Mazmežotnes muiža (Klein Mesoten, Klein Mesothen)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)
 

Tā atrodas Lielupes senlejas krastā Mazmežotnē, Rundāles pagastā, Rundāles novadā.

Muižas vēsture saistīta ar muižkungu Līvenu dzimtu. Šodien muiža piedāvā atpūtu viesiem Kungu mājā un pastaigas pa dabas taku. Apkārtne ļoti sakopta, dažas ēkas tiek joprojām atjaunotas vai pārbūvētas. Diemžēl senatnīgumu te nesajutu.
Firsta Anatola Līvena vārds ir ciešā saistībā ar Latvijas atbrīvošanas cīņām un ar Mazmežotnes muižu. Viņa vārdu vēsture glabā saistībā ar laiku, kad gandrīz visa Latvijas teritorija bija lielinieku okupēta un izšķīrās jautājums – būt vai nebūt Latvijai. Anatols Līvens bija dedzīgs cīnītājs un Pirmā pasaules kara laikā iestājas aktīvajā armijā, bet 1917.gadā atvaļinās. Viņu apcietina lielinieki, un viņš ar ģimeni izglābjas tikai tāpēc, ka tiek izdots vāciešiem.
Krievijas impērijai sabrūkot, caram uzticīgais firsts Līvens bija saformējis brīvprātīgo pulku apmēram 3500 vīru, galvenokārt no vāciešiem un bijušās cara armijas krieviem. Viņa vienībā karo arī latvieši un pat igauņi. 1919.gada 15.janvārī viņš izdeva pavēli par Liepājas Brīvprātīgo strēlnieku vienības veidošanu. Pēc pāris nedēļām līvenieši jau devās kaujās pret sarkanajiem. Ar kaujām viņi izstaigā pusi Kurzemes, maijā J.Baloža komandētās Latviešu brigādes sastāvā ienāk Rīgā. Viens viņa bataljons pildīja sardžu dienestu Rīgā un divi bataljoni – Liepājā. Kaujā pie Mazā Baltezera Līvens tiek smagi ievainots. 1920.gadā viņš atgriežas Mežotnē un pēc agrārās reformas atgūst tikai daļu no savas dzimtas īpašuma – Mazmežotnes muižu. Skaistajā Mežotnes pilī tiek ierīkota valsts izmēģinājumu stacija un 30.gados uz turieni pārcēla Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu, dodot skolai Mežotnes nosaukumu. Visus krievu okupācijas gadus un arī vēlāk tur darbojas cukurbiešu selekcijas stacija.
Mazmežotnes muižā tiek ierīkota paraugsaimniecība un audzētas cukurbietes. Anatols Līvens darba nav baidījies, tāpēc pats iesaistījies daudzos ar lauksaimniecību saistītos darbos. Dārzā ierīko sēklu izmēģinājumaudzētavu. Tā ir firsta paša veidota. Anatolam Līvenam pieder arī ķieģeļrūpniecība. Te gan vairāk saimnieko pārvaldnieks. Apkārtējie lauksaimnieki cildinoši atsaucas par firstu Līvenu. Kā, piemēram, īsi pirms kara, latvju baznīcas būvei firsts Līvens ziedojis 300000 ķieģeļus.
Anatols Līvens esot bijis priecīgs, ka varot strādāt darbu, kurš devis gandarījumu. Par Mežotnes pils zaudējumu arī nav ļoti skumis, jo arī Mazmežotne deva prieku un jumtu virs galvas. Anatols Līvens nomira 1937.gada aprīlī. Firstu apglabā dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas. Apbedīšana notiek ar lielu godu, jo viņš bija ļoti iecienīts nacionālo latviešu aprindās. Viņa bērēs kā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pārstāvji piedalījās armijas komandieris ģenerālis K.Berķis un armijas štāba priekšnieks ģenerālis M.Hartmanis.
Anatola Līvena ģimenē paliek atraitne Elizabete, dēli Pauls, Kārlis Johans un meita Dina.
Dēls Kārlis Johans bija labs palīgs tēva saimniecībā. Pabeidzis Bauskas pamatskolu un Rīgas komercskolu, jaunais princis dodas uz Berlīnes universitāti, bet to pēc gada atstāj un nāk palīgā tēvam vadīt priekšzīmīgo saimniecību un lielo ķieģeļu cepli Mazmežotnē. Pēc obligātā karadienesta Latvijas armijā Kārlis Johans ir rosīgs aizsargs Mežotnes jātnieku nodaļā. 1935.gadā viņš aprecas ar baronesi fon Kleistu.
Sākoties vāciešu repatriācijai, uz Vāciju aizbrauca Kārļa Johana sieva ar meitiņu Kseniju. Līvens kopā ar māti palika Mazmežotnē, jo bija latviskojušies un ticēja valdības solījumiem, ka mūsu tautai briesmas nedraud.1940.gada rudenī Līveni izceļo uz Zviedriju. Kādu laiku Līvens dzīvo Zviedrijā, tad Kubā un beidzot nonāk Kanādā, kur darbojas kā ārzemju firmu pārstāvis.
Dažus gadus vēlāk, 1944.gada septembrī Mazmežotnes muiža cieta Otrajā pasaules karā.
Kārlis Johans ļoti mīlēja savu dzimteni Latviju, gribēja vēl uz turieni aizbraukt, bet slimība visu izjauca un 1996.gada 12.decembrī Toronto nomira vienas no Baltijas visvecākās – Līvenu – dzimtas galva, princis Kārlis Johans Līvens. Aizgājējs sērās atstāja laulāto draudzeni princesi Luīzi un meitu Kseniju fon Rozenu.

Netālu esošā Mežotnes baznīca dibināta ar hercoga Gotharda 1567. gada 28. februāra rīkojumu par 70 jaunu dievnamu būvi Zemgalē un Kurzemē. Celšanas gads īsti nav zināms, bet dažas norādes ļauj secināt, ka baznīca celta ap 17. gadsimta otro gadu desmitu. Tikai 1817. gadā par grāfienes Šarlotes Līvenas līdzekļiem uzbūvēts jauns zvanu tornis. Pārbūvēta 1820.–1821. gadā. 1915. gadā kauju laikā sašauta. Sagrauta torņa smaile, izpostīta iekšiene. 1930. gadā 20. jūnijā pēc atjaunošanas iesvētīta. 2. pasaules kara laikā pāri gājusi frontes līnija. Sašauts baznīcas tornis, nodedzis jumts. Iecerēto atjaunošanu izjaukušas 1949. gada deportācijas.
60-os gados padomju kolhoza laikā baznīcas mūri izmantoti minerālmēslu glabāšanai. To kaudzes sniegušās līdz pat palodzēm, bojājot senos mūrus. Ikreiz, kad uz laukiem bijis jākaisa minerālmēslus, tiem pakaļ iekšā pa dievnama ieeju braukts ar traktoru.
Lai netraucētu, izlauztas baznīcas kolonnas, nojauktas velves.

Pie baznīcas šobrīd mētājas kapakmeņu kaudze, diemžēl arī Līvenu kapa vietas stāv nolaistas un nekoptas.

Adrese: Rundāles novads, Rundāles pagasts, Mazmežotne