Piksāru baznīca

 

                                                                      (1927.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Baznīcas būvēšanu pārtrauca Pirmais pasaules karš, tai nepaspēja uzbūvēt torni. Torņa būvi pabeidza 1937.gadā.

“Jaunākās ziņas” 1937.gadā raksta: “Rūjienas Dienviddraudzes otrajam – Piksaru - dievnamam vakar bija divkārša svētku diena. Iesvētīja jauncelto baznīcas torni un zvanu. Svinībās
ieradās arhibīskaps Dr. T. Grīnbergs un Valmieras iecirkņa prāvests R. Meijers. Tornis celts pēc Paula Kundziņa projekta un izmaksājis 2000 ls. 300 ls torņa būvei atvēlējusi baznīcas virsvalde, bet pārējie līdzekļi savākti draudzē. Jaunais tērauda zvans, kas sver 631 kg, liets Liepājas drāšu fabrikā. Zvans izmaksājis 800 ls. Zvana iegādei 100 ls ziedojis valsts prezidents Kārlis Ulmanis, bet pārējos līdzekļus savākusi Piksaru baznīcas dāmu komiteja.”

Padomju okupācijas laikā baznīca tika slēgta, tajā ierīkoja graudu noliktavu.

 

Adrese: Valmieras novads, Naukšēnu pagasts, Piksēri (koordinātes - 57.893612, 25.593341 ) 

Pietraga sarkanās klintis (Pietes klintis, Mačperu klintis)

                                                           (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

 

 Pietraga klintis ir smilšakmens klintis jeb krauja, kas atrodas Salacas kreisajā krastā starp bijušajām mājām “Pietes” un “Mačperi”. Tās paceļas upes līkumā kā izvirzīts klinšains rags. Pietraga klinšu augstums līdz 10 m, bet garums ap 400 m. Tās ir lielākās Salacas lejteces klintis un viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Klinšu sienā vairākas nelielas, seklas alas. Ziemā zem pārkarēm veidojas leduskritums.

 

Adrese: Limbažu novads, Ainažu pagasts (koordinātes - 57.843339, 24.484272 ) 

 

Jaunsvirlaukas pagasts, piemineklis Otrā pasaules karā bojā gājušajiem latviešiem un vāciešiem

 

                                                  (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Pie Dzintara kapelas (Staļģenes Sv. Jaunavas Marijas evaņģēliski luteriskās baznīcas), kas atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta „Šauvās”, atrodas piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešiem un vāciešiem. Kapela un tās apkārtne ir tapusi par kādreizējā baltvācu izcelsmes politiķa un sabiedriskā darbinieka Joahima Zīgerista līdzekļiem. 

 

Adrese: Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts (koordinātes - 56.544770, 23.922894 )

 

Pāles baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Baznīca tika celta no 1937. līdz 1938. gadam pēc arhitekta Arnolda Nikolaja Čuibes projekta. Zeme, uz kuras cēla baznīcu, bija Pāles dzirnavnieka Didriha Birkenfelda dāvinājums pagasta sabiedrībai. Baznīcas celtniecībai 1000 Ls ziedoja arī toreizējais Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis. 1938. gadā, viesojoties Pālē, prezidents pats priecājies par šīs celtnes arhitektūru un tās iekļaušanos skaistajā apkārtnē. Baznīca celta kā koka stāvbūve, apšujot to ar ķieģeļiem. Šāda veida būve ir viena no pirmajām Latvijā. Tajā vieta ap 400 dievlūdzējiem. 1943. gadā draudze ieguva Augusta Annusa altārgleznu "Kristus svētī bērnus". Glezna ir liela vēriena mākslas darbs, kur dažādu klausītāju, vidū monumentāli izceļas Kristus tēls.

 

Adrese:  Limbažu novads, Pāles pagasts (koordinātes - 57.704637, 24.642751 )