(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)
Tā
atrodas Lielupes senlejas krastā Mazmežotnē, Rundāles pagastā, Rundāles novadā.
Muižas vēsture saistīta ar muižkungu Līvenu dzimtu. Šodien muiža piedāvā atpūtu
viesiem Kungu mājā un pastaigas pa dabas taku. Apkārtne ļoti sakopta, dažas
ēkas tiek joprojām atjaunotas vai pārbūvētas. Diemžēl senatnīgumu te nesajutu.
Firsta Anatola Līvena vārds ir ciešā saistībā ar Latvijas atbrīvošanas cīņām un
ar Mazmežotnes muižu. Viņa vārdu vēsture glabā saistībā ar laiku, kad gandrīz
visa Latvijas teritorija bija lielinieku okupēta un izšķīrās jautājums – būt
vai nebūt Latvijai. Anatols Līvens bija dedzīgs cīnītājs un Pirmā pasaules kara
laikā iestājas aktīvajā armijā, bet 1917.gadā atvaļinās. Viņu apcietina
lielinieki, un viņš ar ģimeni izglābjas tikai tāpēc, ka tiek izdots vāciešiem.
Krievijas impērijai sabrūkot, caram uzticīgais firsts Līvens bija saformējis
brīvprātīgo pulku apmēram 3500 vīru, galvenokārt no vāciešiem un bijušās cara
armijas krieviem. Viņa vienībā karo arī latvieši un pat igauņi. 1919.gada
15.janvārī viņš izdeva pavēli par Liepājas Brīvprātīgo strēlnieku vienības
veidošanu. Pēc pāris nedēļām līvenieši jau devās kaujās pret sarkanajiem. Ar
kaujām viņi izstaigā pusi Kurzemes, maijā J.Baloža komandētās Latviešu brigādes
sastāvā ienāk Rīgā. Viens viņa bataljons pildīja sardžu dienestu Rīgā un divi
bataljoni – Liepājā. Kaujā pie Mazā Baltezera Līvens tiek smagi ievainots.
1920.gadā viņš atgriežas Mežotnē un pēc agrārās reformas atgūst tikai daļu no
savas dzimtas īpašuma – Mazmežotnes muižu. Skaistajā Mežotnes pilī tiek
ierīkota valsts izmēģinājumu stacija un 30.gados uz turieni pārcēla Jelgavas
lauksaimniecības vidusskolu, dodot skolai Mežotnes nosaukumu. Visus krievu
okupācijas gadus un arī vēlāk tur darbojas cukurbiešu selekcijas stacija.
Mazmežotnes muižā tiek ierīkota paraugsaimniecība un audzētas cukurbietes.
Anatols Līvens darba nav baidījies, tāpēc pats iesaistījies daudzos ar
lauksaimniecību saistītos darbos. Dārzā ierīko sēklu izmēģinājumaudzētavu. Tā
ir firsta paša veidota. Anatolam Līvenam pieder arī ķieģeļrūpniecība. Te gan
vairāk saimnieko pārvaldnieks. Apkārtējie lauksaimnieki cildinoši atsaucas par
firstu Līvenu. Kā, piemēram, īsi pirms kara, latvju baznīcas būvei firsts Līvens ziedojis
300000 ķieģeļus.
Anatols Līvens esot bijis priecīgs, ka varot strādāt darbu, kurš devis
gandarījumu. Par Mežotnes pils zaudējumu arī nav ļoti skumis, jo arī Mazmežotne
deva prieku un jumtu virs galvas. Anatols Līvens nomira 1937.gada aprīlī.
Firstu apglabā dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas. Apbedīšana notiek ar lielu godu, jo viņš bija ļoti iecienīts nacionālo latviešu
aprindās. Viņa bērēs kā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pārstāvji piedalījās
armijas komandieris ģenerālis K.Berķis un armijas štāba priekšnieks ģenerālis
M.Hartmanis.
Anatola Līvena ģimenē paliek atraitne Elizabete, dēli Pauls, Kārlis Johans un
meita Dina.
Dēls Kārlis Johans bija labs palīgs tēva saimniecībā. Pabeidzis Bauskas
pamatskolu un Rīgas komercskolu, jaunais princis dodas uz Berlīnes
universitāti, bet to pēc gada atstāj un nāk palīgā tēvam vadīt priekšzīmīgo
saimniecību un lielo ķieģeļu cepli Mazmežotnē. Pēc obligātā karadienesta
Latvijas armijā Kārlis Johans ir rosīgs aizsargs Mežotnes jātnieku nodaļā.
1935.gadā viņš aprecas ar baronesi fon Kleistu.
Sākoties vāciešu repatriācijai, uz Vāciju aizbrauca Kārļa Johana sieva ar
meitiņu Kseniju. Līvens kopā ar māti palika Mazmežotnē, jo bija latviskojušies
un ticēja valdības solījumiem, ka mūsu tautai briesmas nedraud.1940.gada rudenī
Līveni izceļo uz Zviedriju. Kādu laiku Līvens dzīvo Zviedrijā, tad Kubā un
beidzot nonāk Kanādā, kur darbojas kā ārzemju firmu pārstāvis.
Dažus gadus vēlāk, 1944.gada septembrī Mazmežotnes muiža cieta Otrajā pasaules
karā.
Kārlis Johans ļoti mīlēja savu dzimteni Latviju, gribēja vēl uz turieni
aizbraukt, bet slimība visu izjauca un 1996.gada 12.decembrī Toronto nomira
vienas no Baltijas visvecākās – Līvenu – dzimtas galva, princis Kārlis Johans
Līvens. Aizgājējs sērās atstāja laulāto draudzeni princesi Luīzi un meitu Kseniju fon
Rozenu.
Netālu
esošā Mežotnes baznīca dibināta ar hercoga Gotharda 1567. gada 28. februāra
rīkojumu par 70 jaunu dievnamu būvi Zemgalē un Kurzemē. Celšanas gads īsti nav
zināms, bet dažas norādes ļauj secināt, ka baznīca celta ap 17. gadsimta otro
gadu desmitu. Tikai 1817. gadā par grāfienes Šarlotes Līvenas līdzekļiem
uzbūvēts jauns zvanu tornis. Pārbūvēta 1820.–1821. gadā. 1915. gadā kauju laikā
sašauta. Sagrauta torņa smaile, izpostīta iekšiene. 1930. gadā 20. jūnijā pēc
atjaunošanas iesvētīta. 2. pasaules kara laikā pāri gājusi frontes līnija. Sašauts baznīcas tornis,
nodedzis jumts. Iecerēto atjaunošanu izjaukušas 1949. gada deportācijas.
60-os gados padomju kolhoza laikā baznīcas mūri izmantoti minerālmēslu
glabāšanai. To kaudzes sniegušās līdz pat palodzēm, bojājot senos mūrus.
Ikreiz, kad uz laukiem bijis jākaisa minerālmēslus, tiem pakaļ iekšā pa
dievnama ieeju braukts ar traktoru.
Lai netraucētu, izlauztas baznīcas kolonnas, nojauktas velves.
Pie
baznīcas šobrīd mētājas kapakmeņu kaudze, diemžēl arī Līvenu kapa vietas stāv nolaistas
un nekoptas.
Adrese: Rundāles novads, Rundāles pagasts, Mazmežotne