Mangaļsala ir apmēram 4,2 km gara un līdz 2,7 km plata pussalastarp Daugavu, upes kādreizējo gultni Vecdaugavu un Rīgas jūras līča ūdeņiem - vēja sapūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums. Līdz 1840.gadam vieta bija sala, kas izveidojusies 16.gadsimta otrajā pusē. Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem. Mangaļsala izveidojās, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas. Ar laiku Daugavas grīva sāka aizsērēt ar jūras smiltīm, 1567.gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un seklāka, tā pilnīgi aizsērēja ap 1840.gadu un izveidojās Mangaļu pussala. Sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765.gadā Mangaļsalā Daugavas labajā krastā sāka celt Komētas fortu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri.
Mangaļsalā atrodas dažādu laiku militārās celtnes – no Krievijas cara laikiem līdz padomju okupācijas armijas būvēm. To celšanā rokas pielikuši gan vācieši, gan zviedri, gan krievi. Tika uzcelti divi forti ar 254mm lielgabaliem, seši forti ar 152mm lielgabaliem un trīs forti ar 138mm. Katrā fortā tika uzstādīti divi lielgabali. Mangaļsalas fortifikāciju sistēma sastāv no vairākām daļām un atrodas samērā plašā teritorijā. Atsevišķas tās daļas ir arī nepieejamas, jo atrodas mazdārziņu teritorijā. Mangaļsalā atrodas arī Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļa, kurai ir noteikta valsts aizsardzība kopš Kultūras ministrijas 25.02.2003. lēmuma. (no 2017.gada Rīgas detālplānojuma)
Adrese: Rīga, Mangaļsalas iela (koordinātes +/- 57.066456, 24.061815 )
