Jelgavas linu fabrika (Jelgavas Linu manufaktūra, Mitausche Flachs-Manufaktur)

 

    (Tāds izskatījās viens no linu fabrikas korpusiem ap 2020.gadu, pirms nojaukšanas. Šī daļa bija cieši piebūvētā blakus   esošajai  Villa Medem - Medemu ārpilsētas rezidencei Jelgavā)

                                              (Un tā šī pati vieta izskatās 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

                                                     (Arī tā pati vieta, tikai no cita rakursa)

                                       (Šī ir Villa Medem, pie kuras cieši bija piebūvēts iepriekš redzamais korpuss)
 

                                       (Ja ieskatāmies, tad cauri zariem var redzēt nojaukto korpusu)

                                                                 (Fabrikas teritorijas iekšskati 2022.gadā)
 

                                            (Te vēl kāds korpuss saglabājies un tiek izmantots)

                                 (Šeit izveidota maza zaļa saliņa - privātīpašums, kurā veiksmīgi iekļauti fabrikas torņi)
 

                                                    (Šeit torņi no citām pusēm, citiem rakursiem)

                                                          (Vēl kāds korpuss, kurš laikam tiek izmantots)

 

 (Šī ir fabrikas jaunākā ēka, kuru uzbūvēja kaut kad manā bērnībā vai tīņu gados, vēlāk apšuva ar citu materiālu un  galvenā fabrikas ieeja pārcēlās uz šejieni. Vēl pirms kādiem gadiem te bija tīri jauks veikaliņš ar linu izstrādājumiem)

Fabrika atradās Lilienfelda ielā 15 blakus Mēdemu villai. Fabrikas īpašnieki bija Arnolds Hofs un Daniels Hofs. Pirmā pasaules kara laikā brāli Hofi nopirka par lētu naudu abas Vestermaņa un Dēringa linu vērptuves kopā ar iekārtu un 1921. gada 20. oktobrī uz to bāzes nodibināja akciju sabiedrību. Hofiem vēl piederēja Rīgā linu fabrika Bufalo (vēlāk «Boļševička»), kā arī liels vairums dzelzceļa akciju. Vēlāk Lilienfelda iela pārdēvēta par Uzvaras ielu, tās turpinājums ir Slokas lielceļš. Padomju okupācijas gados un arī tagad tur vairs nav nekāda lielceļa, vienkārši tik tikko izbraucams, aizaudzis ceļš gar upes krastu. Skaistā Uzvaras ielas apbūve kara gados tika sagrauta un tagad uz tās pārsvarā ir padomju okupācijas laikā celtas ēkas. Saglabājušās vien pāris ēkas – agrāko gadu liecinieces. No savas bērnības atceros (netālu dzīvoju), ka toreiz Linu fabrikas ieeja bija no otras puses – Lapskalna ielā. Savukārt 2021.-2022.gadā Linu fabrika pakāpeniski tiek nojaukta un man pat tobrīd neienācā prātā vēl nofotografēt to, kas bija saglabājies. Šodien tur viss ir nojaukts, teritorijā aizauguši lauki, ap tiem sašķiebušās sētas. It kā paredzēts teritoriju labiekārtot un veidot jaunu apbūvi. Pagaidām aina ir bēdīga.

1987.gadā “Darba uzvara” rakstīja: “Pēc pasaules ekonomiskās krīzes Jelgavā darbojās tikai trīs lielas fabrikas, kur strādnieku skaits pārsniedza simtu. Viena no tām bija Jelgavas linu manufaktūras brāļu Hofu akciju sabiedrība. 1932. gadā fabrika nodarbināja 1100 strādnieku. Izgatavoja arī diegus kurpnieku un seglinieku darbiem, turklāt tādā daudzumā, ka vietējā tirgū visus pat nevarēja visu pārdot. 1936. gadā fabrikā strādāja 1627 strādnieki trīs maiņās. Dzijas ražošana fabrikā palielinājās no 2100 līdz 2240 tonnām. No šī daudzuma tika eksportēts 1600 tonnu. Uz Vāciju eksportēja apmēram 23 procentus, uz Zviedriju 18, uz ASV uu Beļģiju 10 procentus produkcijas. 1938. gadā pieņēma darbā diplomētu inženieri, lietpratēju linu vērpšanas racionalizācijā, Čehoslovākijas pavalstnieku Jozefu Reinertu. Eksports ar katru gadu palielinājās. 1937. gadā fabrika eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, bet 1938.gadā jau uz 10 valstīm. Fabrika deva vislielākos ienākumus valstij valūtā.”

Adrese: Jelgava, kvartāls starp Uzvaras un Lapskalna ielām (koordinātes -  56.661070, 23.716882 )