Rāda ziņas ar etiķeti Mojahn. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Mojahn. Rādīt visas ziņas

11.06.15

Mujānu muiža (Mojahn)

                                           (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                        (Foto no 1997.gada "Literatūra un māksla")


                                                   (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
                                                         (Mujānu muižas kungu nams senāk)

Mujānu muižas apbūve veidojusies 18.gadsimtā. Pēdējais īpašnieks bija Georgs fon Mengdens. Pirms tam te saimniekojuši  Patkuli, Lēvevoldes.

Kungu māja celta 18.gadsimta beigās un bija vienstāva koka garenbūve. Tā  gājusi bojā 20.gadsimta 70.- 80. gados.

Mujānu Izglītības biedrības nams ir reģionam unikāls Pirmās Latvijas Republikas sabiedriskās mūra – koka arhitektūras paraugs, kas saglabājis savu autentiskumu, fasāžu un iekštelpu apdari, kā arī vērtīgus interjera etnogrāfiskus būvgaldniecības elementus. Sākotnēji ēka celta 19.gadsimtā kā Mujānu muižas vešūzis. Ēka atrodas uz reljefa un tai ir sarežģīts dažādu augstumu būvapjoms. Iekštelpās nav veiktas pārbūves, labi saglabājusies lielās zāles apdare ar sienu panelējumu un skatuve ar etnogrāfiskiem apdares elementiem, iekštelpu durvis un platie grīdas dēļi.
Dzīve Mujānu muižā daudz aprakstīta Zigfrīda fon Fēgezaka tetraloģijā "Baltiešu gredzens", jo tā cieši bijusi saistīta ar autora dzimtu un viņš pats tur daudz viesojies un pavadījis laiku.
Iespējams, ka krāsainajā fotogrāfijā redzamā ēka bijusi sasitīta ar Mujānu muižas dzirnavām, kuras atradušās blakus pilij. 

1997.gada jūlija “Literatūra un māksla” raksta:Vēl pirms 20 gadiem šajā vietā atradās Mujānu muižas kungu māja. 1980.gada ziemā unikālā koka ēka pārtop dūmos - to nodedzina toreizējā Ļeņina kolhoza fermās, tādējādi nedaudz atdzīvinot stingstošos lopiņus, kas savukārt vēl pēc kāda gada dažādoja kolhoza ļaužu ēdienkarti. Pēc ēkas izdemolēšanas atklājās, ka šeit atrodamas, piemēram, podiņu krāsnis, kurām līdzīgas saglabājušās vēl tikai divās vietās Latvijā. Lauskas ar tām pienākošos cieņu no Mujāniem aizceļoja uz Rundāli. Kad kultūras piemineklis tika pārvērsts pelnos, parādījās arī zināma cieņa pret to. Mujānu muiža izraisīja arī interesi kā vieta, kur darbojušies Kauguru nemieru idejiskie vadoņi Bušs un Johansons. Pie atlikušās muižas ēkas (klēts) pēc gada parādījās plāksnīte ar uzrakstu divās valodās: LPSR arhitektūras piemineklis, atrodas valsts aizsardzībā. Ēkas likteni gan tā nekādi neiespaidoja. Septiņus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēka kopā ar tai piestiprināto (to pašu) plāksnīti turpina savu ceļu pretim iznīcībai.
 

Adrese: Valmieras apriņķis, Mujānu pagasts, Mujāni


Mujānu pils (Muyan, Moyan, Maian, Mojahn)


                                           (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pils bija uzcelta pie tilta pār Jumaras upi senā Limbažu-Valmieras ceļa malā nelielā pakalnā pie dzirnavu ezera. Tās sienas veidoja četrstūri, ziemeļu pusē bija divi apaļi torņi, bet dienvidaustrumu pusē bija galvenā ieeja ar četrkantīgu sargtorni pie tās. Mūsdienās saglabājies vienīgi ziemeļrietumu (Baltais) tornis ar 3 m biezām sienām pie pamatnes un atliekas no ziemeļaustrumu stūrī esošā apaļā torņa. Starp torņiem ir redzami 1,2 m biezās pils ziemeļu sienas fragmenti. Uz tirdzniecības ceļa pie Livonijas ordeņa robežas Rīgas arhibīskapa vasalim Johanam fon Rozenam iznomātā muiža pie Mujāniem pirmo reizi pieminēta jau 1390. gadā. 15. gadsimta beigās tā piederēja Ēvaldam Patkulam, bet 1494. gadā Hansam no Ikšķiles. 15. gadsimta beigās tās īpašnieki pakalnā pie dzirnavām uzcēla mūra nocietinājumu. Mujānu pils kā Rīgas arhibīskapijas nocietinājums pirmo reizi rakstos pieminēts 1503. gadā, kad Hanss Ikšķils dzirnavas un pili pārdeva Johanam Patkulam, kas to atkal pārdeva Hansam Rozenam. 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā Mujānu pils nosaukta par arhibīskapa vasaļu Rozenu mantojumu.
Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā 1601. gada pavasarī Mujānu pili ieņēma zviedri, jūlijā to atkaroja poļi, bet 1606. gadā zviedri pili nespēja ieņemt. Zviedru Vidzemes laikā 1622. gadā Mujāni piešķirti karaļa Gustava II Ādolfa valsts kancleram Akselam Oksenšernam, kura dzimtas valdījumā tie atradās līdz pat muižu redukcijai. 1633. gadā bija plānots pili nostiprināt, bet Lielā Ziemeļu kara laikā to sagrāva un vairs neatjaunoja.

Adrese: Valmieras apriņķis, Kocēnu pagasts, Mujāni