Jūrmala, Mellužu ugunsdzēsēju depo

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā,V.S. foto)

 

Pirmās ugunsdzēsēju biedrības Jūrmalā bija Dubultos un Majoros, bet līdz 1912.gadam biedrības bija arī Edinburgā (Dzintaros), Mellužos un Asaros. Par Mellužu ugunsdzēsēju depo nekādus vēstures faktus atrast nevarēju. Bet ir kritisks raksts 1933.gada laikrakstā “Ugunsdzēsējs”: “Pagājušās svētdienas, 2. jūlijā, ugunsdzēsēju trauksme atļāva iedziļināties arī mazliet dziļāk dzēsēju iekšējā dzīvē. Radās pārsteigumi, kuriem grūti ticēt. Pēc ugunsgrēka svētdienas rītā daļa Mellužu ugunsdzēsēju uzsāka nodaļas depo mazu iedzeršanu, kura ieilga līdz pat trauksmei. Garāmgājējiem radās jautājums, kas ugunsdzēsējiem par „ svētkiem”. Trauksmes signāls radīja īstu pārsteigumu un sajukumu, jo garām aizsteidzās arī Slokas ugunsdzēsēju kolona. Mellužu komanda trauksmes vietā ieradās pēdējā un smīdināja sanākušos skatītājus, nespēja pienācīgi noturēties kājās un „komandēt" gribēja visi, kam tikai stīvāka mēle. Tikai pāris ugunsdzēsēju nebija iereibuši un tiem tad arī bija jāiznes viss smagums. Tā ir nepiedodama nolaidība no ugunsdzēsēju augstākās vadības puses, kad vesela ugunsdzēsēju komanda var nonākt šādā stāvoklī savās depo telpās un tādā „ noskaņojumā" izbraukt darbā. Varam iedomāties, cik derīgi šādi ugunsdzēsēji ugunsgrēka gadījumā. 

Atliek konstatēt, ka Mellužu ugunsdzēsēju kolonā trūkst saprātīga vadītāja un kamēr tā nebūs,

tikmēr  Mellužu ugunsdzēsēji nebūs nekad sava uzdevuma augstumos, ko jau esam vairākkārt 

uzsvēruši. Ir nepieciešami krietni izvētīt ugunsdzēsēju rindas, ievedot disciplinētu darbību. Nav

vietas ugunsdzēsēju rindās tiem, kas mīl tikai dūmus „noskalot". 

 

 Adrese: Jūrmala, Mellužu prospekts 31

 

Jūrmala, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta. Te rakstītas Raiņa pēdējās lugas “Mīla stiprāka par nāvi”, “Rīgas ragana” un daudzi dzejoļi. Aspazija šajās vasarās strādāja pie krājuma “Asteru laikā”. Vasarnīca kļuva par Raiņa pēdējo dzīves vietu.

Mūsdienās ēkā ir muzejs, kurā aplūkojamas restaurētas abu dzejnieku dzīves telpas vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvā. Muzeja kompleksā apvienotas trīs Jūrmalas koka apbūvei raksturīgas ēkas. Vienā no ēkām iekārotas izstāžu zāles, kur regulāri notiek koncerti, lasījumi izstādes un konferences, kas aktualizē Raiņa un Aspazijas atstāto kultūras mantojumu un aicina iepazīt mūsdienu mākslinieku un literātu darbus.

 

Adrese: Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7

 

Jūrmala, Raiņa vasarnīca Jaundubultos (Raiņa sēta)

 

                                                            (Vasarnīcas ēka senāk)

                                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Šo zemes gabalu Rainis noskatīja 1903. gadā, pēc atgriešanās no trimdas Slobodskā Krievijā. Viņš bija saņēmis tēva mantojumu un nolēma uzcelt šeit vasarnīcu. Rainis pēc trimdas gribēja būt saimnieks. Viņš turpināja sava tēva, muižu pārvaldnieka amatu – gribēja uzcelt māju, izdot istabas  un dzīvot no savām rentēm. Viņš gribēja rakstīt to, ko pats vēlas, nevis to, ko viņam pasūtīja rakstīt.  Jau 1904. gada rudenī vasarnīcas pirmais stāvs bija gatavs, to varēja  izīrēt. 1905. gada sākumā tiek uzvesta Aspazijas luga “Sidraba šķidrauts”. Revolūcija lugai piešķīra īpašu nozīmi. Cara valdība lugu aizliedza un Rainim un Aspazijai ar viltotiem dokumentiem nācās doties atkal trimdā, šoreiz uz Šveici, uz Kastaņjolu. Vasarnīcu uzticēja rakstniekam Augustam Deglavam, kurš  tur saimnieko līdz 1911. gadam. Viņa vēstulēs ar Raini, kas saglabājušās, atrodama interesanta informācija par vasarnīcas īrniekiem, ieņēmumiem un izdevumiem, nodokļiem, vasarnīcas uzturēšanu un pārdošanu. Jēkabs Sīpols vēlāk nopirka vasarnīcu un uzbūvēja vēl trīs ēkas īrnieku izmetināšanai. Pēc Pirmā Pasaules kara īpašnieki mainījās, pēdējais bija Krišs Fiņķis, vecpuisis bez ģimenes. Padomju okupācijas laikā Poruka ēkās bija Raiņa vārdā nosauktā pionieru nometne. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šī ēka tomēr nekļuva par muzeju, tika privatizēta, vairākkārt mainīja īpašniekus. Līdz brīdim, kad 2019.gada 25. maijā durvis vēra tās jaunie saimnieki Raiņa sēta. Raiņa paša uzceltā ēka  ir atjaunota ar lielu rūpību pret vēsturiskajām detaļām. Ēkas pirmajā stāvā izveidota zāle ar imitētām priežu mizas kolonnām. Šī telpa ir piemērota dažādiem sabiedriskiem pasākumiem. Pie ēkas piestiprināta jauna piemiņas plāksne, kuru veidojis tēlnieks Kārlis Alainis. Atjaunota arī otrā stāva Raiņa istaba ar rakstāmgaldu un šai istabai raksturīgām lielziedu tapetēm, kas redzamas 1905.gada fotogrāfijās. Galvenais un interesantākais  ir otrā stāva balkons, kurš laika gaitā bija pazudis. Vēl šeit ir iekārtots neliels muzejs ar oriģināliem vertikāliem plauktiem, kuros izvietoti Raiņa un Aspazijas darbi.

 

Adrese:  Jūrmala, Poruka prospekts 61