Madlienas luterāņu baznīca

 

                                                                 (1930-to gadu foto)

                                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Madlienas evaņģēliski luteriskā baznīca pirmo reizi rakstītos avotos ir minēta 13.gadsimtā, bet 1438. gadā – kā mūra baznīca bez sakristejas. 1668. gadā ir atrodamas ziņas par soda uzlikšanu, jo vecais dievnams nav labots un jauns nav uzcelts. Baznīca ir pilnībā izpostīta. 1679. gadā baznīcā tika veikts daļējs remonts un uzcelts jauns tornis. Ziemeļu kara laikā (1713. gadā) baznīca bija uz sabrukšanas robežas, tādēļ pēc kara beigām ( 1731. gadā) tika sākts baznīcas remonts un sakristejas būvēšana. 1780. gadā baznīcai tika uzliktas jaunas spāres un kārniņu jumts, 1783. gadā tika uzcelts jauns tornis, taču tas sabruka tajā pašā gadā. Nākamo torni baznīcai uzcēla 1789. gadā. No 1892. līdz 1893. gadam tika paplašināta sakristeja. Torņa atjaunošana notika 1928. gadā. 1932. gadā Madlienas baznīcā tika veikts kapitālais remonts. 1936. gadā jumta kārniņu segumu nomainīja pret skārdu. 1938.gadā uzstādītas jaunas ērģeles. Otrā pasaules karā tika sabombardēts baznīcas tornis, to atjaunoja pēc kara, bet savu barokālo formu tas atguva tikai 2000. gadā. Madlienas baznīca ir akmens – ķieģeļu mūra garenbūve ar altāra taisnstūra apsīdu, tai piebūvētu sakristeju un izvirzītu trīsstāvu torni ar barokālu smaili.

Madlienas baznīcas celšana atspoguļota arī Aspazijas drāmā “Madlienas baznīcas torņa cēlājs”.

 

Adrese:  Ogres novads, Madlienas pagasts, Madliena (koordinātes - 56.847075, 25.153247 )

 

Limbažu filca fabrika (Cepuru fabrika)

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pēc tam, kad Aleksandra Tīla 1876. gadā dibinātā voiloka izstrādājumu fabrika nonāca finansiālās grūtībās, 1913. gadā tika mainīti tās īpašnieki un tā tika pārdēvēta par "Lemsalas Anonīmo cepuru fabrikas un austuves sabiedrību". Anonīmā, jo Latvijas valdībai nav bijis zināms akcionāru sastāvs. Sabiedrības darbību vadīja valde Beļģijā, bet darbību Limbažos vadīja Jāzeps Husmans. Fabrika ražoja kungu un dāmu cepures, filcu, filca zābakus. 1934. gadā uzņēmumam apstiprināja jaunu nosaukumu - Beļģijas sabiedrība "Limbažu platmaļu fabrikas un vērptuves akciju sabiedrība, kuru vadīja J. Husmanis (sen.) un J. Husmanis (jun.). 1940. gadā uzņēmums tika nacionalizēts. 1992. gadā fabrika darbību pārtrauca. 1996. gada maijā Husmaņu mantinieku pārstāvji Privatizācijas aģentūrā pārņēma fabriku savā īpašumā par Ls 1.

 

Adrese:  Limbaži, ēkas Mūru ielā

 

Liezēres mācītājmuiža

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

  

Liezēres mācītājmājai ap logailām izveidotas augšdaļu apvijošas joslas, dzegu bagātina ritmisks dekors. Nav izslēgts, ka šeit 19.gadsimta otrajā pusē pārveidota kāda senāka ēka. No
mācību mājas saglabājušies tikai pamati, uz kuriem padomju okupācijas laikā uzcelta divstāvu mūra ēka. Liezēres pastorāts izvietots ainaviski jaukā vietā. Mācītājmājas dārza pusē atrodas terasēta grava, kurā no verandas veda kāpnes. Tagad grava ir pilnīgi aizaugusi, bet
veranda nojaukta. Arī ēkas ārsiena šeit draud sabrukt, lai gan pagalma puse ir sakopta
un telpas daļēji apdzīvotas. (Mācītājmuižas Latvijā, 2002)

2025.gadā redzams, ka ēkai aizsisti logi un durvis.



Adrese: Madonas novads, Liezēres pagasts (koordinātes - 57.022799, 26.073432)

Lielsalacas luterāņu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1668. gada vizitācijas rakstā minēts, ka Lielsalacas baznīca ir koka celtne ar daļēju jumtu un mazu tornīti, un tā ir labā lietošanas kārtībā. Laiks darīja savu un, gadiem ejot, baznīca stipri nolietojusies, ziemā pat vējš pūta sniegu iekšā.

Vecā koka baznīca bija tik sagruvusi, ka vajadzēja domāt par tās atjaunošanu vai jaunas celšanu. Nepietiekamo līdzekļu dēļ nolēma nevis jaunu baznīcu uzcelt, bet izlabot veco, t.i., vispirms atstutēt baznīcas jumtu un tad noplēst koka sienas un no pašiem pamatiem tās uzcelt no mūra. Darbu sāka 1855. gada pavasarī un jau tā paša gada novembrī varēja noturēt dievkalpojumus jauno mūru iekšpusē. Mazākie darbi palika nākošam gadam, un šajā vasarā nojauca veco torni un uzmūrēja jaunu no akmeņiem. Līdzekļus celtniecībai ņēma pa lielākai daļai no baznīcas kapitāla, kas bija sakrājies no agrākiem dāvinājumiem un bija ap 4000 rbļ. liels. Pa daļai to saņēma no draudzes īpašnieka, kas celtniecībai piešķīra būvmateriālus, bet latviešu draudze deva strādniekus, kā arī pieveda materiālus un tā godīgi ieguldīja savi tiesu celtniecības darbā.   

Pašlaik baznīcas altārī atrodas Limbažu aptiekāra K. Gelhāra eļļas glezna “Kristus debesbraukšana”, kuru altārī ievietoja 1847. gadā. Baznīcas kancele un daļa solu saglabājušies no 18. gadsimta 2. puses. 

 

Adrese: Limbažu novads, Salacgrīva, Baznīcas iela 2