Nītaures luterāņu baznīca

 

                                                (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                           (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
 

Nītaures baznīcu, izmantojot Nītaures pils atliekas, 1762. gadā sāka celt Nītaures muižas īpašnieks Vilhelms fon Fermors. 1770. gadā baznīca tika pabeigta, bet 1771. gadā Vilhelms fon Fermors mira un šeit tika apglabāts. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. To atjaunoja 1928. gadā pēc Paula Kundziņa projekta.

 

Adrese: Cēsu novads, Nītaures pagasts, Nītaure (koordinātes - 57.072498, 25.188781 )

Valmieras kurlmēmo skola

 

                                                                (1920-to gadu foto)

                                                                     (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Valmieras apriņķa Ozolmuižas grāfa Mellina meita Emma Mellina viesošanās laikā Drēzdenē un Leipcigā iepazīstas ar kurlmēmo skolām. Atgriežoties tēva mājās, Emma nolemj atvērt kurlmēmo skolu Vidzemē – Valmierā. Notiek vienošanās ar Matīšu draudzes mācītāju K. Moltrehtu. Par pirmo skolas skolotāju un priekšnieku uzaicina Bauņu pagasta Mīlīšu skolas skolotāju, surdopedagogu Vīlipu Švēdi. 1934. gadā Valmieras kurlmēmo skolas pagalmā atklāja V. Švēdem veltītu pieminekli, kura autors bija nedzirdīgais tēlnieks Vilhelms Treijs.

Emma Mellina skolas kuratorijas rīcībā nodod 30 000 rubļu. Procenti no šīs naudas izlietojami skolas uzturēšanai. Atbalstu apsola arī muižniecība un mācītāji. Ar nelielām svinībām 1875. gada 30. jūlijā atver Valmieras kurlmēmo skolu. Pirmajā 1875./76. m.g. skolā iestājas 8 skolēni. Skolai savas ēkas nav, mācības notiek mazā koka namiņā Diakonāta ielā. Pieaugot skolēnu skaitam, skolas klases un internāts tiek ierīkots skolas tuvumā esošajā pārbūvētajā rijā un Meķa muižiņā. Skolēnu skaitam arvien pieaugot, esošās skolas telpas ir par mazām. 1881. gadā uz Meķa muižas esošās zemes tiek likts pamatakmens jaunas skolas ēkas celtniecībai. 1882./83. m.g. jau sākas mācības jaunuzbūvētajā skolā. 1928. gada 27. februārī sāk cirst kokus vecajā kapsētā, lai skola iegūtu vēl vienu ēku, jo skolēnu skaits nemitīgi aug. Jau aprīlī sākas rakšanas darbi būvlaukumā Annas kalniņā, kur atradusies pirmā kristīgā baznīca, kas 1283. gadā pārvērsta par kapliču. 1929. gada 31. augustā iesvēta jauno skolas ēku. Skolas internāta trīsstāvu ēka celta 1963. gadā. 1920. gadā skola pāriet valsts pārziņā un tiek pārdēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu. 1958. gadā skola iegūst Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas nosaukumu, bet kopš 1998. gada skolas nosaukums ir Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola – attīstības centrs. Kopš 2018.gada - Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs.

 

Adrese: Valmiera, Pāvila Rozīša iela 5 

Cēsis, Zvanu klintis

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

  

Taka uz Zvanu klintīm izbūvēta 2017. gadā. Klintis ir kā neliels smilšakmens atsegums, un pie tā izplūst vairāki avoti. Klintis ieguvušas savu nosaukumu no klintīs iegravētiem zvaniem. Latvijas pirmajā neatkarības laikā Zvanu klintis bija zināma vieta, taču pēc tam aizauga ar kokiem un palika slēpta ļaužu acīm. Dēļu klājuma taka gar Zvanu klintīm ir gandrīz 360 metrus gara.

 

Adrese: Cēsu novads, Cēsis, Gaujas iela (koordinātes - 57.309888, 25.227332 )

 

 

Vijciema baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Vijciema baznīca celta 1852.gadā. Tā ir vienjoma halles tipa koka guļbūves celtne uz laukakmeņu pamatiem un viena no astoņām Latvijā esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām. Ļoti īpatnēja ir sienu ārējā apdare - sienas apšūtas ar zvīņveida koka dēlīšiem. Sākotnēji no tiem bijis veidots arī baznīcas jumts. Tagad baznīcas jumtam, kā arī četrstūru zvanu tornim ir skārda segums.

Fasāžu dekors ir ļoti atturīgs - apšūtās sienas sadala vertikāli koka konstruktīvie elementi. Ēkas izteiksmību vairo lieli sešpadsmit rūšu logi ar smailloka arkām un dekoratīvu balti krāsotu aplodu.

 Baznīca restaurēta 1992. gadā pēc Jirgenu dzimtas iniciatīvas un par tās ziedotiem līdzekļiem. Lielākie remonta darbi: baznīcas ārpuses zvīņveida skaidu apšuvums, altāra restaurācija, kroņluktura restaurācija.

1934.gada 21.augusta “Latvijas kareivis” raksta: “Svētdien Vijciema baznīcā atklāja piemiņas plāksni kritušiem karavīriem. Plāksni dāvinājuši aizsargi. Baznīcā notika svinīgs dievkalpojums un garīgs koncerts. Altāra runu teica Jaunpiebalgas draudzes mācītājs J. Ozols. Koncertā piedalījās 8. Daugavpils kājnieku pulka orķestris un Vijciema mūzikas un dziedāšanaas biedrības koris. Uz piemiņas plāksnes vārdi: «Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādījām» un 26 kritušo vārdi”.

 

Adrese: Valkas novads, Vijciema pagasts, Vijciems (koordinātes - 57.583878, 25.950625)