Rīga, Svētā Jāņa priekšteča pareizticīgo baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Baznīcas vēsture saistīta ar blakus esošo Rīgas Visu Svēto un Rīgas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu. Baznīca uz šejieni pārvietota 1882.gadā no vecās pareizticīgo kapsētas Katoļu ielā. 1883. gada septembrī šī baznīca tika pārsvētīta par godu sv. Pravietim un Priekštecim Jānim.

Mūra baznīcas celtniecība tika uzsākta 1913. gadā pēc Rīgas eparhijas arhitekta Vladimira Lunska projekta. Līdzekļus tās celtniecībai deva porcelāna fabrikas īpašnieks Kuzņecovs. Pirmais pasaules karš celtniecību pārtrauca, jau uzceltā baznīca bija stipri cietusi. Vecajā koka baznīcā dievkalpojumi notika arī pēc kara. 1925. gadā tika uzsākta baznīcas atjaunošana un celtniecības pabeigšana arhitekta Vladimira Šervinska vadībā. Pabeigtā baznīca tika iesvētīta 1934. gada 19. septembrī. Veco koka baznīcu, kas arī bija veltīta Svētajam Jānim Priekštecim, pārdēvēja par Kazaņas Dievmātes ikonas baznīcu.

Baznīcas apjomos un dekoratīvajos elementos parādās jūgendstila elementi.. Baznīcā atrodas vairākas vērtīgas 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma ikonas. Katedrāli grezno Rīgas mākslinieka J.Rikovska freska “Svētā trīsvienība”.

Daudzu Latvijas pareizticīgo dievnamu projektu autors, arhitekts Vladimirs Lunskis pēc nāves 1920. gadā tika apbedīts Rīgas Jāņa (Ivana) kapos, aiz toreiz nepabeigtās dievnama ēkas altāra daļas.

Adrese: Rīga, Kalna iela 21