Komētas forts (Komētforts) Rīgā

 

                                                       (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)

                                                                     (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Komētas fortu cēla Daugavas kreisajā krastā, pie tās ietekas jūrā - tagadējās Daugavgrīvas bākas apkārtnē apmēram tajā pat laikā, kad tika celti Mangaļsalas forti (ap 1808. gadu, citi avoti – 1788. g.). Tajā atradās četras „Kane” tipa 152. kalibra lielgabalu pozīcijas. Gan Komētforts, gan Mangaļsalas krasta aizsardzības baterijas 1855. gadā Daugavas grīvā atvairīja angļu flotes uzbrukumu. Jāpiebilst, ka Komētforts ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Ja gar jūras krastu no Daugavgrīvas dabas lieguma dosimies Daugavgrīvas bākas virzienā, uzkāpjot priekškāpā (neaizejot aiz zīmes „Aizliegtā teritorija. Pierobežas zona”!) ir redzamas gan minētās lielgabalu pozīcijas, gan bijušie munīcijas uzglabāšanas pagrabi. Tās sākas aptuveni 0,5 km pirms Daugavgrīvas bākas un stiepjas līdz pat pašam bākas kompleksam. Padomju okupācijas laikā šī teritorija nebija pieejama civilām personām, jo tās tuvākajā apkārtnē un Bolderājā atradās daudzi Padomju armijas slepenie militārie objekti.

“Ilustrētā pasaules vēsture” 2021.gadā raksta: “Ar Veismaņa fon Veisenšteina vārdu saistās pirmie mēģinājumi regulēt Daugavas ieteku jūrā. Lai nodrošinātu ziemeļrietumu virzienā taisnu kuģu ceļu uz jūru, laikā no 1765. līdz 1767. gadam pēc viņa projekta un tiešā vadībā uzbūvēja nocietinātu fortu ar diviem no tā atzarotiem dambjiem. Sava komētai līdzīgā apveida dēļ tas ieguva nosaukumu Komētas forts jeb Komētforts, bet hidrotehnisko būvi nosauca par Komētforta dambi. Šī paša projekta ietvaros Veismanis fon Veisenšteins mēģināja sašaurināt Daugavas gultni posmā starp Komētfortu un Daugavgrīvas cietoksni. 1779. gadā izbūvējot vienlaidu dambi, tas gultni pilnībā noslēdza. Tas labi redzams pilsētas revidenta 1780. gada maijā zīmētajā plānā. Te parādīti gan padarītie darbi molu un dambju būvē, gan vēl tikai projektētie dambji. Kuģu ceļi un sēkļi šajā plānā pilnīgi sakrīt ar Johana Kristofa Broces 1780. gadā zīmēto plānu. Dambju būvniecības darbi ieilga un atvēlētie līdzekļi tika pārtērēti, bet grandiozo projektu pilnībā neizdevās realizēt, jo lielu daļu no Veismaņa fon Veisenšteina vadībā uzbūvētajiem dambjiem Daugavas straume izpostīja. Pašu projekta vadītāju 1781. gadā no Daugavas gultnes regulēšanas būvdarbu vadīšanas atbrīvoja. Viņš bija solījis veikt darbus trīs gados, aplēšot izmaksas ap 200 000 Alberta dālderu apjomā, bet darbi norisinājās jau desmit gadu un šajā laikā bija iztērēti 600 000 dālderu.

Nav īsti skaidrs, vai tas primāri bija iecerēts kā militāra vai hidrotehniska būve. Vēstures pētnieks Arvis Pope grāmatā “Rīgas osta deviņos gadsimtos” atzīmē: “Vairāki avoti raksta, ka tā bijusi fortifikācijas būve, kas ierīkota Daugavas grīvas aizsardzībai, jo Daugavgrīvas cietokšņa artilērija to vairs nespēja - upes ieteka jūrā bija pārāk tālu. Apskatot grīvas plānu, šāds arguments šķiet ne visai pārliecinošs. Komētforta militāro nozīmi mazināja tā izolētība: kravas, tātad arī karamateriālus,tam reāli varēja piegādāt tikai laivās.” Tādējādi autors izsaka hipotēzi, ka Komētforta būvniecībai iegūtie kara resora līdzekļi galvenokārt tika izmantoti Daugavas grīvas regulēšanas dambja izbūvei. Mūsdienās Komētforts Daugavgrīvā kā viena no retajām 18. gadsimta būvēm ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes kultūras piemineklis.Tā pamatu veido Veismaņa fon Veisenšteina būvētais Komētforta dambis, kurš turpinās jūrā kā Rietumu mols.” 

Adrese: Rīga, Flotes iela (koordinātes +/- 57.057973, 24.023025 )