Pēckara laikā Platones sovhozs Poķos bija izveidojis baraku tipa māju ciematu, kurā izmitināja pieaicinātos krievu un citus sveštautiešu iebraucējus – strādniekus. No tā radās “pufaikciema” nosaukums. Māja ar kolonnām tika uzcelta kā krievu skola. (Jāzeps Ošs, Maz- Liel- Jaun- Vec- Platone, 2024)
Adrese: Jelgavas novads, Platones pagasts, Poķi (koordinātes - 56.503999, 23.679809 )
Māja būvēta 20.gadsimta sākumā muižas pārvaldnieka vajadzībām. Kādu laiku šo ēku izmantoja aptieka, bet 1920.gadā tā pāriet Ainažu pārvaldībā un tajā iekārtojas pasts. Padomju okupācijas laikā te darbojās gan pasts, gan krājkase. Tagad ēkā dzīvokļi.
Adrese: Ainaži, Valdemāra iela 42
(Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1878. gadā Aizvīķu
pagastā sāka celt jaunu skolas namu pie lielceļa, kas veda no Gramzdas uz
Lietuvu, pa kreisi no tā. Ēku cēla uz neliela uzkalniņa, kur atradušies seni
kapi. Rokot pamatus, atrasti miroņu kauli. Trīs pūrvietas zemes skolotājam un
pagasta rakstvedim lietošanā deva muižas īpašnieks barons Arturs Korfs. Cēla
divstāvu ķieģeļu mūra ēku skolas un pagasta valdes vajadzībām. Celtniecības
materiālus dāvināja Aizvīķu, Mazdāmas, Smaižu un Raužu pagasta muižu īpašnieki.
1879. gada rudenī Gramzdas mācītājs Fridrihs Štēgmans iesvētīj jauno skolu. Tā izmaksāja
6703 rubļus. Tajā bija paredzētas vietas Aizvīķu pagasta 80 bērniem. Skolas
uzturēšana gadā izmaksāja 607 rubļus un 13 asis malkas. Skola sāka darboties
1879. gada 14. novembrī. Skolas nama apakšējā stāvā bija skolotāja dzīvoklis un
skolnieku telpas. Augšstāvā ziemeļu galā bija klases un pagasta ziņneša
dzīvoklis. Otrā galā bija rakstveža un pagasta valdes telpas. 1921. gada
janvārī pagasta valdes telpas un rakstveža dzīvokli no
skolas pārvietoja pilī. Skolu pārkārtoja par 1. pakāpes pamatskolu ar četrām
klasēm. 1931. gadā skolā atvēra 5. klasi, bet 1932. gada 1. septembrī arī
sesto. Nu bija pilnvērtīga sešklasīga pamatskola. Ar katru gadu skolēnu skaits
auga. 1935. gada rudenī tas pirmo reizi sasniedza simtu. 1940. gadā pagasta
pašvaldība piešķīra 20 000 latus manāmi paplukušās skolas remontam, taču
padomju okupācija iecerēto remontu atcēla. Skolas labi nostādīto mācību un
audzināšanas darbu, nacionālo noskaņu izjauca 1940. gada jūnijā PSRS varmācīgā
okupācija. Nevienam neienāca prātā, ka maijā notiks pēdējais skolas izlaidums
neatkarīgas valsts apstākļos. Skolu pārdēvēja par nepilno vidusskolu. 1944./45.
gada kara ziemā skolā bija iekārtota padomju okupācijas armijas lazarete.
Kara gados bija iznīcināts skolas inventārs, mācību līdzekļi, bibliotēkā no 1450 grāmatām palikušas bija tikai 50. Bija iznīcināts arī virtuves inventārs, skolas ābeļdārzs un ļoti vērtīgais skolas arhīvs.
No 1962. gada 1. septembra beidza pastāvēt 7-gadīgā skola. Palika četrklasīga pamatskola.
Skola dibināta 1879.gadā, slēgta 1969.gadā. 1968./1969. mācību gads bija pēdējais šajā skolā. Tā pēc 90 gadiem (1879-1969) beidza darboties kultūras un gaismas pils leišmalītē! Sarkanā ķieģeļu ēka turpina vēl pastāvēt. (no grāmatas “Reiz bija Aizvīķu pagasts”, 2004)
Adrese: Dienvidkurzemes novads, Gramzdas pagasts, Aizvīķi (koordinātes - 56.333976, 21.728146 )