Kāņu muiža (Kahnhof, Kannhof) Ģibuļu pagastā

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kāņi bija sena muižiņa Kāņnieku novadā pie Kāņu ezera bijušā Pastendes pagasta Kalešu galā. Šis novads bijis patstāvīgs pagasts ar savu baznīcu un krogu, bet muižiņa vēlāk pārveidojās par zemnieku mājām. (no grāmatas “Jaunības zemē Pastendē”)

Patiesībā, meklējot šo muižu, nevienā kartē - ne senā, ne ļoti senā, šī vieta nav atzīmēta kā muiža. Bet tomēr iepriekšminētajā grāmatā tā pieminēta kā muiža. Tad lai nu būtu tā arī manā blogā.

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Kāņi (koordinātes +/- 57.153700, 22.297397 )

 

Mordangas ūdensdzirnavas (Mordangu ūdensdzirnavas)

 

                                                        (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

18. gadsimtā Mordangā bijusi tiem laikiem ievērojama stikla fabrika, vēlāk ierīkotas ūdensdzirnavas.

1943.gada „Talsu vārds“ raksta par kultūras pasaķumu Mordangas dzirnavās: „Pagājušo svētdien, pēc kapu svētkiem Stendes pag. Kāņu kapsētā, Spāres pag. Mordangas dzirnavās notika kultūras pēcpusdienas sarīkojums, kas bija veltīts mūsu lielajam dzejniekam Jānim Porukam. Abus šos sarīkojumus vadīja Rendas draudzes mācītājs Blumbergs. Tas sniedza populāru referātu par Poruka reliģiskiem uzskatiem, bet Rendas skolotāja Zariņa referēja par Poruka dzīvi un darbiem, nolasot arī īsos Poruka stāstiņus Klusētājs un Puteklītis. Sekoja dažas deklamācijas, solo dziesmu priekšnesumi un dažas korāļu meldijās kopīgi nodziedātas dziesmas ar Poruka tekstiem. Sarīkojums bija jauks mūsu lielā dzejnieka piemiņas brīdis klusajās dzirnavās.“

„Padomju karogs“ 1946.gadā raksta par šīm dzirnavām: „Pastāvot pietiekamā daudzumā ūdenim, intensīvi un ar labiem panākumiem strādā Mordangas dzirnavas un zāģētava. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās dzinējspēks tiek izmantots zāģētavas vajadzībām, bet otrdienās, ceturtdienās un sestdienās tiek pārstrādāta labība zemniekiem. Dzirnavas apkalpo Spāres, Stendes, Usmas un Rendas pagastu zemniekus, un centīgā vadītāja J. Vārnas un viņa palīga M. Vildes vadībā ik dienas visi labības pievedumi tiek pārstrādāti. No malšanas brīvajā laikā dzirnavās vienmēr ar vadītāja Vārnas gādību tiek veikts remonts, kas nodrošina tekošu un produktīvu dzirnavu darbu. Atzīstami strādā arī zāģētava, kur vadītājs ir A.Ozoliņš. Ik dienas tiek sazāģēti 10 kbm kokmateriālu zemniekiem, iestāžu un organizāciju vajadzībām. Bez zāģēšanas darbiem, kuros tiek izstrādāti dēļi, apzāģi, latas, plankas, šķindeļi un citi kokmateriāli, zāģētavā tiek veikti arī ēvelēšanas un spundēšanas darbi. Tomēr visai darba drošībai un dzirnavu un zāģētavas liktenim nākotnē draud briesmas. Pavasarī, sniegam straujāk kūstot un ūdens līmenim ceļoties, var notikt, ka dambi līdz ar tiltu, slūžām, zāģētavu un podniecibas mālu mīcāmo telpu var ūdens izpostīt dažās minūtēs. Kas pie tā vainīgs ? Lieta tā, ka pagājušā vasarā toreizējais dzirnavu vadītājs Ozoliņš griezās Talsos pie attiecīgām iestādēm, motivējot stāvokļa nopietnību un nepieciešamību spert tā nodrošināšanai nopietnus soļus. No dzirnavu vadības puses tika darīts viss; pašu spēkiem tilta būvei un pārējām vajadzībām tika sagādāti 39 kbm kokmateriālu, kurus sazāģēja vajadzīgos izmēros. Bet no apriņķa iestāžu puses tika izdarīts tikai tik daudz, ka uz Mordangu izbrauca Galvenās ceļu pārvaldes 18. ceļu ekspluatācijas rajona darbinieks Salmiņš un sastādīja aktu. Tiltam sagatavotie koki visu vasaru žāvējās saulē, dambis arvien vairāk nolietojās, dzirnavu vadītājs vairākkārt ziņoja uz Talsiem, bet Galvenās ceļu pārvaldes 18. ekspluatācijas rajons, kura uzdevumos un pienākumos ir tilta uzbūvēšana, neskatoties uz apdraudēto satiksmi, nelikās ne zinis. Akts sastādīts - pietiek! Vai Galvenā ceļu pārvalde uzcels jaunu tiltu, slūžas un zāģētavu, ja tie pavasarī aizies „pa straumei" un vai ar to ir rēķinājusies, to redzēsim.“

1970.gadā žurnāls „Zvaigzne“ raksta: „Ko darīt, kā izmantot šīs senās ēkas, bez kurām nav iedomājama Latvijas ainava? Vai rīkoties tā, kā par iespējamu atradusi Zaubes ciema padome Cēsu rajonā, kas pieļāvusi iznīcināt ciema galvenā silueta elementu, bet nekoptajā senajā muižas parkā ļauj rūsēt nolietotām darba mašīnām? Vērība netiek piegriezta ēkām, kurām ir vērtība kā mākslas un arhitektūras objektiem. Tāpat bez kādas vajadzības tika likvidētas populārās Mordangu dzirnavas — tikai tādēļ, lai cauri tām ērti izraktu kanālu, pa kuru nolaist lieliskos Mordangu ezerus? Kādēļ? Lai lerīkotu zivju dīķus.“

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Mordanga (koordinātes - 57.151937, 22.278162 )

 

Mangaļsalas piemineklis "Saules dēliem"

 

                                                           (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

1906. gada 16. maijā Mangaļsalā nošauti un aprakti astoņi Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujinieki, kurus apvainoja gorodovoja nogalināšanā:

-Bruno Maijers (1882–1906), 

-Andrē Kalējs (1885–1906), 

-Jūlijs Kalējs (1881–1906), 

-Rūdolfs Eriņš (1887– 1906), 

-Jānis Rēboks (1886–1906), 

-Jānis Sīpols (1889–1906), 

-Roberts Tarksis (1889–1906) un 

-Aleksandrs Vīndedzis (1887–1906).

 

Adrese: Rīga, Mangaļsalas mežā (koordinātes - pa labi no 57.066456, 24.061815 )

Mangaļsalas forti

 

                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Mangaļsala ir apmēram 4,2 km gara un līdz 2,7 km plata pussalastarp Daugavu, upes kādreizējo gultni Vecdaugavu un Rīgas jūras līča ūdeņiem - vēja sapūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums. Līdz 1840.gadam vieta bija sala, kas izveidojusies 16.gadsimta otrajā pusē. Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem. Mangaļsala izveidojās, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas. Ar laiku Daugavas grīva sāka aizsērēt ar jūras smiltīm, 1567.gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un seklāka, tā pilnīgi aizsērēja ap 1840.gadu un izveidojās Mangaļu pussala. Sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765.gadā Mangaļsalā Daugavas labajā krastā sāka celt Komētas fortu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri.

Mangaļsalā atrodas dažādu laiku militārās celtnes – no Krievijas cara laikiem līdz padomju okupācijas armijas būvēm. To celšanā rokas pielikuši gan vācieši, gan zviedri, gan krievi. Tika uzcelti divi forti ar 254mm lielgabaliem, seši forti ar 152mm lielgabaliem un trīs forti ar 138mm. Katrā fortā tika uzstādīti divi lielgabali. Mangaļsalas fortifikāciju sistēma sastāv no vairākām daļām un atrodas samērā plašā teritorijā. Atsevišķas tās daļas ir arī nepieejamas, jo atrodas mazdārziņu teritorijā. Mangaļsalā atrodas arī Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļa, kurai ir noteikta valsts aizsardzība kopš Kultūras ministrijas 25.02.2003. lēmuma. (no 2017.gada Rīgas detālplānojuma)

Adrese: Rīga, Mangaļsalas iela (koordinātes +/- 57.066456, 24.061815 )

 

Komētas forts (Komētforts) Rīgā

 

                                                       (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)

                                                                     (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Komētas fortu cēla Daugavas kreisajā krastā, pie tās ietekas jūrā - tagadējās Daugavgrīvas bākas apkārtnē apmēram tajā pat laikā, kad tika celti Mangaļsalas forti (ap 1808. gadu, citi avoti – 1788. g.). Tajā atradās četras „Kane” tipa 152. kalibra lielgabalu pozīcijas. Gan Komētforts, gan Mangaļsalas krasta aizsardzības baterijas 1855. gadā Daugavas grīvā atvairīja angļu flotes uzbrukumu. Jāpiebilst, ka Komētforts ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Ja gar jūras krastu no Daugavgrīvas dabas lieguma dosimies Daugavgrīvas bākas virzienā, uzkāpjot priekškāpā (neaizejot aiz zīmes „Aizliegtā teritorija. Pierobežas zona”!) ir redzamas gan minētās lielgabalu pozīcijas, gan bijušie munīcijas uzglabāšanas pagrabi. Tās sākas aptuveni 0,5 km pirms Daugavgrīvas bākas un stiepjas līdz pat pašam bākas kompleksam. Padomju okupācijas laikā šī teritorija nebija pieejama civilām personām, jo tās tuvākajā apkārtnē un Bolderājā atradās daudzi Padomju armijas slepenie militārie objekti.

“Ilustrētā pasaules vēsture” 2021.gadā raksta: “Ar Veismaņa fon Veisenšteina vārdu saistās pirmie mēģinājumi regulēt Daugavas ieteku jūrā. Lai nodrošinātu ziemeļrietumu virzienā taisnu kuģu ceļu uz jūru, laikā no 1765. līdz 1767. gadam pēc viņa projekta un tiešā vadībā uzbūvēja nocietinātu fortu ar diviem no tā atzarotiem dambjiem. Sava komētai līdzīgā apveida dēļ tas ieguva nosaukumu Komētas forts jeb Komētforts, bet hidrotehnisko būvi nosauca par Komētforta dambi. Šī paša projekta ietvaros Veismanis fon Veisenšteins mēģināja sašaurināt Daugavas gultni posmā starp Komētfortu un Daugavgrīvas cietoksni. 1779. gadā izbūvējot vienlaidu dambi, tas gultni pilnībā noslēdza. Tas labi redzams pilsētas revidenta 1780. gada maijā zīmētajā plānā. Te parādīti gan padarītie darbi molu un dambju būvē, gan vēl tikai projektētie dambji. Kuģu ceļi un sēkļi šajā plānā pilnīgi sakrīt ar Johana Kristofa Broces 1780. gadā zīmēto plānu. Dambju būvniecības darbi ieilga un atvēlētie līdzekļi tika pārtērēti, bet grandiozo projektu pilnībā neizdevās realizēt, jo lielu daļu no Veismaņa fon Veisenšteina vadībā uzbūvētajiem dambjiem Daugavas straume izpostīja. Pašu projekta vadītāju 1781. gadā no Daugavas gultnes regulēšanas būvdarbu vadīšanas atbrīvoja. Viņš bija solījis veikt darbus trīs gados, aplēšot izmaksas ap 200 000 Alberta dālderu apjomā, bet darbi norisinājās jau desmit gadu un šajā laikā bija iztērēti 600 000 dālderu.

Nav īsti skaidrs, vai tas primāri bija iecerēts kā militāra vai hidrotehniska būve. Vēstures pētnieks Arvis Pope grāmatā “Rīgas osta deviņos gadsimtos” atzīmē: “Vairāki avoti raksta, ka tā bijusi fortifikācijas būve, kas ierīkota Daugavas grīvas aizsardzībai, jo Daugavgrīvas cietokšņa artilērija to vairs nespēja - upes ieteka jūrā bija pārāk tālu. Apskatot grīvas plānu, šāds arguments šķiet ne visai pārliecinošs. Komētforta militāro nozīmi mazināja tā izolētība: kravas, tātad arī karamateriālus,tam reāli varēja piegādāt tikai laivās.” Tādējādi autors izsaka hipotēzi, ka Komētforta būvniecībai iegūtie kara resora līdzekļi galvenokārt tika izmantoti Daugavas grīvas regulēšanas dambja izbūvei. Mūsdienās Komētforts Daugavgrīvā kā viena no retajām 18. gadsimta būvēm ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes kultūras piemineklis.Tā pamatu veido Veismaņa fon Veisenšteina būvētais Komētforta dambis, kurš turpinās jūrā kā Rietumu mols.” 

Adrese: Rīga, Flotes iela (koordinātes +/- 57.057973, 24.023025 ) 

 

Praviņu leģionāru piemiņas vieta

 

                                                 (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Blakus Praviņu pamatskolai atrodas Kurzemes aizstāvībā kritušo latviešu leģionāru piemiņas vieta. Diemžēl uz to nenorāda neviena norāde un to var vispār nepamanīt. Baltic maps kartēs vieta atzīmēta kā vācu karavīru kapi. Nav atrodams arī nekāds informatīvs materiāls internetā par šo vietu. 

Adrese: Tukuma novads, Degoles pagasts (koordinātes -  56.876076, 23.166398 )

 

Praviņu skola

 

                                               (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Skola Praviņās dibināta 1885.gadā. 1938.gada “Izglītības ministrijas pārskatā” teikts: “Pravlņu pagastā ir 1 pamatskola - Praviņu 6-kl. pamatskola ar 100 skolēniem. Skola mitinās pagasta pašvaldības ēkā. No 1920. gada līdz 1937.gadam Praviņu pagastā jaunas skolas ēkas nav celtas. Tagadējā skolas ēkā nav piemērotu telpu skolēnu kopmītnei un skolotāju dzīvokļiem. Pagasta pašvaldība uzsākusi jaunu skolas ēkas celšanu. Skolas vajadzībām ir zeme. Skolas gados esošu bērnu Praviņu pagastā ir apm. 160. Starpresoru komisija atzina, ka Pravinu pagastā atstājama 6-kl.pamatskola.”

Skola slēgta 2011.gadā. 2018.gadā notikusi izsole par tās pārdošanu.

Blakus Praviņu pamatskolai atrodas Kurzemes aizstāvībā kritušolatviešu leģionāru piemiņas vieta.

Adrese: Tukuma novads, Degoles pagasts, koordinātes - 56.877249, 23.170003 )