Jūrmala, Dubultu vācu elementārskola

 

                                                                  (Skolas ēka senāk)

                                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Dubultu vācu elementārskolu atvēra 1906. gadā ar 20 skolēniem. Līdzekļus skolas atvēršanai savāca ar dāvinājumiem. Latviešu sabiedrībā tas izraisīja satraukumu, jo skolu uzskatīja par pārvācošanas iestādi latviešu bērniem. Vēlāk skolu pārcēla uz nopirktām telpām - agrākās Rozes skolas vietā Baznīcas ielā (tag. Slokas iela). 1924. gadā skolā darbojās četras klases. Vācu skolu 1928. gada 7. aprīlī pārdēvēja par „Rīgas Jūrmalas pilsētas vācu vecāku savienības pamatskolu” un tā darbojās līdz vācu iedzīvotāju repatriācijai. 1927./28. mācību gadā bija 57 skolēni 3 klasēs, 1928./29. mācību gadā 73 skolēni 3 klasēs, 1932./33. mācību gadā 63 skolēni 3 klasēs.

Kara laikā skolas telpās bija vācu hospitālis. 1950.-1960.gados skolā bija krievu septiņgadīgā, vēlāk astoņgadīgā skola. Pēc tam telpās izvietoja Jūrmalas jauno tehniķu staciju. Mūsdienās ēka tukša un neizmantota.

 

Adrese: Jūrmala, Dubulti, Slokas iela 6

 

Jūrmala, Dubultu vasaras sinagoga

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Bijusī vasaras sinagoga celta 1904. gadā. Ēkas projektu pasūtīja kokzāģētavas līdzīpašnieks Šālita kungs 1903. gadā.  Dubultos 20. gadsimta sākumā pastāvīgi dzīvoja 174 ebreji. 1930. gadā draudzē bija ap 100 cilvēku, bet vasaras laikā, kad pieplūda vasarnieki, atvēra lūgšanu namus arī Majoros un Bulduros. 1939. gadā sinagoga tika rekonstruēta. Pēc Otrā pasaules kara ebreji bija palikuši tik mazā skaitā, ka sinagoga stāvēja neizmantota. Padomju okupācijas laikā ēkā bija ierīkots sanatorijas klubs, bet 2000. gadā neilgu laiku te darbojās tirgus (komercfirma „Niedras”).

 

Adrese: Jūrmala, Dubulti, Ceriņu iela 12

 

Jūrmala, Mellužu estrāde

                                                                   (1930-to gadu foto)

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Mellužu parka un estrādes vēsture aizsākusies 1827. gadā, kad barons Kārlis fon Firkss uzbūvēja kūrmāju, kurā notika deju vakari, koncerti un arī teātra izrādes. Blakus kūrmājai atradās krogs, tirgus, kalēju darbnīca, veikali. 19. gs. 80. gados šeit izveidoja parku ar mazu paviljonu un nelielu koka estrādi, kurā notika brīvdabas koncerti. Pirmā pasaules kara laikā kūrmāja bija nodedzināta, bet koncerti Mellužu parkā atsākās 1922. gadā ar simfonisko programmu. 1938. gadā uzbūvēja jaunu estrādi un Piena paviljonu, labiekārtoja Mellužu parku. Intensīva koncertdzīve šeit notika līdz 1940.gadam, bet pēc kara estrādi atjaunoja 20.gs. 60.gados.

Mellužu brīvdabas estrāde ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tā ir viena no divām 20. gadsimta pirmās puses koka estrādēm, kas saglabājusies Baltijā (otra – Kuresārē, Igaunijā).

“Rīgas Jūrmalas vēstnesis” 1938.gada maijā raksta: “Kaut jaunbūves apkārtne vēl dažādu būvmateriālu pilna un neaizbērta vēl palikusi viena, otra pārdēstītā koka bedre, tomēr tagad jau var sacīt ka jaunā estrāde un viņas pārveidojums piedod Mellužu parkam pavisam citu izskatu un ja agrāk vecās estrādes izskata dēļ vien nevarējām atzīt šo parku par diezcik patīkamu, tad tagad tas būs skaistākais parks visā Rīgas Jūrmalā. Liekas, ka ar estrādes pārbūvēšanu būs lielā mērā arī pakalpots koncerta apmeklētājiem, kas tagad būs vairāk pasargāti no tuvējās šosejas trokšņa. Būtu, protams, vēl patīkamāk, ja vispār pret koncertdārziem mehāniskie satiksmes līdzekļi nelietotu brīdinājuma signālus.
Līdzšinējos gados Mellužu koncertdārzā parasti bija 1 līdz 2 koncerti nedēļā, tad turpretim šogad paredzēti 3 nedēļā. Nevar būt šaubu, ka jaunais pārbūvētais dārzs iegūs apmeklētāju simpātijas un jācer, ka arī jaunā estrāde akustikas ziņā apmierinās i mūziķus, i klausītājus”.

 

Adrese: Jūrmala, Mellužu prospekts 6