(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
18. gadsimtā Mordangā bijusi tiem laikiem ievērojama stikla fabrika, vēlāk ierīkotas ūdensdzirnavas.
1943.gada „Talsu vārds“ raksta par kultūras pasaķumu Mordangas dzirnavās: „Pagājušo svētdien, pēc kapu svētkiem Stendes pag. Kāņu kapsētā, Spāres pag. Mordangas dzirnavās notika kultūras pēcpusdienas sarīkojums, kas bija veltīts mūsu lielajam dzejniekam Jānim Porukam. Abus šos sarīkojumus vadīja Rendas draudzes mācītājs Blumbergs. Tas sniedza populāru referātu par Poruka reliģiskiem uzskatiem, bet Rendas skolotāja Zariņa referēja par Poruka dzīvi un darbiem, nolasot arī īsos Poruka stāstiņus Klusētājs un Puteklītis. Sekoja dažas deklamācijas, solo dziesmu priekšnesumi un dažas korāļu meldijās kopīgi nodziedātas dziesmas ar Poruka tekstiem. Sarīkojums bija jauks mūsu lielā dzejnieka piemiņas brīdis klusajās dzirnavās.“
„Padomju karogs“ 1946.gadā raksta par šīm dzirnavām: „Pastāvot pietiekamā daudzumā ūdenim, intensīvi un ar labiem panākumiem strādā Mordangas dzirnavas un zāģētava. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās dzinējspēks tiek izmantots zāģētavas vajadzībām, bet otrdienās, ceturtdienās un sestdienās tiek pārstrādāta labība zemniekiem. Dzirnavas apkalpo Spāres, Stendes, Usmas un Rendas pagastu zemniekus, un centīgā vadītāja J. Vārnas un viņa palīga M. Vildes vadībā ik dienas visi labības pievedumi tiek pārstrādāti. No malšanas brīvajā laikā dzirnavās vienmēr ar vadītāja Vārnas gādību tiek veikts remonts, kas nodrošina tekošu un produktīvu dzirnavu darbu. Atzīstami strādā arī zāģētava, kur vadītājs ir A.Ozoliņš. Ik dienas tiek sazāģēti 10 kbm kokmateriālu zemniekiem, iestāžu un organizāciju vajadzībām. Bez zāģēšanas darbiem, kuros tiek izstrādāti dēļi, apzāģi, latas, plankas, šķindeļi un citi kokmateriāli, zāģētavā tiek veikti arī ēvelēšanas un spundēšanas darbi. Tomēr visai darba drošībai un dzirnavu un zāģētavas liktenim nākotnē draud briesmas. Pavasarī, sniegam straujāk kūstot un ūdens līmenim ceļoties, var notikt, ka dambi līdz ar tiltu, slūžām, zāģētavu un podniecibas mālu mīcāmo telpu var ūdens izpostīt dažās minūtēs. Kas pie tā vainīgs ? Lieta tā, ka pagājušā vasarā toreizējais dzirnavu vadītājs Ozoliņš griezās Talsos pie attiecīgām iestādēm, motivējot stāvokļa nopietnību un nepieciešamību spert tā nodrošināšanai nopietnus soļus. No dzirnavu vadības puses tika darīts viss; pašu spēkiem tilta būvei un pārējām vajadzībām tika sagādāti 39 kbm kokmateriālu, kurus sazāģēja vajadzīgos izmēros. Bet no apriņķa iestāžu puses tika izdarīts tikai tik daudz, ka uz Mordangu izbrauca Galvenās ceļu pārvaldes 18. ceļu ekspluatācijas rajona darbinieks Salmiņš un sastādīja aktu. Tiltam sagatavotie koki visu vasaru žāvējās saulē, dambis arvien vairāk nolietojās, dzirnavu vadītājs vairākkārt ziņoja uz Talsiem, bet Galvenās ceļu pārvaldes 18. ekspluatācijas rajons, kura uzdevumos un pienākumos ir tilta uzbūvēšana, neskatoties uz apdraudēto satiksmi, nelikās ne zinis. Akts sastādīts - pietiek! Vai Galvenā ceļu pārvalde uzcels jaunu tiltu, slūžas un zāģētavu, ja tie pavasarī aizies „pa straumei" un vai ar to ir rēķinājusies, to redzēsim.“
1970.gadā žurnāls „Zvaigzne“ raksta: „Ko darīt, kā izmantot šīs senās ēkas, bez kurām nav iedomājama Latvijas ainava? Vai rīkoties tā, kā par iespējamu atradusi Zaubes ciema padome Cēsu rajonā, kas pieļāvusi iznīcināt ciema galvenā silueta elementu, bet nekoptajā senajā muižas parkā ļauj rūsēt nolietotām darba mašīnām? Vērība netiek piegriezta ēkām, kurām ir vērtība kā mākslas un arhitektūras objektiem. Tāpat bez kādas vajadzības tika likvidētas populārās Mordangu dzirnavas — tikai tādēļ, lai cauri tām ērti izraktu kanālu, pa kuru nolaist lieliskos Mordangu ezerus? Kādēļ? Lai lerīkotu zivju dīķus.“
Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Mordanga (koordinātes - 57.151937, 22.278162 )