1988.gadā laikraksts
“Laiks” raksta: “Gadījās, ka slavenais Rastrelli 1764. gada augustā ar ģimeni
atgriezās pēc vasaras atpūtas dzimtajā Itālijā, bet pa ceļam satikās ar hercogu
Bīronu un apstājās Jelgavā. Tad arī radās projekts baznīcas būvei. Līdz šim
valdījis uzskats, ka šīl celtne ir nezināma arhitekta darbs. 1767. gada pavasarī
Rastrelli, kurš lieliski pazina Jelgavu un vietējos apstākļus, ne tikai
uzzīmēja celtnes plānus un fasādi, bet arī sīki norādīja, kādi materiāli
lietojami. Viņš bija izrēķinājis, ka būvi var pabeigt vienā vasarā. Tomēr tik
ātri darbi neveicās, jo pats Rastrelli vēl tai pašā gadā no Jelgavas aizbrauca un
pats arī nepiedzīvoja baznīcas celtniecības pabeigšanu. Baznīcu būvēja piecus
gadus. Rastrelli plāns tika realizēts gandrīz pilnībā. lekšdarbus veica
Jelgavas meistari, piemēram, trīsdaļīgo altāri kokā izgrieza un apzeltīja Jānis
Jankovskis. 1883. gadā baznīca stipri cieta ugunsgrēkā, un ap gadsimta beigām
to pārbūvēja, taču daļa altāra un sienas saglabājās. Otrā pasaules karā baznīcu
sagrāva.”
1987.gadā “Laiks” raksta:
“Pēc Latvijas okupācijas padomju vara aizvēra daudzas baznīcas.
Vecās ēkas bez kopšanas gāja bojā. Jau 1957. g. Jelgavas izpildkomiteja saņēma republikas
ministru padomes atļauju nojaukt šo pareizticīgo baznīcu. Tika uzskatīts, ka
pussagruvusī ēka bojā kopējo iespaidu pašā pilsētas centrā. Ēkai tomēr paveicās:
dažādu iemeslu dēļ, arī parastās padomju neizdarības rezultātā, baznīcu nenojauca.
Samērā nesen pie baznīcas sarosijās spridzinātāji. Atlika tikai ielikt spridzekļus
un uz laiku evakuēt no blakus mājām iedzīvotājus. Bet tad kļuva zināms, ka baznīcu
projektējis pats Rastrelli. Bet
restaurēšanas darbiem pilsētas izpildkomitejai pietrūka naudas. Tādēļ Jelgavas izpildkomiteja tomēr iesāka celtni nojaukt, bet tās vietā uzstādīt piemiņas akmeni, ka, lūk, šajā vietā kādreiz bija baznīca, ko cēla pēc Rastrelli projekta. Šāds paņēmiens ir visai izplatīts Latvijā: jau daudzu kultūrvēsturisko celtņu vietā uzstādīti šādi akmeņi.”
restaurēšanas darbiem pilsētas izpildkomitejai pietrūka naudas. Tādēļ Jelgavas izpildkomiteja tomēr iesāka celtni nojaukt, bet tās vietā uzstādīt piemiņas akmeni, ka, lūk, šajā vietā kādreiz bija baznīca, ko cēla pēc Rastrelli projekta. Šāds paņēmiens ir visai izplatīts Latvijā: jau daudzu kultūrvēsturisko celtņu vietā uzstādīti šādi akmeņi.”
Sarkanā armija 1944.gada augustā uzbrukuma
laikā to sagrāva un visus okupācijas gadus tās vieta stāvēja drupas. Pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas baznīcu atdeva Pareizticīgo draudzei. Laikā no 1993.līdz
2003.gadam noritēja baznīcas atjaunošana, bet zvanu tornī tika iekārti deviņi jauni
zvani.
Adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 12
