Ilūkstes luterāņu baznīca

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pēc Kurzemes hercoga pavēles 1568.gadā Ilūkstē tiek uzcelta luterāņu baznīca, bet tai bija diezgan īss mūžs. Kad Pilskalnes muižnieks bija pārgājis katoļticībā un bija miris pēdējais luterāņu mācītājs Ilūkstē, grāfs Jānis Zībergs, būdams katolis, 1635.gadā dievnamu atdeva katoļiem, ko apstiprinājis Polijas karalis Vladislavs IV uz mūžīgiem laikiem. Pēc dāvinājuma apstiprināšanas Ilūkstes luterāņu draudze tiek pievienota Lašu luterāņu baznīcai. Tajā laikā Ilūkstē darbojas jezuīti, dievnamā tiek izveidots Misiju nams, pēc tam tā tika paaugstināta par rezidenci. Līdzšinējās nelielās baznīcas vietā jezuīti par muižnieku un zemnieku līdzekļiem uzcēla lielu koka baznīcu un vēlāk arī klosteri. 1748.gadā baznīca ar blakus esošo koka klosteri nodega.

19.gadsimtā Ilūkstē un tās apkaimē pieaug luterāņu skaits un tas liek luterāņu draudzei sarosīties. Lašu mācītāji noturēja dievvārdus Ilūkstē kādā lūgšanas namā. 1861.gadā tiek likts pamatakmens tagadējai Ilūkstes evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Celtniecība ilga 4 gadus. 1865.gada 16. maijā jaunā baznīca tiek iesvētīta.

Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta. 1928.gadā par draudzes līdzekļiem tā atjaunota un 1932.gadā Lašu-Ilūkstes apvienotajā draudzē jau ir 499 draudzes locekļi. Padomju okupācijas laikā baznīca tika draudzei atņemta un baznīcas darbība tika pārtraukta. Ilūkstes luterāņu draudze īpašumu atguva 1990. gadu sākumā.

 

Adrese:  Augšdaugavas novads, Ilūkste, Vienības laukums 1 

Slugu ūdensdzirnavas

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

  

1920-os - 1930-os gados īpašnieks bija Zass (Sass), kuram piederēja arī Lēnu dzirnavas. Liekas, ka mūsdienās saglabājies tikai dzirnavu dīķis. 1936.gada “Brīvajā zemē” raksts par Lēnu apkārtni un tur pieminētas arī šīs dzirnavas: “Lēnu dzirnavu bija izdarījis savās Slugas dzirnavās dažus jauninājumus un tamdēļ atteicās pārlabotās dzirnavās par brīvu malt prāvestam Atkocēvičam. Beigās mācītāja sūdzību atzina par dibinātu, un prāvests varēja Slugu ūdens dzirnavās malt un arī bīdelēt”.

Tad vēl 1936.gada “Kurzemes vārdā” aprakstīts nelaimes gadījums šajās dzirnavās: “Rudbāržu pag. Slugu māju dzirnavās kāpināja dzirnu akmeni. Pēc izkāpināšanas akmeni palīdzēja pacelt ar sviras palīdzību 32 gadus vecais galdnieks Rūdolfs Blūms. Viņš pabāza sviru zem akmeņa un uzgūlās tai virsū, bet dabūjis belzienu un vēlāk sūdzējās, ka sāpot iekšējie orgāni. Pirmo palīdzību sniedza Nīkrāces ārsts. Cietušo aizveda uz Liepājas pilsētas slimnīcu, kur viņš nomira”.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts (koordinātes - 56.624363, 21.969367 ) 

Kārķu luterāņu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo baznīcu Kārķos uzcēla 1779. gadā kā Ērģemes luterāņu baznīcas filiālbaznīcu. 1823. gadā to slēdza. Atsevišķa draudze Kārķos nodibinājās 1994. gadā. 1999. gadā tika likts pamatakmens baznīcas būvei bijušo baronu kapu vietā. Baronu kapliča tika iekļauta jaunās baznīcas būvapjomā. Celtniecības lielāko daļu finansēja Berlīnes luteriskās brīvās baznīcas draudze. Finansētāju skaitā bija arī Zviedrijas misionāru organizācijas un Gustava Ādolfa fonds. Dievnams tika iesvētīts 2002. gada.18. jūnijā. Arhitekte T.Agriņa. Baznīcas interjera priekšmetus pēc Maijas Avotas projekta izgatavoja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma diplomandi. 2000. gadā Zvanu tornī tika iekārts Liepājā liets zvans.

 

Adrese: Valkas novads, Kārķu pagasts, Kārķi (koordinātes - 57.821219, 25.604281 )