Durbes Livonijas ordeņa pils (Durben)

                                         (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Bieži cilvēki jauc divas dažādas Durbes - runā par vienu, bet domā citu utt. Viena ir Tukumā, bet otra pa ceļam uz Liepāju. Tā otrā tagad ir mazākā pilsēta Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā, bet kādreiz bijusi nozīmīga vieta ar viduslaiku pili, te risinājušies vēsturiski nozīmīgi notikumi, dzīvojušas un darbojušās Latvijai svarīgas personības.

Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils. Tā uzcelta pie senā Kursas kara ceļa uz Prūsiju vietā, kur tas šķērsoja purvāju pie Durbes ezera. Netālu no pils 1260. gada jūlijā notika Durbes kauja. Tajā žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus un bija viena no lielākajām krustnešu neveiksmēm Baltijā. Tā par vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanas procesu un ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos novados. Sakāve pie Durbes bija smags trieciens krustnešu plāniem Baltijā. Par Žemaitijas pakļaušanu vairs nebija ko domāt. Pret ordeņa virskundzību atkal sacēlās Kursas dienvidi un Zemgale, arī prūšu zemes un Sāmsalas igauņi. Prūšu galīgā pakļaušana prasīja gandrīz ceturtdaļgadsimtu, zemgaļu – trīsdesmit gadus. Savukārt Žemaitijai tuvākais Kursas dienvidrietumu stūris pamazām izslīdēja no Livonijas ordeņa rokām un vēlākajos gadsimtos kļuva par Lietuvas daļu.

Pils bija tieši pakļauta Kuldīgas komturiem, kas rezidēja Kuldīgas pilī. Pirmo reizi mūra pils hronikā pieminēta 1387. gadā kā pils "pretī Durbes priekšpilsētai". Jādomā, ka pirms tam galvenais novada pilskalns atradās vēl 1362. gadā pieminētajā Lindāles pilī (pie tagadējās Vecpils). Pilij bija arī saimnieciska nozīme, jo pie tās attīstījās miests, kurā 16. gadsimtā mituši 30 amatnieki. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pils atradās pie Jelgavas-Grobiņas pasta ceļa, 18. gadsimtā Durbes miestā bijuši 13 dažādu amatu meistari. 1651. gadā netālu no pils uzcēla jaunu mūra baznīcu. Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks 1701. gadā aplenca hercoga Durbes pili un tās mūrus sašāva ar lielgabaliem. Pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja.

Durbes ordeņa pils celta no laukakmeņiem Durbes senlejas austrumu malā, grūtāk aizsargājamajā dienvidu pusē bijis izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts. Pils mūri sasniedza 1,5 metru biezumu un tās pamati aizņēma 59,5-61 х 56,5-60,4 metrus lielu laukumu. Ziemeļu mūra iekšpusē bija iebūvēts 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss ar pagrabiem zem tā. Līdz mūsdienām saglabājušās pils austrumu un dienvidu mūra paliekas 10 metru augstumā.

  
Adrese: Durbes novads, Durbe, Pilskalna iela

Durbes muiža (Durben) Tukumā

                                           (Fotografēts 2011. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                     

                                       

                                                        (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Durbes pils kungu māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18.gadsimta pirmajā pusē.  18.gadsimta vidū tai uzbūvēja vienu sānu flīģeli, bet 18.gadsimta otrajā pusē - otru sānu flīģeli un visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1821.gada rekonstrukcijā pēc arhitekta Johana Georga Ādama Berlica projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja portiku un tā ieguva tādu izskatu, kādu mēs to redzam šodien. Pils parkā pāri gravai pēc J. G. Ā. Berlica projekta tika celts akmens tilts, dziļāk parkā - rotonda.19.gadsimta pirmajā pusē sāka veidot ainavu dārzu – angļu stila parku. Tajā bija izvietotas skulptūras un strūklaka.

Pils dibinātāji izvēlējušies gleznainu vietu, kas paceļas augstu pāri apkārtnei. Pils un parks atrodas garenā paugurā Slocenes ielejas dienvidu krastā iepretī Milzkalnam. Iespējams, ka Durbes vārds saistāms ar senas skandināvu debesu dievības Tora vārdu.

15.gadsimtā Durbe piederēja fon Butleram, 18.gadsimtā – Grothusu dzimtai. No 1818.gada līdz 1838.gadam – grāfam J.fon Mēdemam, par kura līdzekļiem pašreizējā pils tika projektēta un būvēta. 1848.gadā pils nonāk jaunpils grāfa fon Rekes īpašumā – sākumā Matiasam Dītriham Reinholdam fon Rekem, vēlāk Durbes un Šlokenbekas pilis mantoja viņa dēls Ernsts Ludvigs Teodors Matiass fon der Reke. Viņš bijis labsirdīgs un gādīgs, kas atbalstījis latviešu centienus pēc izglītības. Reke atbalstījis arī Tukuma saviesīgās biedrības nama būvi un kļuva par šīs organizācijas goda biedru. Grāfa dēls Karls fon der Reke 1899.gadā piedalījās Tukuma pilsētas domes vēlēšanās latviešu sarakstā un viņu ievēlēja par Tukuma pilsētas domes priekšsēdētāju.

 Laika posmā no 1923. līdz 1929.gadam Durbes pilī dzīvoja dzejnieks Rainis. Neņemot vērā viņa lūgumu piešķirt īpašumu Daugavas krastos, dzejniekam ierādīja Durbes pili un nedaudz aramzemes. Taču Rainis nebija zemes kopējs. Dzejnieks vēlējās atpūsties dzimtajā pusē un Durbes piešķiršana radīja viņam tikai rūpes – pils bija nolaista, līdzekļu remontam nebija. 1923.gada vasarā sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību viņš iekārtoja Durbes pilī atpūtas vietu 30-40 skolotājiem ar ģimenēm. 1925.gadā viņš noslēdza arī dāvinājuma līgumu ar Latvijas Skolotāju slimo kasi, kas uz 12 gadiem izīrēja daļu Durbes pils bērnu vasaras mītnei un atpūtas vietas iekārtošanai. Līdz pat 1943.gadam pilī pastāvēja arī sanatorija, pēc tam uz īsu brīdi te bija kara hospitālis, bet no 1945. līdz 1963.gadam - atkal sanatorija. No 1963. līdz 1970.gadam Durbes pilī bija ierīkota tuberkulozes slimnīca un no 1970. līdz 1978.gadam - tuberkolozes sanatorija. Pēc tam līdz 1991.gadam pilī bija republikāniskās rehabilitācijas slimnīca. No 1991.gada Durbes pils tika piešķirta Tukuma muzejam un kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir kultūrvides muzejs, kura darbība vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu.

Adrese: Tukums, Mazā Parka iela 7