Pils bija uzcelta pie tilta pār Jumaras upi senā Limbažu-Valmieras ceļa malā nelielā pakalnā pie dzirnavu ezera. Tās sienas veidoja četrstūri, ziemeļu pusē bija divi apaļi torņi, bet dienvidaustrumu pusē bija galvenā ieeja ar četrkantīgu sargtorni pie tās. Mūsdienās saglabājies vienīgi ziemeļrietumu (Baltais) tornis ar 3 m biezām sienām pie pamatnes un atliekas no ziemeļaustrumu stūrī esošā apaļā torņa. Starp torņiem ir redzami 1,2 m biezās pils ziemeļu sienas fragmenti. Uz tirdzniecības ceļa pie Livonijas ordeņa robežas Rīgas arhibīskapa vasalim Johanam fon Rozenam iznomātā muiža pie Mujāniem pirmo reizi pieminēta jau 1390. gadā. 15. gadsimta beigās tā piederēja Ēvaldam Patkulam, bet 1494. gadā Hansam no Ikšķiles. 15. gadsimta beigās tās īpašnieki pakalnā pie dzirnavām uzcēla mūra nocietinājumu. Mujānu pils kā Rīgas arhibīskapijas nocietinājums pirmo reizi rakstos pieminēts 1503. gadā, kad Hanss Ikšķils dzirnavas un pili pārdeva Johanam Patkulam, kas to atkal pārdeva Hansam Rozenam. 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā Mujānu pils nosaukta par arhibīskapa vasaļu Rozenu mantojumu.
Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā 1601. gada pavasarī Mujānu pili ieņēma zviedri, jūlijā to atkaroja poļi, bet 1606. gadā zviedri pili nespēja ieņemt. Zviedru Vidzemes laikā 1622. gadā Mujāni piešķirti karaļa Gustava II Ādolfa valsts kancleram Akselam Oksenšernam, kura dzimtas valdījumā tie atradās līdz pat muižu redukcijai. 1633. gadā bija plānots pili nostiprināt, bet Lielā Ziemeļu kara laikā to sagrāva un vairs neatjaunoja.
Adrese: Valmieras apriņķis, Kocēnu pagasts, Mujāni
