02.03.24

Piemineklis aizsargam Žanim Rikmanim Uskuru kapos

 

                                                       (Foto no 1924,gada laikraksta)


                                                        (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergasfoto)

Pieminekli aizsargam Žanim Rikmanim, kurš 1920. gadā kritis cīņā pret bandītiem, atklāja svētdien, 14.septembrī Uzkuru kapos, netālu no Lietuvas robežas. Piemineklis izmaksājis ap 40.000 rbl. Līdzekļus savākuši galvenā kārtā Sniķeres pagasta aizsargu nodaļa. Piemineklis darināts no tumša granīta un atstāj patīkamu iespaidu. Zīmīgi ir arī uzraksti: «Tava drošsirdība lai ir mums par priekšzīmi» un «Tu prati tēviju mīlēt,  lai debesīs kronē tevi». LAB vārdā kritušā aizsarga piemiņu godināja Jelgavas nodaļas valdes loceklis Šulcs. (Aizsargs, 01.09.1924)

Vēl “Aizsargs” 1924.gadā raksta: “Sniķeres Uzķenu kapos 14. septembrī atklāja pieminekli vietējās aizsargu nodaļas bij. dalībniekam Žanim Rikmanim, piedaloties nelaiķa māmiņai, goda viesiem un lielam ļaužu pulkam.. Rikmanis krita cīņā ar laupītāju bandu 22. janvarī 1920. gadā. Grūti ievainots, Rikmanis vēl izšāvis uz laupītājiem un ievainojis vienu, tā kā policijai izdevās laupītājus atrast. Laupītāju vadonis bija kāds Reperts. Pieminekli atklāja Tukuma apriņķa priekšnieks Kārkliņš, nolikdams krāšņus vaiņagus no apr. valdes un aizsargu pulka. Pieminekli iesvētīja un garīgo ceremoniju vadīja Sniķeres mācītājs Bekers, piedaloties ar dziesmām vietējam korim Janševica vadībā. Līdzekļus pieminekļa celšanai savākuši paši aizsargi.”

“Brīvā zeme” 1939.gadā apraksta notikušo: “Jelgavas apr. Sniķeres nodaļas aizsargi brāļi Rikmaņi gūstot zagļus un bandītus pārbauda gājēju un braucēju dokumentus. Apturot kādu pajūgu ar trim vīriešiem, viens no kontrolējamiem ar kara šauteni smagi ievaino Žani Rikmani vēderā, no kā viņš pēc dažām stundām mirst, iepriekš pasakot atpazītā laupītāja vārdu. Drīz izdodas sadzīt vainīgo pēdas un tie, līdzīgi citiem, saņēma pelnīto sodu.”

Mūsdienās, kā jau liela daļa šīs apkārtnes sakrālu objektu, šis piemineklis ir apgānīts. Palikusi tikai tā apakšdaļa, bet augša pazudusi nezināmās tālēs, varbūt sadrupināta un izkaisīta uz cela vai ielikta kādas mājas pamatos. Padomju okupācijas gados šajā pusē darbojušies barbariski izpildvaras pārstāvji, kas pieļāvuši gan baznīcu spridzināšanu, gan kapu pieminekļu postīšanu.

Adrese: Dobeles novads , Bēnes pagasts (koordinātes - 56.407827, 23.065448 )


 

28.02.24

Ozolnieku skola (Ozolmuižas skola) Jelgavas novadā

 



                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1846.gadā Ozolnieku pagastā dibināta Ozolmuižas skola. Līdz 1903.gadam tā atradās vecā Rīgas ceļa malā 5 km no Jelgavas. 1902.gadā tika ielikts pamatakmens jaunas skolas celtniecībai. Tā bija četrgadīgā pamatskola 68 skolēniem un diviem skolotājiem. Tajā atradās gan internāts, gan skolotāju dzīvokļi un mācību telpas. 1935.gadā skolai uzbūvēts 2. un 3. stāvs pēc Aleksandra Lazdiņa projekta. Darbus veic uzņēmējs Juris Kupčs no Jelgavas. Otrā pasaules kara laika skola apjozta ar žogu un tajā atradusies gan vācu soda rota, gan kāda sarkanarmijas daļa. 1987.gadā uzceļ jaunu skolas ēku.

29.10.1935 laikraksts „Rīts” raksta: „Ozolnieku pagastā svētdien atklāja pārbūvēto kl. Pamatskolas ēku, kas iekārtota pēc visām jaunlaiku prasībām un ir viena no glītākām skolas ēkām Jelgavas apriņķī. Jauno celtni iesvētīja virsmācītājs Ķullītis. Pēc garīgā akta Jelgavas apriņķa vecākais Dārznieks cildināja Ozolnieku pag. pašvaldības un sabiedrības uzņēmību, un jauno ēku nodeva sabiedrības lietošanā. No Jelgavas pilsētas pašvaldības sveica pilsētas galva H. Štolcs”.

Adrese:  Jelgavas novads, Ozolnieku pagasts, Ozolnieki, Jelgavas iela 35 (koordinātes -    56.693996, 23.763853 )

Ūlenbroka muiža (Ulenbrock)

 




                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Gleznainā vietā starp diviem strautiņiem, kas ietecēja Mārupītē, atradās Beijera, vēlākā Heinrihsona vai Budas  muižiņa. Pretī tai uz Rīgas pusi Mārupītes krastā bija Ūlenbroka muiža, kas celta 18. un 19.gadsimta mijā. Pie šīm muižiņām Mārupītes krastos 19. gadsimta vidū rīdzinieki mēdza svinēt Līgo svētkus. Mūsdienās no Ūlenbroka muižiņas nekas nav saglabājies un var runāt tikai par tās aptuveno atrašanās vietu.

Adrese: Rīga (koordinātes +/- 56.917425, 24,055904 )