(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1940.gada izdevumos raksta: “Pieprasījumi pēc Jelgavas ādu fabrikas ražojumiem ir tik lieli, ka tā visus nespēj izpildīt. Fabrika savus ražojumus pārdod par iespējami lētākām cenām.”
1988.gada
“Darba uzvara” raksta: “Rūpnīca pilsētā darbojas jau
gandrīz divus gadsimtus, un problēmas ar attīrīšanas iekārtām
pastāv jau sen. Jaatzīst, ka šodien to stāvoklis nepavisam
neatbilst mūsdienu prasībām. Līdz pagājušajam gadam ādu
ražotāji, tāpat kā citi pilsētas uzņēmumi, izmantoja kopējo
šķidro atkritumu izgāztuvi.
1985. gadā mēs pat ķērāmies
pie tās rekonstrukcijas, nostiprinājām apmales, izveidojām smilšu
uzbērumu. Tomēr 1986.gada beigās ar sanitāri epidemioloģiskas
stacijas, bet 1987.gadā arī ar pilsētas izpildkomitejas lēmumu tā
tika slēgta tālākai izmantošanai. Rūpnīca izgatavoja speciālas
tilpnes, kuras salēja šķidros ražošanas atkritumus. Tas bija
pagaidu lēmums, jo republikas Ministru Padome sprieda, kur noteikt
vietu jaunai izgāztuvei. Bet, kā zināms, rūpnīcu slēdza,
nesagaidot Ministru Padomes lēmumu. Starp citu, mums netika uzrādīts
oficiāls dokuments par rūpnīcas slēgšanu.”
Mūsdienās
atsevišķas ēkas tiek izmantots citiem nolūkiem, bet citas ir
graustu stāvoklī.
Adrese: Jelgava, Ganību ielas un Dobeles šosejas krustojumā (koordinātes - 56.652501, 23.708356 )