Ērgļu luterāņu baznīca

 

                                                             (Fotografēts ap 1920.gadu)

                                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo dievnamu Ērgļos uzbūvēja Engelbrehts fon Tīzenhauzens 1355. gadā reizē ar koka pili. To nopostīja krievu armijas sirotāji. 1679. gadā Ērgļos tiek uzbūvēts jauns mūra dievnams. Pie baznīcas pastāvēja arī skola. Diemžēl 1696. gada bads, pēc tam Lielais Ziemeļu karš un 1709. gada mēris nenāca par labu draudzes dzīvei. Pēc tā visa bija iznīcināti ap 60 % novada iedzīvotāju. Novads panīka un līdz ar to arī Ērgļos esošā baznīca. 1864. gadā baznīca tiek atjaunota un 24. maijā prāvesta A. Debnera iesvētīta. Šis pēdējais Ērgļu luterāņu dievnams bija neogotiska garenbūve ar izvirzītu trīsstāvu torni ar smailu poligonālu noslēgumu. Celtnes fasādēs bijušas smailkoka logailas. Baznīca bija celta 180 sēdvietām. Diemžēl arī šī ēka nav saglabājusies līdz mūsdienām. Tā gāja bojā 2. Pasaules kara laikā - 1944. gadā tika uzspridzināta. Nedaudz vēlāk drupu vietā uzcēla Komunistiskās partijas komitejas ēku, mūsdienās tur atrodas Ērgļu novada padome un sākumskola. Jauno luterāņu baznīcu uzcēla citā vietā ap 2010.gadu.

 

Adrese: Madonas novads, Ērgļu pagasts, Ērgļi, Piebalgas iela 3 

 

Biržu luterāņu baznīca

 

                                                                     (1914.gada foto)

                                                                           (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Baznīca uzcelta 1848.gadā pēc arhitekta J. Helda projekta.
Pirmajā pasaules karā tā stipri cieta. Baznīcu atjaunoja 1930. gadā ar saīsinātu torni.
Padomju okupācijas laikā, no 1969. līdz 1993. gadam, baznīcā darbojās vatelīna ražošanas cehs. Pēc okupācijas gadiem tā ilgi bija atstāta novārtā, līdz 2007.gadā draudze tika atjaunota, un, pateicoties tās priekšsēdētājas Annas Piļickas neatlaidībai, pamazām dievnams atguva pievilcīgu veidolu. Baznīcai tika piešķirts Svētās Annas vārds. 

Laikā no 1826. – 1856. gadam dievnamā par ķesteri un ērģelnieku strādājis latviešu dzejnieks un tulkotājs Ansis Līventāls (1803. – 1878.). Viņa kaps ar pieminekli atrodas blakus baznīcai. Turpat arī Pirmā pasaules karā kritušo karavīru kapi un mācītāja un rakstnieka Jakoba Florentīna Lundberga (1782. – 1857.) kapa piemineklis.

 

Adrese: Jēkabpils novads, Salas pagasts, Birži (koordinātes - 56.409072, 25.775617 )

 

Aknīstes katoļu baznīca

 

                                                                    (1939.gada foto)

 

 

(Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Arhitekta P. Pavlova 1937.gada projekts funkcionālisma stilā.

Pirmais Aknīstes dievnams bijusi koka celtne, ko uzcēla 1774. gadā par Rokišķu muižas īpašnieka barona Tīzenhauzena līdzekļiem. Par jaunas baznīcas būvniecību sāka domāt jau divdesmitā gadsimta sākumā, iepērkot ķieģeļus celtniecībai. Taču nodomus izjauca Pirmais pasaules karš. 1937.gadā iesvētīja jaunās baznīcas pamatus un triju gadu laikā to uzcēla. Iekšdarbi palika nepabeigti. Otrā pasaules kara laikā darbi apstājušies, līdz 1947. gadā bīskaps Pēteris Strods par Subates dievnama prāvestu norīkojis A. Rukmani, kuram uzdevis pabeigt Aknīstes baznīcas iekšdarbus, kas tika izdarīts ar draudzes locekļu palīdzību.

Veco koka baznīcu tika nolemts izjaukt un pārvest uz Neretas Ķišķu kapiem, taču Pieminekļu valde to aizliedza un vēlākos gados tā kalpoja kā Patērētāju biedrības noliktava, kamēr tā sabruka.

 

Adrese: Aknīste, Skolas iela 10a