Rīga, akciju sabiedrība "Vairogs" (Rīgas Vagonu rūpnīca)

 

                                                                (1920-to gadu foto)

                                                                              (1930-to gadu foto)

 

                                                         (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

                                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
 

A/s "Feniks"  - Rīgas metalurģiskā lokomotīvju, vagonu un mašīnu fabrika dibināta 1895. gadā bijušās Karlīnes muižas (Karolinenhof) gruntsgabalā. Galvenās fabrikas ēkas celtas laikā no 1895. gada līdz 1914. gadam pēc arhitekta K. J. Felsko projektiem. Arī ūdenstorni projektējis Kārlis Felsko.

No 1936. gada rūpnīcu sauc par valsts a/s "Vairogs", kurā ražoja dzelzceļa un tramvaja vagonus, autobusus, lauksaimniecības mašīnas. 99 procenti akciju piederēja valstij un lielākie akcionāri bija Finanšu ministrija, Kara ministrija, Satiksmes ministrija, LR Kredītbanka, rūpnīca VEF un Liepājas kara ostas darbnīca. No 1937. gada, sadarbībā ar ASV firmu "Ford", te ražoja arī vieglos automobīļus "Ford-Vairogs". No 1944. gada darbojās kā Rīgas Vagonu rūpnīca.

Privatizācijas gaitā daļu bijušās rūpnīcas teritorijas ieguva firma "Elkor grupa". Mūsdienās ēkas un teritorija pamesta.

1937.gada jūlijā laikraksti raksta: “Ministru kabinets vakar pieņēma grozījumu likumā par brīvteritoriju tiesību piešķiršanu rūpniecības uzņēmumiem, kuri ražo eksportam. Par pieņemto grozījumu finansu ministrs L. Ēķis paskaidro: Akciju sabiedrība ,,Vairogs" paredz uzsākt automobiļu ražošanu vietējām vajadzībām, ievedot automobiļu daļas no ārzemēm. Lai šī akciju sabiedrība sekmīgi varētu strādāt, tai bija jādod iespēja saņemt vajadzīgās daļas no ārzemēm bez muitas nodokļu samaksas. Tas bija panākams, piešķirot akciju sabiedrībai brīvteritorijas tiesības, bet, saskaņā ar likumu par brīvteritorijas tiesību piešķiršanu, tomēr par gataviem automobiļiem, ielaižot tos vietējā tirgū, akciju sabiedrībai būtu jāmaksā ievedmuita. Pastāvot šādam noteikumam, akciju sabiedrība “Vairogs" automobiļus ražot nevar, jo tie iznāktu dārgāki, nekā no ārzemēm ievedamie. Lai sabiedrībai dotu iespēju uzsākt automobiļu ražošanu, tad gatavie automobiļi vietējā tirgū jāielaiž bez muitas, kas tagad panākts ar likuma grozījumu.

1938.gada presē raksta: “„ Vairogs" sasniegumi auto tehnikā jau devuši labus panākumus. Interesanti piezīmēt, ka pirmās smago automobiļu partijas, kuras izlaida „ Vairogs", jau izpārdotas. Pieprasījumu apmierināšanai fabrika pašreiz izlaiž tirgū jauno 1938. gada preču šasijas modeli divos izpildījumos. Savām preču auto šasijām „ Vairogs" ir izveidojis arī piemērotu virsbūves tipu, kuras būvē sevišķa vērība piegriezta izturībai. „ Vairogs" ir apgādājies ar pietiekošu auto daļu un materiālu krājumiem un pilnā mērā sagatavojies, lai šinī pavasari apmierinātu tirgus vajadzības”.

 

Adrese: Rīga, Brīvības gatve 201

 

Rīga, Svētā Jāņa priekšteča pareizticīgo baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Baznīcas vēsture saistīta ar blakus esošo Rīgas Visu Svēto un Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu. Baznīca uz šejieni pārvietota 1882.gadā no vecās pareizticīgo kapsētas Katoļu ielā. 1883. gada septembrī šī baznīca tika pārsvētīta par godu sv. Pravietim un Priekštecim Jānim.

Mūra baznīcas celtniecība tika uzsākta 1913. gadā pēc Rīgas eparhijas arhitekta Vladimira Lunska projekta. Līdzekļus tās celtniecībai deva porcelāna fabrikas īpašnieks Kuzņecovs. Pirmais pasaules karš celtniecību pārtrauca, jau uzceltā baznīca bija stipri cietusi. Vecajā koka baznīcā dievkalpojumi notika arī pēc kara. 1925. gadā tika uzsākta baznīcas atjaunošana un celtniecības pabeigšana arhitekta Vladimira Šervinska vadībā. Pabeigtā baznīca tika iesvētīta 1934. gada 19. septembrī. Veco koka baznīcu, kas arī bija veltīta Svētajam Jānim Priekštecim, pārdēvēja par Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu.

Baznīcas apjomos un dekoratīvajos elementos parādās jūgendstila elementi.. Baznīcā atrodas vairākas vērtīgas 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma ikonas. Katedrāli grezno Rīgas mākslinieka J.Rikovska freska “Svētā trīsvienība”.

Daudzu Latvijas pareizticīgo dievnamu projektu autors, arhitekts Vladimirs Lunskis pēc nāves 1920. gadā tika apbedīts Rīgas Jāņa (Ivana) kapos, aiz toreiz nepabeigtās dievnama ēkas altāra daļas.

Adrese: Rīga, Kalna iela 21 

 

Jūrmala, Majoru katoļu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Majoru katoļu baznīca celta 1884.gadā ar priestera Jāņa Jaceviča un Dr. med. Mikela Pekarska rūpēm. Tolaik katoļu baznīcu drīkstēja atvērt tikai ar speciālu ķeizara atļauju, kas bija grūti iegūstama, līdz ar to ēka tika būvēta kā sporta zāle. Tornis tika piebūvēts tikai 1911. gadā.

1936.gada “Rīgas vēstnesis” raksta: “Majoros katoļu baznīca atrodas uz Kungu ielas un vasaras laikā katru svētdienu notiek dievkalpojumi. Baznīca ir ļoti labi uzkopta un šogad no ārpuses izremontēta un nokrāsota. Arī ceļu remonti ir izvesti pienācīgā kārtībā”.

1938.gadā šajā pat laikrakstā mazliet garāks apraksts: “Dievkalpojumi katoļiem Rīgas Jūrmalā notiek trijās vietās - Majoros, Slokā un Ķemeros, pēdējā vietā gan retāk. Majoros sezonas laikā ik svētdienas pulcējas daži simti dievlūdzēju. Katoļu dievkalpojumi Rīgas Jūrmalā notiek jau vairāk kā piecdesmit gadus. Izprasot gubernatora atļauju, līdz 1884. gadam vasaras sezona tie notika privātās mājās Vecdubultos. 1889. gadā priesteris Jānis Jacevičs un Dr. med. M. Pekarskis uzcēla Majoros Kungu ielā vingrošanas zāli. Šī zāle izpildīja dievnama vietu. Katoļu baznīcas tad celt varēja tikai ar cara atļauju. Vingrošanas nama cēlājiem tādas nebija. 1905. gadā Jacevičs ar Pekarski šo savu celtni atdāvināja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcai. Tad tā jau bija iekārtota par glītu kapellu vasarniekiem. Šinī pat gadā metropolīts-bīskaps Šembeks to svinīgi iesvētīja, veltīdams svētā Jāņa Kristītāja aizgādniecībai. Pastāvīgas draudzes te nav. Majorus apkalpo Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas mācītāji”.

Adrese: Jūrmala, Majori, Pilsoņu iela 32