznīca (Pizes baznīca)

 

                                                                     (2017.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pamatakmens Ventspils apriņķa lībiešu zvejniekciema Pizes, tagad Mikeļtorņa evaņģēliski luteriskajai baznīcai guldīts 1893.gada pavasarī, un tā uzcelta vienā vasarā uz iepriekšējās koka baznīcas pamatiem. Ozolkoka soli paredzēti 350 baznīcēniem. Bez tam ir vēl kungu sols. Līdzekļus ēkas būvei devis Popes barons Bērs, kura valdījumā tolaik atradušies trīs lībiešu zvejniekciemi Lūžņas, Pize un Lielirbe. Ir neskaidras ziņas, ka senos laikos katrā šajā ciemā bijis dievnams. Tagad piecpadsmit Lībiešu krasta zvejniekciemos darbojas trīs baznīcas.
Iesvētes dievkalpojums noticis 1893. gada 24 oktobrī (pēc vecā stila) saulainā rudens dienā. Tajā bez vietējā mācītāja Hūgenbergera piedalījušies arī Zlēku, Dundagas un Ārlavas draudžu mācītāji. Garīdznieki ar ķesteri un Popes muižas pārvaldnieku baronu Renni soļojuši gājiena priekšgalā, bet aiz viņiem svētku drēbēs ģērbušies draudzes locekļi - zvejnieki un jūrnieki ar savām ģimenēm. Vītnēm greznotās baznīcas durvis atvērtas ar barona Rennes pasniegto atslēgu, un baznīcēni iegājuši dievnamā uz svinīgo dievkalpojumu.

Pēckara gados Miķeļtorņa draudze nokļuva problemātiskā situācijā. Sakarā ar tīši radītiem nenormāliem dzīves apstākļiem zvejnieku ģimenes bija spiestas atstāt mājas un iekopto zemīti uz visiem laikiem. Vairākums iedzīvotāju pārcēlās uz dzīvi Kolkā vai Ventspilī, kur padomju robežsargu stingrā kontrolē vēl drīkstēja nodarboties ar tēvutēvu arodu zveju.
No 1964. gada 1.janvāra Pizes evaņģēliski luteriskā draudze beidza pastāvēt. Īsā laikā baznīcu izdemolēja, nesaudzējot pat ērģeles. Izglāba to, ko varēja panest - altārgleznu, altāra piederumus, zvanu, ko noņēma naktī. Sākumā šīs vērtības atradās draudzes darbinieka Klāva Veinberga mājās, vēlāk tās nodeva glabāšanā Ventspils evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pizes baznīcas ēku pārņēma Ventspils jūras tirdzniecības osta. Ceturtdaļu gadsimta baznīcā darbojās pionieru nometnes klubs. Baznīcas inventārs tika pilnīgi iznīcināts. Pamatīgi nostiprinātais krusts tornī, daudzus gadu desmitus izturējis jūras vētras, nespēja pretoties brutālai varai.

1989. gada vasarā no jauna dibinātā evaņģēliski luteriskā draudze saņēma tukšu telpu ar pionieru atribūtiku baznīcas logos. Tirdzniecības osta daļēji kompensēja zaudējumus, iemaksājot draudzes kasē 12 000 rubļus, izgatavoja žoga materiālus un baznīcēnu solus pēc Ventspils pilsētas galvenā mākslinieka Andra Norīša zīmējumiem. Četros gados neskaitāmās talkās dievnams pamazām atguvis savu sākotnējo izskatu. 1993.gadā izgatavots un uzstādīts arī krusts. (Diena, 31.07.1993)

 

Adrese: Ventspils novads, Tārgales pagasts, Miķeļtornis (koordinātes - 57.598949, 21.975629) 

 

Miķeļtorņa bāka (Miķeļbāka)

 

                                                            (Fotografēts 1930-os gados)

                                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Miķeļbāka jeb Miķeļtornis ir bāka Latvijas piekrastē, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā. Pirmā torņa būve pabeigta 1884. gadā - cilindrisks 55 metrus augsts ķieģeļu mūra tornis, kas bija augstākā bāka Latvijas teritorijā. Bākā uzstādīja elektrisku gaismas avotu, kam strāvu piegādāja blakus ēkā esošā spēkstacija. Tornis 20. gadsimta sākumā sāka plaisāt. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā gaismas aparātu un spēkstacijas iekārtu aizveda uz Krieviju. Vācijas iestādes uzstādīja acetilēna gaismas aparātu. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika apšaudīta. 1932. gada jūlijā tika uzcelts pagaidu koka tornis. Jaunā torņa būvi (gandrīz tikpat augstu) pabeidza un gaismu iededza 1934. gada septembrī. Bākā uzstādīja jau agrāk vācu izmantoto optisko ierīci - 1,76 metrus augstu, nekustīgu joslu lēcu. Bākā bija zviedru AGA firmas gaismas ierīce (acetilēna kvēlgaismas ar gāzes spiediena darbinātu aparātu, kas gaismu regulāri samazināja līdz minimālajai). Bākā ir sektoru uguns, kas redzama zaļa vai balta atkarībā no atrašanās vietas jūrā. 1941. gadā Sarkanā armija atkāpjoties bāku uzspridzināja. 1946. gadā uzbūvēts apmēram 30 metrus augsts koka pagaidu tornis. Tornis atjaunots 1957. gadā. Pašreizējais bākas tornis ir apmēram 56 metrus (citos avotos 62 m) augsts un tā ir augstākā bāka ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu piekrastē.

 

Adrese: Ventspils novads, Tārgales pagasts, Miķeļtornis (koordinātes - 57.599687, 21.974446 )