Rīga, Šķirotavas dzelzceļa stacija

 

                                                    (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Tā būvēta 1905. gadā, sākotnēji saukta par "Dreiliņiem", tad par "Šķirošanu", līdz drīz pārdēvēta mums zināmajā vārdā. Šī ir Šķirotavas vēsturiskā sirds, un kādreiz, kā vēsta aculiecinieki, šajā nemaz ne tik sīkajā namā bija arī frizētava un kafejnīca ar spēļu automātiem. Nama austrumu sienas pamatos iebūvēts ģeodēziskais punkts (ar īpašu marķieri fiksēta atskaites vieta, pēc kuras mērītas vietējā vai Latvijas mēroga ģeotelpiskas struktūras) ar oriģinālo uzrakstu "Rīgas pilsētas līmetņošana".

Šķirotavas stacija bija viena no tām Rīgas stacijām, kur 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā lopu vagonos uz Sibīriju savu moku ceļu sāka tūkstošiem latviešu. Lai pieminētu padomju režīma upurus, apstādījumos pie Šķirotavas 1989.gadā uzstādīts piemiņas akmens. 2008.gada 14.jūnijā piemiņas vieta deportāciju upuriem tika atjaunota – tika izveidots jauns piemiņas ansamblis. Tās galvenais objekts ir piemineklis (mākslinieks A.Vīlipsons), kas veidots no tonēta betona un ir kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze.

 

Adrese: Rīga,  Lokomotīves iela 71

 

Rīga, A.Māliņa piena centrāle

 

                                                              (Ēka tās pirmsākumos)

                                                                         (1937.gads, ēka tiek nojaukta)

                                                           (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

                                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Klīversalas Daugavas krasts 19.un 20. gadsimtu mijā bija milzīgās Rīgas ostas aktīvas darbības zona. Pie AB dambja abās pusēs tauvojās dažāda izmēra kuģi, kuros krāmēja visdažādākās kravas, pārsvarā kokmateriālus, tāpēc visa dambja teritorija bija noklāta ar milzu izmēra grēdām. Ostas dzīve ritēja sparīgi, tāpēc arī ieturēt maltītes vajadzēja tepat tuvumā. Klīversalā jau bija vairāki lieli traktieri un pat savs "sarkano lukturu" kvartāls Valguma ielā. Tomēr izsalkušu un izslāpušu jūrnieku skaits arvien auga, tāpēc pilsētas arhitekts Reinholds Šmēlings 1906. gadā projektē "Pilsētas tautas ēdnīcas un tējnīcas" ēku. Tā nākamajā gadā tika uzbūvēta Kuģu un Šoneru ielas stūrī, un celta bija raksturīgajā Šmēlinga ķieģeļu stilā ar tornīšiem, izcakotiem skursteņiem, arkveida logiem un ķieģeļu dekoriem dzegās. Daudzu apjomu celtne uz pietauvoto kuģu fona izskatījās iespaidīgi un eksotiski. Tagad šīs ēkas vietā atrodas nobrauktuve no Akmens tilta uz tuneli, kas savieno Āgenskalnu ar Torņkalnu. Vēl samērā nesen te atradās publiskā tualete.

Tad negaidot pienāk karš, osta kļūst tukša, iecīenītās tējnīcas durvju priekšā uzlauž bruģi un rok ierakumus, skan šāvieni un lielgabalu zalves, līst kareivju asinis un Rīga dimd...

Pēc kara un jaunās valsts izveides, mainās arī ēkas pielietojums. Kā jau kārtīgai agrārai valstij pieklājas, galvenais ir dažādas lauksaimniecību atbalstošas infrastruktūras izveide pilsētā. Tad nu arī ap divdesmito gadu vidu kāds Māliņa kungs tukšajā ēkā izveido "Piena centrāli". Iespējams, tas bija specializēts piena veikals vai loģistikas noliktava.

Lai nu kā tur būtu, 1937. gadā tam visam pienāk gals un ēku nojauc, jo tā traucētu gigantiskam projektam, kas paredz pilnībā pārveidot šo apkaimes daļu par kara varoņu piemiņas svētnīcu. 

 

Adrese: Rīga, Uzvaras bulvāris, nobrauktuve no Akmens tilta  (koordinātes - 56.942706, 24.096822 )

 

Rīga, vecais dzemdību nams (Diakonijas biedrības nams)

 

                                                                  (190... gadu foto)

                                                                    (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Marijas diakonijas biedrības ēka celta 1904. gadā, arhitekts O.Hofmanis. Līdz 1930. gadu beigām tas ir biedrības īpašums. Līdz 1. pasaules karam tur darbojās Marijas diakonijas nama ambulatorija, 1920., 30. gados Vācu slimnīca un ambulance. Līdz 1938. gadam tur izvietojās arī Vācu slimnīcas žēlsirdīgo māsu skola (bijusī Diakonijas māsu skola, kas dibināta 1866. gadā). Pēckara gados plašajā gruntsgabalā Miera ielā 45 izvietojās Rīgas 1. dzemdību nams. 1970. gados, uzsākot jaunā dzemdību nama korpusa celtniecību, vairākas ēkas nojauktas, arī divas 3 stāvu mūra ēkas. Jauno dzemdību namu atklāja 1978.gadā. Vecās ēkas adrese mūsdienās ir Alojas iela 5.

1947.gada „Cīņa” raksta: „Miera ielā 45 ierīko dzemdību namu ar 100 vietām. Pašreiz beidz remontdarbus. Dzemdību namu atvērs novembra pirmajās dienās. Šogad šo ārstniecības iestādi vēl paplašinās, lai tā spētu uzņemt vismaz 170 grūtnieces.
Bijušā pilsētas dzemdību nama telpās Valdemāra ielā 4 iekārto novietni tuberkulozes slimiem bērniem. Jau pirms svētkiem jaunā novietne varēs uzņemt pirmos 40 bērnus”.

 

Adrese:Rīga, Alojas iela 5