Jelgavas Sv.Simeona un Sv.Annas pareizticīgo baznīca

                                             (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

1988.gadā laikraksts “Laiks” raksta: “Gadījās, ka slavenais Rastrelli 1764. gada augustā ar ģimeni atgriezās pēc vasaras atpūtas dzimtajā Itālijā, bet pa ceļam satikās ar hercogu Bīronu un apstājās Jelgavā. Tad arī radās projekts baznīcas būvei. Līdz šim valdījis uzskats, ka šīl celtne ir nezināma arhitekta darbs. 1767. gada pavasarī Rastrelli, kurš lieliski pazina Jelgavu un vietējos apstākļus, ne tikai uzzīmēja celtnes plānus un fasādi, bet arī sīki norādīja, kādi materiāli lietojami. Viņš bija izrēķinājis, ka būvi var pabeigt vienā vasarā. Tomēr tik ātri darbi neveicās, jo pats Rastrelli vēl tai pašā gadā no Jelgavas aizbrauca un pats arī nepiedzīvoja baznīcas celtniecības pabeigšanu. Baznīcu būvēja piecus gadus. Rastrelli plāns tika realizēts gandrīz pilnībā. lekšdarbus veica Jelgavas meistari, piemēram, trīsdaļīgo altāri kokā izgrieza un apzeltīja Jānis Jankovskis. 1883. gadā baznīca stipri cieta ugunsgrēkā, un ap gadsimta beigām to pārbūvēja, taču daļa altāra un sienas saglabājās. Otrā pasaules karā baznīcu sagrāva.”

1987.gadā “Laiks” raksta: “Pēc Latvijas okupācijas padomju vara aizvēra daudzas baznīcas. Vecās ēkas bez kopšanas gāja bojā. Jau 1957. g. Jelgavas izpildkomiteja saņēma republikas ministru padomes atļauju nojaukt šo pareizticīgo baznīcu. Tika uzskatīts, ka pussagruvusī ēka bojā kopējo iespaidu pašā pilsētas centrā. Ēkai tomēr paveicās: dažādu iemeslu dēļ, arī parastās padomju neizdarības rezultātā, baznīcu nenojauca. Samērā nesen pie baznīcas sarosījās spridzinātāji. Atlika tikai ielikt spridzekļus un uz laiku evakuēt no blakus mājām iedzīvotājus. Bet tad kļuva zināms, ka baznīcu projektējis pats Rastrelli. Bet
restaurēšanas darbiem pilsētas izpildkomitejai pietrūka naudas. Tādēļ Jelgavas izpildkomiteja tomēr iesāka celtni nojaukt, bet tās vietā uzstādīt piemiņas akmeni, ka, lūk, šajā vietā kādreiz bija baznīca, ko cēla pēc Rastrelli projekta. Šāds paņēmiens ir visai izplatīts Latvijā: jau daudzu kultūrvēsturisko celtņu vietā uzstādīti šādi akmeņi.”

Sarkanā armija 1944.gada augustā uzbrukuma laikā to sagrāva un visus okupācijas gadus tās vieta stāvēja drupas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas baznīcu atdeva Pareizticīgo draudzei. Laikā no 1993.līdz 2003.gadam noritēja baznīcas atjaunošana, bet zvanu tornī tika iekārti deviņi jauni zvani.

 

  
Adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 12