21.02.24

Cēsu vējdzirnavas (K.Eglīša vējdzirnavas)

 

                                                                (1910-to gadu foto)

                                                                                  (1925.gada foto)

 


                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

1930-os gados dzirnavas piederēja K.Eglītim. Pirmā pasaules kara laikā dzirnavas zaudēja savus spārnus. 20.gadsimta 20-os gados tās tika pārbūvētas par elektroģeneratoru ar metāla torni virs korpusa un vairākiem  spārniem. Toreiz šīs tiem laikiem modernās dzirnavas augstuma ziņā jau varēja konkurēt pat ar Sv. Jāņa baznīcu.

Par dzirnavām 1941.gada 25.maijā (padomju okupācijas laikā) nicinoši raksta laikraksts “ Stars”: “Jau agrāk laikrakstā parādījās raksti par nekārtībām Eglīšu dzirnavās. Mainījās dzirnavu vadība, visi cerēja, ka mainīsies un uzlabosies arī dzirnavu darbs un kārtība, bet tas vēl noticis nav. Vēl tagad paši dzirnavu darbinieki atklāti apsūdz cits citu dažādās nebūšanās un malēji stāsta, ka par samaksāto naudu ne vienmēr izsniedz kvītis, vai arī izsniedz par mazāku summu kā samaksāts. Pārāk savāds šīm dzirnavām bij arī 1. maija svētku dekorējums. Uz jumta uzvilkta finiera ripa un zem tās ar milzīgiem burtiem uzraksts: “Tas viss ir mūsu". Bet ap dzirnavu ēku mētājās sapuvuši celmi, puspuvuši dēļu gali un citi atkritumi. Ko pie šāda vispārīga skata nozīmē uzraksts: „Tas viss ir mūsu"? ”

Adrese: Cēsis,  Uzvaras bulvāris 9 (koordinātes - 57.315703, 25.281912 )

 

Auliciema ūdensdzirnavas

 

                                                              (Dzirnavu ēka senāk)

Pašā Daugavas malā uz neliela stāvkrasta atradās Auliciema dzirnavas. Kādreizējais īpašnieks bija Kārlis Riters. Ūdens nāca no avotiem, un to uzkrāja nelielā, mākslīgi veidotā dīķī. No avotiem turpat bija radušies nelieli avotkaļķa krājumi. Pēdējos gados pirms teritorijas applūdināšanas dzirnavās dzīvoja Skreiveru ģimene. Par Kārli Riteru (1895-1920) ir šādas ziņas: vācietis, brīvības cīņu laikā bruņoto vilcienu diviziona virsleitnants, gājis bojā 1920. gada 27. aprīlī pie Rītupes stacijas. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Apbedīts Kokneses Auliņu (Kaplavas) kapos.

Adrese: Aizkraukles novads, Koneses pagasts (koordinātes +/- 56.614203, 25.351793 )

 

Aizelkšņu ūdensdzirnavas Aizkraukles novadā

                                                             (Dzirnavu ēka senāk)
                                             (Dzirnavu aptuvenā vieta tur tālāk kokos mūsdienās)

Piederējušas pie Rīteru muižas. Mūsdienās dzirnavas appludinātas un atrodas zem Daugavas ūdeņiem.

Adrese: Aizkraukles novads, Klintaines pagasts (koordinātes +/- 56.603735, 25.506958 )


 

Bilstiņu ūdensdzirnavas

 

                                                              (1930-to gadu foto)

                                                                              (1940-to gadu foto)

                                                   (Aptuvenā dzirnavu vieta, fotografēta 2023.gadā, V.S. foto)
 

1920-os gados dzirnavas tika piešķirtas ģenerālim Rūdolfam Bangerskim. Viņš ar brāli dzirnavu ēku atjaunoja un uzcēla sev dzīvojamo māju.

1927.gada laikrakstā „Latvijas kareivis” ģenerālis stāsta: „Kad te pirms gadiem ienācu, atradu kara vētru gandrīz pilnīgi izpostītu drupu kaudzi. Redzat, tur to lielāko ēku? Man ieteica, lai to neatjaunojot, jo muri vairs neizturēšot. Tomēr dabūju labu meistaru, kas visu nostiprināja un uzbūvēja labāk, kā varēja cerēt. Sākums vispār bija grūts. Kad 1922. Gadā darbā talkā ieradās brālis, mums bija jādzīvo tikko nopirktās pussagrautās profesora Glazenapa vasarnīcas bēniņos. Grūti attēlot visu, kas te paveikts, ja salīdzina ar agrāko stāvokli. Ēku atjaunošana, jauno mašīnu iegāde, dambja izlabošana, dzirnavu ūdens kanāla izmūrēšana, ceļa izrakšana un izlabošana, lai uzlabotu satiksmi. Un vēl daudz kas cits. To visu ar paša līdzekļiem nevarēju paveikt. Tad, kāds «labvēlis» apsolīja naudu par 6 procentiem mēnesī! Labi, ka pēc tam man aizņēmumu uz solīdiem pamatiem sniedza hipotēku banka.Ieejam dzirnavās. Rūc valču bīdelēšanas ierīce. Steidz darbu labības maltuve un grūbu taisītava. Tomēr galvenā darba steiga, kā parasti, iestāsies vēlā rudenī un ziemā. Tālāk ierīkota vilnas kārstuve un vērptuve. Sausākos gadalaikos, kad Pērse netiek viena ar darbu galā, tai pievienojas arī sūcgāzes motora 50 zirga spēki.”

Adrese: Aizkraukles novads, Kokneses pagasts (koordinātes +/- 56.644580, 25.406399 )