Murjāņu kamaniņu trase

 

                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S.foto)
 

Murjāņu sporta skolā kamaniņu nodaļa tiek atvērta 1977.gada 1.septembrī pateicoties Rolandam Upatniekam. Un jau pēc gada entuziasta un fanātiķa Rolanda Upatnieka vadībā tiek uzbūvēta kamaniņu trase mežā Murjāņos, lai labāk varētu veikt mācību treniņu darbu. Tā ir no koka un vēlāk, kad sportā ienāca jaunas tehnoloģijas, šī trase ir pamesta, bet joprojām apskatāma. Treniņus trasē var uzskatīt par mūsu bobslejistu vēlāko panākumu atslēgu.

Sākumā kamaniņu nodaļā bija 20 audzēkņi, bet 1980-to gadu sākumā jau 45 audzēkņi un 7 treneri.

Laikraksts “Rīgas balss” 1978.gada 13.septembrī raksta: “Murjāņu sporta skolas audzēkņi atzīmēja mācību gada sākumu, startēdami jaunajā kamaniņu trasē. Ar skrituļkamaniņām traukdamies pa dēļu trasi, viņi sasniedza ātrumu līdz 70 kilometru stundā. Lojas upes stāvajos krastos redzama eleganta būve, kas vietām ir gluži augsta, bet dažviet paceļas tikai pusmetru virs zemes. Latviešu kamaniņu braucējs un bobsleja treneris Rolands Upatnieks, kas pēc izglītības ir būvinženieris, pats izstrādāja projektu un vadīja darbus. Liekas, ka tik straujā tempā nav celts vēl neviens sporta objekts. Gaujas nacionālā parka direktora Gunāra Skribas uzraudzībā 9. jūnijā tika iedzīts pirmais mietiņš, bet jau 24. augustā autoritatīva komisija pieņēma pabeigto objektu. 500 metru garā trase ar astoņām virāžām un 40 metrus lielu augstuma starpību tika uzbūvēta 77 dienās. Jāatzīmē, ka šis Latvijas kamaniņu braucēju «stadions» atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, tāpēc būvdarbu laikā netika nocirsts neviens lielāks koks. Izdevumus sedza lauku sporta biedrība «Vārpa». Tiešo darbu veica Murjāņu sporta skolas audzēkņi, šeit pavadīdami savu vasaras darba semestri. Tādi kamaniņu sporta pionieri kā Rolands Upatnieks un Nopelniem bagātais treneris Valdis Tiliks ar savu entuziasmu padarījuši šo sporta veidu par vienu no vispopulārākajiem Latvijā.”

 

Adrese: Saulkrastu novads, Sējas pagasts, Murjāņi (koordinātes - +/- 57.145138, 24.681093 ) 

 

Muitnieku luterāņu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Muitnieku luterāņu baznīca celta 1914. gadā kā lūgšanu nams bez torņa, bet par baznīcu ar torni pārbūvēta 1950. gadā. 20.gadsimta sākumā Bernātu vecākajiem iedzīvotājiem bija grūti tikt līdz baznīcai Nīcā. Tāpēc “Ģauru” māju saimnieks Čauris uz savas zemes atvēlējis palielu ēku lūgšanu nama vajadzībām. Pamazām ēka pārveidota par baznīcu ar altāri, kanceli un balkonu. Padomju laikā Nīcas dievnams tika slēgts un visi ticīgie pulcējās tieši Muitniekos. Šurp pārvests arī Nīcas baznīcas lielais zvans, bet kolhozu laikos to nācies noņemt, jo bijušas sūdzības par padomju cilvēku miera traucēšanu. Lai zvans neaizietu nebūtībā, ciema cilvēki to noslēpa. Šobrīd zvans ar savām skaņām priecē kristīgos ļaudis tā īstajās mājās – atjaunotajā Nīcas baznīcā. Muitnieku baznīcas lielākā vērtība ir glezna «Kristus» (1837. g.).

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Nīcas pagasts, Bernāti (koordinātes - 56.365366, 21.003566 )