Rāda ziņas ar etiķeti Rīga. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Rīga. Rādīt visas ziņas

26.04.25

Rīga, Zemgales tilts

 

                                                                   (tilta senāks foto)

                                                                           (sagrautais tilts 1940-os gados)

                                                          (tilta balsti 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo dzelzceļa tiltu Rīgā pār Daugavu uzcēla 1871.-1872. gadā. To dēvēja par Dzelzs tiltu un tas kalpoja arī gājēju un pajūgu kustībai. 1917. gadā, krievu armijai atkāpjoties no Rīgas, saspridzināja trīs vidējos tilta posmus. Sākotnēji tos atjaunoja ar koka konstrukcijām. Līdz 1938. gadam vecās koka konstrukcijas un sarūsējušos dzelzs posmus nomainīja ar jaunām dzelzs konstrukcijām, tilta galos ierīkoja pajūgu satiksmei piemērotas nobrauktuves. Atjaunoto tiltu satiksmei atklāja 1938. gadā un nosauca par Zemgales tiltu. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājējiem. Tādēļ dzelzceļa sliedes atradās tilta vidū, bet malās bija platas joslas gājējiem. Par maksu tiltu varēja izmantot arī zirgu transports. Tilts sastāvēja no režģotas metāla kopnes, kas novietota uz 8 balstiem upē un 3 balstiem krastā. Otrā pasaules kara laikā tiltu uzspridzināja un pēc kara to neatjaunoja.

 

Adrese: Rīga (koordinātes 56.943539, 24.108883 )

20.04.25

Rīga, Bolderājas mākslas un mūzikas skola

 


                                                        (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Skola izvietojusies Latvijas laika bijušajās sapieru pulka kazarmās. 

 Adrese: Rīga, Stūrmaņu iela 31

 

08.04.25

Rīga, Anglikāņu baznīca



                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Sv. Pestītāja anglikāņu baznīca celta no 1857. -1859. gadam pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta bijušo Paula bastionu vietā. Baznīca bija paredzēta angļu tirgotāju vajadzībām, kuri līdz tam savus dievkalpojumus noturēja Reformātu baznīcā. Pēc 1891. gada tautas skaitīšanas datiem, Rīgā bija 180 anglikāņi. 1938. gadā starp Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu un Anglijas baznīcu tika noslēgts konkordāts. Viens no baznīcas dibinātājiem bija Džordžs Armitsteds, kurš bija ieradies Rīgā kā linu tirgotājs un kura dēls, arī Džordžs Armitsteds, vēlāk kļuva par Rīgas galvu. Armitstedu ģimene baznīcai dāvināja daļu no baznīcas iekārtas priekšmetiem.

Anglikāņu baznīca celta neogotikas formās no sarkaniem ķieģeļiem. Baznīcas vienjoma zāli sedz apmestas koka konstrukcijas. Altāra telpa sadalīta divās daļās ar asimetriski novietotu kolonnu. Interjera iekārtojumā izmantoti koka paneļi. Baznīca ir daļēji restaurēta un kopš 1972. gada tur atradies Rīgas Politehniskā institūta studentu klubs. 1992. gadā ASV luterāņu mācītājs Ardens Haugs izveidoja anglikāņu draudzi, kas formāli bija pakļauta Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. 1995. gadā par draudzes mācītāju kļuva Juris Cālītis. Viņa vadībā draudze 1998. gadā pievienojās Anglikāņu Baznīcas Eiropas–Gibraltāra diecēzei.

 

Adrese: Rīga, Anglikāņu iela 2

 
 

23.10.24

Rīga, Šķirotavas dzelzceļa stacija

 


                                                    (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Tā būvēta 1905. gadā, sākotnēji saukta par "Dreiliņiem", tad par "Šķirošanu", līdz drīz pārdēvēta mums zināmajā vārdā. Šī ir Šķirotavas vēsturiskā sirds, un kādreiz, kā vēsta aculiecinieki, šajā nemaz ne tik sīkajā namā bija arī frizētava un kafejnīca ar spēļu automātiem. Nama austrumu sienas pamatos iebūvēts ģeodēziskais punkts (ar īpašu marķieri fiksēta atskaites vieta, pēc kuras mērītas vietējā vai Latvijas mēroga ģeotelpiskas struktūras) ar oriģinālo uzrakstu "Rīgas pilsētas līmetņošana".

Šķirotavas stacija bija viena no tām Rīgas stacijām, kur 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā lopu vagonos uz Sibīriju savu moku ceļu sāka tūkstošiem latviešu. Lai pieminētu padomju režīma upurus, apstādījumos pie Šķirotavas 1989.gadā uzstādīts piemiņas akmens. 2008.gada 14.jūnijā piemiņas vieta deportāciju upuriem tika atjaunota – tika izveidots jauns piemiņas ansamblis. Tās galvenais objekts ir piemineklis (mākslinieks A.Vīlipsons), kas veidots no tonēta betona un ir kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze.

 

Adrese: Rīga,  Lokomotīves iela 71