Cīzaru kapi

                                   (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kapi atrodas pašā Lielupes krastā netālu no Teteles. Pamesti, aizauguši, izrakņāti, izdemolēti. Vairs nav atrodama neviena kapu plāksne ar uzrakstu (tomēr vienu aplauzītu metāla krustu atradu ar Almas Feldmanes vārdu, kura mirusi 1911.gadā), ir tikai pieminekļu un krustu pamatnes, akmens stabiņi, pa kadam metāla nožogojumam. Pirms manis kāds bija uzgājis (par to izlasīju internetā) vienu plāksni ar uzrakstu: “še dus Dieva mierā Madza Rauster 1803.-1890.” Es tādu neatradu. Iespējams, ka zem biezās lapu un zaru kārtas atrodama vēl kāda informācija par apbedītajām personām. Šķiet, ka bezsniega ziema ir labākais laiks, kad tur var ieiet un vēl kaut ko saskatīt, vasarā tur būtu neizbrienami džungļi. Kapi atzīmēti arī kartēs, bet realitātē piebraucamajiem ceļiem priekšā barjeras ar uzrakstiem, ka tālāk ir privātīpašums. Tātad kāds tos ir privatizējis un vēlas liegt tiem pieeju, bet sakārtot teritoriju nevēlas. Citur parādās informācija, ka kapi tomēr ir pašvaldības īpašums. Lai vai kā, īpašumu būtu jāsakopj un jāizveido kaut vai nelielu parku ar celiņiem, kaut vai aiz cieņas pret aizgājējiem.

1914.gada presi pārpludināja ziņa, ka: „pie Vec-Svirlaukas vietējiem Cīzariem atrodas kapi, jaukā vietā uz paša Lielupes krasta. Šī pavasara lielie plūdi izskalojuši tik stipri krastmali, ka vairākas kapu kopiņas iegruva upē un daži līķi aizpeldēja. Draudēja iebrukt upē arī nelaiķa Rēdu saimnieka kaps, kāpēc ar iestāžu atvēli kapu atraka un nelaiķa pīšļus aizveda uz Vanču kapiem. Vēl tagad kapsētas krastmale lēni brūk upē.”  Neskatoties uz to, vēl 1939.gada periodikā atrodami paziņojumi par kapu svētkiem Cīzaru kapos.

  
Adrese: Ozolnieku novads, Salgales pagasts

Jelgavas Sv.Simeona un Sv.Annas pareizticīgo baznīca

                                      (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1988.gadā laikraksts “Laiks” raksta: “Gadījās, ka slavenais Rastrelli 1764. gada augustā ar ģimeni atgriezās pēc vasaras atpūtas dzimtajā Itālijā, bet pa ceļam satikās ar hercogu Bīronu un apstājās Jelgavā. Tad arī radās projekts baznīcas būvei. Līdz šim valdījis uzskats, ka šīl celtne ir nezināma arhitekta darbs. 1767. gada pavasarī Rastrelli, kurš lieliski pazina Jelgavu un vietējos apstākļus, ne tikai uzzīmēja celtnes plānus un fasādi, bet arī sīki norādīja, kādi materiāli lietojami. Viņš bija izrēķinājis, ka būvi var pabeigt vienā vasarā. Tomēr tik ātri darbi neveicās, jo pats Rastrelli vēl tai pašā gadā no Jelgavas aizbrauca un pats arī nepiedzīvoja baznīcas celtniecības pabeigšanu. Baznīcu būvēja piecus gadus. Rastrelli plāns tika realizēts gandrīz pilnībā. lekšdarbus veica Jelgavas meistari, piemēram, trīsdaļīgo altāri kokā izgrieza un apzeltīja Jānis Jankovskis. 1883. gadā baznīca stipri cieta ugunsgrēkā, un ap gadsimta beigām to pārbūvēja, taču daļa altāra un sienas saglabājās. Otrā pasaules karā baznīcu sagrāva.”

1987.gadā “Laiks” raksta: “Pēc Latvijas okupācijas padomju vara aizvēra daudzas baznīcas. Vecās ēkas bez kopšanas gāja bojā. Jau 1957. g. Jelgavas izpildkomiteja saņēma republikas ministru padomes atļauju nojaukt šo pareizticīgo baznīcu. Tika uzskatīts, ka pussagruvusī ēka bojā kopējo iespaidu pašā pilsētas centrā. Ēkai tomēr paveicās: dažādu iemeslu dēļ, arī parastās padomju neizdarības rezultātā, baznīcu nenojauca. Samērā nesen pie baznīcas sarosijās spridzinātāji. Atlika tikai ielikt spridzekļus un uz laiku evakuēt no blakus mājām iedzīvotājus. Bet tad kļuva zināms, ka baznīcu projektējis pats Rastrelli. Bet
restaurēšanas darbiem pilsētas izpildkomitejai pietrūka naudas. Tādēļ Jelgavas izpildkomiteja tomēr iesāka celtni nojaukt, bet tās vietā uzstādīt piemiņas akmeni, ka, lūk, šajā vietā kādreiz bija baznīca, ko cēla pēc Rastrelli projekta. Šāds paņēmiens ir visai izplatīts Latvijā: jau daudzu kultūrvēsturisko celtņu vietā uzstādīti šādi akmeņi.”

Sarkanā armija 1944.gada augustā uzbrukuma laikā to sagrāva un visus okupācijas gadus tās vieta stāvēja drupas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas baznīcu atdeva Pareizticīgo draudzei. Laikā no 1993.līdz 2003.gadam noritēja baznīcas atjaunošana, bet zvanu tornī tika iekārti deviņi jauni zvani.

  
Adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 12

Jelgavas Valsts skolotāju institūts

                                               (Fotografēts 2015.gadā, Paula Rudzīša foto)

                                          (Fotografēts no pagalma puses 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

“Institūts dibināts 1920.gada 17. septembrī un sākumā bija atvērts Dobeles ielā. Skolnieku skaitam arvien strauji pavairojoties, šīs telpas bija par mazām. Ar 1926./27. mācības gadu institūts pārgāja uz jaunām telpām Svētes ielā. Tagadējā institūta ēka nav vis celta no jauna, bet tā ir atjaunota no Bermonta bandām nodedzinātā agrākā Reālskola, kura bija celta 1900. gadā. Tā ir trīsstāvu stalta celtne un ierīkota pēc jaunlaiku prasībām. Institūtu apmeklē ap trīssimts audzēkņu. Pie institūta pastāv ari piecklasīga parauga pamatskola un internāts.” (no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava (1928.), tās rakstības stils tekstā saglabāts)

1936.gada ceļvedis „Jelgava aicina” raksta: „Pilsētas reālskola ir vecākā Jelgavas mācības iestāde, un tai ir interesanta vēsture: tās priekštece bija hercoga Ketlera 1561. g. dibinātā pilsētas jeb latīņu skola, kas sākumā atradās īrētās telpās, bet 1577. g. no baznīcas un sabiedrības ziedojumiem uzcēla savu namu. Hroniķi jau 1595. g. pilsētas skolai min rektoru un kantoru. 1620. g. nedrošo skolas namu noplēsa un rātskungs Meškens apņēmās uzcelt par saviem līdzekļiem jaunu skolu, bet šo nodomu varēja izvest tikai pēc zviedru iebrukuma — 1630. gadā. 1686. g. pilsēta skolai uzcēla jaunu namu Akadēmijas ielā, iepretim tag. Katrīnas patversmei. Mēra sērga un Ziemeļu karš skolas darbus samazināja, un 1737. g. skolā bija vairs tikai 5 skolnieki. No 1740.—42. g. šai skolā kā priekšnieka palīgs darbojās Vecais Stenders. 1805. g. pilsēta skolu pārvērta par apriņķa skolu un pārcēla uz Lielo ielu (2. pils. pamatskolas namā), no apriņķa skolas 1866. g. izauga pilsētas reālskola, kas 1900. g. pārgāja tag. skolotāju institūta namā.”

 

No 1987.g. ēkā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāte.

Adrese: Jelgava, Svētes iela 18