Aizkujas vējdzirnavas

 

                                                                (2012.gada foto)

                                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena puse no dzirnavu sienas, viss pārējais nobrucis.

Jānis Līcis stāstā “Velna rija” piemin Aizkujas vējdzirnavas sekojoši: “Kad nu beidzot tika tik tālu, ka no Aizkujas vējdzirnavu augšējās lūkas viņš saskatīja Bikseres pils siluetu, binoklis viņa rokās nodevīgi drebēja. Viņš nekavējoties deva pavēli uzbrukumam. Bikseres pievārtē sākās nikna kauja.”

Apsekojot dzirnavu vietu 2023.gada vasarā, jāsecina, ka mūris ir tā ieaudzis biezā koku audzē, ka nav redzams.

Adrese: Madonas novads, Sarkaņu pagasts, Aizkuja (koordinātes - 56.945664, 26.404574 )

 

Ķempu skola (Ķempju skola, Variņu skola) Variņu pagastā

 

                                            (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                 (1929.gada foto)

Skolas ēka celta 1878.gadā. Acīmredzot tā atjaunota, remontēta vai paplašināta 1925.gadā, jo “Latvijas kareivis” 1925.gada jūnijā raksta: “Līdz šim Palsmane bija visas apkārtnes sabiedriskās dzīves centrs. Tagad dzīve vairāk novirzījusies uz pagasta ”kalngalu", kur sabiedriskās dzīves vajadzībām Ķempu 1. pak. pamatskolā ir plašas telpas un nav vairs kā agrāk jālūdzas ugunsdzēsēju un laukstrādnieku nodaļas Palsmanes zāle, kuru tie nelabprāt gribēja dot izrīkojumiem.”

1977.gadā skola ieguva jaunu ēku un vecajā ēkā skola beidz pastāvēt.

Adrese: Smiltenes novads, Variņu pagasts (koordinātes - 57.346185, 26.180763 )

 

Barikāžu piemiņas skvērs "Brīvības gaisma" Brankās, Jelgavas novadā

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pēc novadnieka un barikāžu dalībnieka Gunāra Sproģa iniciatīvas un ar SIA „UPPE”, novada pašvaldības un iedzīvotāju atbalstu, 2017. gadā tika uzsākts projekts – skvēra “Brīvības gaisma” izveide, lai godinātu 1991.gada barikāžu dalībniekus un atgādinātu jaunajai paaudzei par reiz piedzīvoto.

Projekta rezultātā ir radīta piemiņas vieta ar barikāžu notikumu stāstu tajā. Iekoptās piemiņas vietas apmeklētājiem ir iespēja redzēt stilizētu ugunskuru, kas simbolizē gaismu, uguni, degsmi cilvēku sirdīs par valsts neatkarību, par tautas brīvību, par katra indivīda domu, vārdu, uzskatu un rīcības brīvību. Savukārt stilizētās stikla plāksnes simbolizē cilvēkus, kuri savulaik no Ozolnieku novada piedalījās barikādēs, kā arī visus projekta “Brīvības gaisma” tapšanas procesā iesaistītos.  Uz stikla plāksnēm ir lasāmi 163 barikāžu dalībnieku un projekta īstenošanā iesaistīto dalībnieku vārdi, kas simboliski savieno pagātnes notikumus ar šodienu.

Piemiņas vietu atklāja 2018.gada 11.oktobrī.

Adrese: Jelgavas novads, cenu pagasts, Brankas (koordinātes -  56.685661, 23.832056 )

 

Jelgavas Pētera akadēmijas sporta zāle

 

                                           (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pēc 2.pasaules kara sporta zāles ēka bija izdegusi, bet tā kā pilsētas kultūras namam nebija telpu, šo ēku izremontēja un tajā kādu laiku atradās Jelgavas kultūras nams. Telpu pārveidošanā daudz darba un izdomas ieguldīja dekorators un režisors Hugo Jakobi. Uz šīs katuves savus uzvedumus rādīja arī Jelgavas Pedagoģiskās skolas drāmas kolektīvs. kurā par režisori bija uzaicināta Jelgavas teātra aktrise Ņina Leimane. Vēlāk uz šis skatuves koncertēja Edīte Pjeha. Šis nams kļuva par šūpuli A. Alunāna Jelgavas Tautas teātrim. Kultūras nams šeit atradās līdz 1962.gadam, kad pilsētas centrā uzbūvēja jaunu ēku šīm vajadzībām. (no “Darba uzvara”, 1981)

Pēc tam ēkā izvietojās sporta nams, kur tas ir vēl joprojām, lai gan izskats tam diezgan bēdīgs. Blakus lepni slejas atjaunotā hercoga Pētera akadēmija (tagad Jelgavas muzejs), bet sporta zāles ēka – neremontēta, nolupusi.

Adrese: Jelgava, Raiņa iela 6

 

Rīgas Dzegužkalna pamatskola

 

                                                      (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Ķieģeļu mūra skolas ēka ir celta 1908.gadā pēc arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta. Ēkai ir divi stāvi un pagrabs.

1920. un 30. gados te darbojās Rīgas pilsētas latviešu 14. pamatskola (30. gadu beigās nosaukums Rīgas pilsētas Dzegužkalna latviešu pamatskola).

Laikraksta "Latvija Amerikā" redaktors Kārlis Ķezbers, kurš mācījies šajā skolā, atmiņās raksta: "Baltu smilšķieģeļu ēka mirdzēja rīta saulē. Mana skola. Pretim skolai jauna fabrika grauzās ceļotājā kāpā kā negausīgs ēdājs kožas rausī. Blakus laukumā rindojās smilšķieģeļu simetriskās grēdas. [...] Autotanku pulka novietne tālāk, pilsētas virzienā, piegādāja karavīru grupas, kas kāpu apaļās muguras izmantoja apmācībām. Vietumis kāpa vēl nebija apklājusi pļaviņu, atstājot zaļus plankumus, kur jaukās vasaras dienās rotaļājās bērni, dauzījās skolas puikas, skraidelēja suņi. Baltas mājiņas, aiz vecuma saslīgušas, norobežoja kāpas no Pārdaugavas labākiem rajoniem. Pirmā skolas dienā krusttēvs atveda pelēkas vadmalas uzvalciņā tērpto puiku līdz vārtiem un, norādījis uz kāpnēm pie ieejas, noteica: "Te tava skola. Rīkojies tālāk."

1938.gada “Brīvā zeme” raksta par vairākiem Rīgas skolu dārziem. Par šīs skolas dārzu teikts: “Dzegužkalna pamatskolā nekas nav darīts, ja neskaita augļu dārza apkopšanu. Skolas ēkai, kas atrodas kalna pusē. varētu iedēstīt gar žogu kociņus, bet pagaidām tas nav darīts. Tāpat nav apkopti arī savā vaļā saaugušie vītoli, bērziņi un kārkli, kuri varētu izskatīties daudz labāk. Diemžēl, arī par to skolas pārzinis nav domājis. Augļu dārzs (otrā ielas pusē) gan apkopts, jo tas rudenī dod ražu, bet arī tur vienā pusē nokrautas komposta kaudzes, kas dažā vietā apsedz ceriņu krūmus gandrīz līdz pusei, bet daži krūmi pat nogāzti pie zemes.“

Mūsdienās līdz 2011.gadam te atradās vakarskola, bet 2014.gadā ēka ar visu teritoriju tika nodota izsolē ar sākuma cenu 400 400 eiro. Izsole toreiz nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents.

Arese: Rīga, Slokas iela 65

 

Jelgavas linu fabrika (Jelgavas Linu manufaktūra, Mitausche Flachs-Manufaktur)

 

    (Tāds izskatījās viens no linu fabrikas korpusiem ap 2020.gadu, pirms nojaukšanas. Šī daļa bija cieši piebūvētā blakus   esošajai  Villa Medem - Medemu ārpilsētas rezidencei Jelgavā)

                                              (Un tā šī pati vieta izskatās 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

                                                     (Arī tā pati vieta, tikai no cita rakursa)

                                       (Šī ir Villa Medem, pie kuras cieši bija piebūvēts iepriekš redzamais korpuss)
 

                                       (Ja ieskatāmies, tad cauri zariem var redzēt nojaukto korpusu)

                                                                 (Fabrikas teritorijas iekšskati 2022.gadā)
 

                                            (Te vēl kāds korpuss saglabājies un tiek izmantots)

                                 (Šeit izveidota maza zaļa saliņa - privātīpašums, kurā veiksmīgi iekļauti fabrikas torņi)
 

                                                    (Šeit torņi no citām pusēm, citiem rakursiem)

                                                          (Vēl kāds korpuss, kurš laikam tiek izmantots)

 

 (Šī ir fabrikas jaunākā ēka, kuru uzbūvēja kaut kad manā bērnībā vai tīņu gados, vēlāk apšuva ar citu materiālu un  galvenā fabrikas ieeja pārcēlās uz šejieni. Vēl pirms kādiem gadiem te bija tīri jauks veikaliņš ar linu izstrādājumiem)

Fabrika atradās Lilienfelda ielā 15 blakus Mēdemu villai. Fabrikas īpašnieki bija Arnolds Hofs un Daniels Hofs. Pirmā pasaules kara laikā brāli Hofi nopirka par lētu naudu abas Vestermaņa un Dēringa linu vērptuves kopā ar iekārtu un 1921. gada 20. oktobrī uz to bāzes nodibināja akciju sabiedrību. Hofiem vēl piederēja Rīgā linu fabrika Bufalo (vēlāk «Boļševička»), kā arī liels vairums dzelzceļa akciju. Vēlāk Lilienfelda iela pārdēvēta par Uzvaras ielu, tās turpinājums ir Slokas lielceļš. Padomju okupācijas gados un arī tagad tur vairs nav nekāda lielceļa, vienkārši tik tikko izbraucams, aizaudzis ceļš gar upes krastu. Skaistā Uzvaras ielas apbūve kara gados tika sagrauta un tagad uz tās pārsvarā ir padomju okupācijas laikā celtas ēkas. Saglabājušās vien pāris ēkas – agrāko gadu liecinieces. No savas bērnības atceros (netālu dzīvoju), ka toreiz Linu fabrikas ieeja bija no otras puses – Lapskalna ielā. Savukārt 2021.-2022.gadā Linu fabrika pakāpeniski tiek nojaukta un man pat tobrīd neienācā prātā vēl nofotografēt to, kas bija saglabājies. Šodien tur viss ir nojaukts, teritorijā aizauguši lauki, ap tiem sašķiebušās sētas. It kā paredzēts teritoriju labiekārtot un veidot jaunu apbūvi. Pagaidām aina ir bēdīga.

1987.gadā “Darba uzvara” rakstīja: “Pēc pasaules ekonomiskās krīzes Jelgavā darbojās tikai trīs lielas fabrikas, kur strādnieku skaits pārsniedza simtu. Viena no tām bija Jelgavas linu manufaktūras brāļu Hofu akciju sabiedrība. 1932. gadā fabrika nodarbināja 1100 strādnieku. Izgatavoja arī diegus kurpnieku un seglinieku darbiem, turklāt tādā daudzumā, ka vietējā tirgū visus pat nevarēja visu pārdot. 1936. gadā fabrikā strādāja 1627 strādnieki trīs maiņās. Dzijas ražošana fabrikā palielinājās no 2100 līdz 2240 tonnām. No šī daudzuma tika eksportēts 1600 tonnu. Uz Vāciju eksportēja apmēram 23 procentus, uz Zviedriju 18, uz ASV uu Beļģiju 10 procentus produkcijas. 1938. gadā pieņēma darbā diplomētu inženieri, lietpratēju linu vērpšanas racionalizācijā, Čehoslovākijas pavalstnieku Jozefu Reinertu. Eksports ar katru gadu palielinājās. 1937. gadā fabrika eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, bet 1938.gadā jau uz 10 valstīm. Fabrika deva vislielākos ienākumus valstij valūtā.”

Adrese: Jelgava, kvartāls starp Uzvaras un Lapskalna ielām (koordinātes -  56.661070, 23.716882 )

 

Jelgavas ādu fabrika

 

                                           (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1940.gada izdevumos raksta: “Pieprasījumi pēc Jelgavas ādu fabrikas ražojumiem ir tik lieli, ka tā visus nespēj izpildīt. Fabrika savus ražojumus pārdod par iespējami lētākām cenām.”

1988.gada “Darba uzvara” raksta: “Rūpnīca pilsētā darbojas jau gandrīz divus gadsimtus, un problēmas ar attīrīšanas iekārtām pastāv jau sen. Jaatzīst, ka šodien to stāvoklis nepavisam neatbilst mūsdienu prasībām. Līdz pagājušajam gadam ādu ražotāji, tāpat kā citi pilsētas uzņēmumi, izmantoja kopējo šķidro atkritumu izgāztuvi.
1985. gadā mēs pat ķērāmies pie tās rekonstrukcijas, nostiprinājām apmales, izveidojām smilšu uzbērumu. Tomēr 1986.gada beigās ar sanitāri epidemioloģiskas stacijas, bet 1987.gadā arī ar pilsētas izpildkomitejas lēmumu tā tika slēgta tālākai izmantošanai. Rūpnīca izgatavoja speciālas tilpnes, kuras salēja šķidros ražošanas atkritumus. Tas bija pagaidu lēmums, jo republikas Ministru Padome sprieda, kur noteikt vietu jaunai izgāztuvei. Bet, kā zināms, rūpnīcu slēdza, nesagaidot Ministru Padomes lēmumu. Starp citu, mums netika uzrādīts oficiāls dokuments par rūpnīcas slēgšanu.”

Mūsdienās atsevišķas ēkas tiek izmantots citiem nolūkiem, bet citas ir graustu stāvoklī.

Adrese:  Jelgava, Ganību ielas un Dobeles šosejas krustojumā  (koordinātes - 56.652501, 23.708356 )