(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas fotogrāfija)
(Fotografēts 2017.gadā, V.S foto)
(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Muižas pils senāk)
Senāk Nogale bijusi pakļauta Kurzemes bīskapijas Ārlavas iecirknim. Kopš 17. gadsimta sākuma tā bija bruņniecības muiža, un tās īpašnieks bija Piltenes landrāts Frīdrihs Brunnovs. Pēc simts gadiem N. G. Brunnovs muižu ieķīlāja Šķēdes un Oktes kungam Georgam Firksam. Firksiem Nogales pils pieder līdz 19. gadsimta beigām, kad Marija Firksa to pārdeva baronam Otto Tranzē no Jaungulbenes. 1910. g. pili nopirka baronese Marija Nolkene. Tiesas dokumentā kā īpašniece tiek minēta arī baronese Koskula. Patreizējā pils celta ap 1880.gadu. Nogales pili mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemes Rundāli. Pils krāšņie interjeri mūsdienās ir restaurēti, no pils terases paveras jauks skats uz parku un Nogales dīķi. Parkā pie pils aug vairāki dižozoli, bet dīķa krastā izveidota grota. Ja grotā dziedot 2-3 cilvēki, klausītāji pie pils dzirdot veselu kori. 2014.gadā, kad apmeklēju šo vietu, pārliecinājos, ka parks ir aizaudzis, teritorijā ir nolūzuši un neaizvākti koki, sēta pusizgāzusies.
2014.gada janvārī la.lv bija raksts „Nogales pils pagaidām slēgta”, kurā kāda lasītāja jautā vai pils kādreiz vēl atvērs durvis apmeklētājiem. Atbilde ir sekojoša:
“Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas inspektore Anda Lase paskaidroja, ka pils ir privatizēta kopš deviņdesmitajiem gadiem. Ēkas cokolstāvā nomainīti logi, iekštelpās – daļa durvju, pils daļēji iekonservēta. Telpu stāvoklis, kā atzīst A. Lase, kopumā esot apmierinošs.
Vai Nogales pils kādreiz atvērs savas durvis arī tūristiem un piļu apceļotājiem? A. Lase pieļauj tādu iespēju. Tiesa, ne katru dienu, bet noteiktu pasākumu laikā, piemēram, Eiropas kultūras mantojuma dienās vai Muzeju nakts laikā. Tāda pieredze jau esot, jo vairāku privāto muižu īpašnieki šo sarīkojumu laikā apmeklētājiem ļauj apskatīt arī atjaunoto piļu un kungu māju iekštelpas.
Sazinājos arī ar pašreizējo Nogales pils pārvaldnieku Nikolaju Napolovu. Viņš apstiprināja valsts inspektores teikto, piebilstot, ka muižas apkārtni ceļotāji varot izstaigāt jau tagad jebkurā laikā, taču informēja, ka ēkai pievienota signalizācija. Savukārt E. Jākobsones kundze aicināta sazināties ar pārvaldnieku (tālruņa numurs redakcijā), lai vienotos par Nogales pils apmeklējumu šovasar.”
Reālā aina gan ir savādāka. Ieiet teritorijā var tikai caur vienu izgāztu sētas posmu un tad, brienot caur nezāļu lauku, kurš ir teju vai līdz padusēm, var aiziet līdz pilij. Neizskatās, ka tur kāds uzturētos vai kaut ko remontētu. Teritorijā ir arī kādās vētrās jeb no vecuma lūzuši un neaizvākti koki. Tomēr ir izvietotas kameras. Varbūt butaforija?
Ar Nogales pils apkārtni saistās teikas par Bakšķiņu kalnu. Piemēram, senāk tai vietā, kur tagad Bakšķiņu kalns, augušas trīs liepas. Nogales pirmais kungs licis liepas nocirst. Strādnieki iedami redzējuši, ka pie liepām iet trīs Saules meitas, katra apkampj vienu liepu un gauži raud. Kad strādnieki gājuši klāt, meitas izzudušas. Strādnieki nu nezinājuši ko darīt - cirst liepas, vai ne. Bet kungs liek - jāklausa vien ir. Kad nu liepas cirtuši, no viņām tecējušas asinis. No liepu asinīm ap celmiem sacēlies Bakšķiņu kalns.
Adrese: Talsu novads, Valdemārpils lauku teritorija, Nogale, Muižkalni
Sanatorija slēgta ap 1992. gadu. Savukārt 1993.gada laikrakstā „Padomju Jaunatne” ir raksts, ka sanatorija atkal atsākusi darbu: „Vakar pēc pusgadu ilga pārtraukuma darbu atkal sāka kādreiz populārā un iecienītā Baldones sanatorija Tā ir vecākā sanatorija Baltijas valstīs un dibināta 1796. gadā. Dažādu iemeslu dēl — pacientu skaita samazināšanās, naudas trūkums utt. — dziedinātavu šā gada janvārī slēdza. Taču tā nebūt nebija lemta iznīcībai. Sanatorijas apkalpojošais personāls, kas gan tagad no 250 cilvēkiem samazināts uz 40, visu ziemu un pavasari ir rūpējies par telpu un apkārtnes saglabāšanu. Tiesa, radies parāds uzņēmumam «Latvijas gāze» par sanatorijas apsildīšanu ziemas periodā. Sanatorijas galvenā ārste Ilze Kūkuma pastāstīja, ka tikai tādēļ spēts saglabāt sanatoriju tādu, kāda tā bijusi visu iepriekšējo laiku. Ja telpas nebūtu apkurinātas. flīzes nobirtu, telpas kļūtu mitras, gultasveļa sāktu pūt un diez vai sanatorija varētu atsākt darbu bez kapitālā remonta. Ar vakardienu uz sanatoriju ārstēties un atpūsties var doties jebkurš, kam makā ir cik necik naudas, jo tagad visas procedūras, ēdināšana un dzīvošana šeit maksā naudu. Pilna pansija 24 dienām — ar ārstnieciskām procedūrām un dzīvošanu labiekārtotā istabiņā vienam cilvēkam izmaksās 100 latus. Ja vēlas, var saņemt tikai procedūras vien. Šāda iespēja ir Baldones un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Sanatorija saglabājusi savu līdzšinējo darbības profilu. Tiek ārstētas kaulu, locītavu, nervu sistēmas un ginekoloģiskās slimības. Galvenās procedūras — ārstnieciskās vannas, dūņu procedūras, fizioterapija, zemūdens masāža un citas. Saprotams, par naudu. Piemēram, pacientu iecienītā zemūdens masāža maksā 1 latu. Sanatorijā sākuši darboties arī maksas ārsniecības kabineti — zobārsts, terapeits, tiek veikta adatu terapia. No vakardienas atvērts iridodiagnostikas kabinets, kurā iespējams noteikt slimības diagnozi pēc izmaiņām acs varavīksnenē. Kopumā sanatonjā ir 500 vietas, taču tās nekad nav bijušas aizņemtas pilnībā. Tādēļ sanatorija uzņems arī tūristus. Sporta nodarbībām iekārtoti volejbola, tenisa, futbola laukumi, darbojas sauna. Ja viesu skaits palielināsies, atsāks darboties sanatorijas bārs. Pacienti uz Baldoni var doties arī ar personiskajiem transporta līdzekļiem, jo iekārtota apsargājama autostāvvieta. Visu šo laiku, kamēr ēkas nedarbojās, nekas nav nozagts vai aiznests, jo ir laba apsardze. Par sanatorijas nākotnes plāniem runāt grūti, jo viss atkarīgs no finansiālajiem ienākumiem. Pagaidām darbojas galvenā astoņstāvu ēka un ēdnīcas māja, bet parka centrā esošā sen celtā vēsturiskā dziedinātavas celtne ir «iekonservēta» un gaida savu atjaunošanu. Varbūt pēc gadiem tur tiks iekārtots rehabilitācijas centrs. Savukārt bijušajā sanatorijas reģistratūras mājā iekārtojusies bankas «Baltija» filiāle. Starp citu, parkam piederošā strūklaka «Vāverīte» jau šonedēļ tiks atjaunota. «Vāverīti» noņēma piesardzības nolūkos, lai to nepiemeklētu strūklakas «Ķirzaciņa» bēdīgais liktenis, proti, tapt nozagtai. Kā nekā — krāsainais metals.”
Man nav informācijas, kurā brīdī atjaunotā sanatorija beidza pastāvēt
pavisam, bet 2013.gadā, kad to apmeklēju, viss jau bija izdemolēts, izlaupīts,
telpu iekšpusē uz grīdas mētājās ārstnieciskie dokumenti, slimību izraksti.
Sanatorijas parkā ir vairākas sēravotu piekļuves vietas, kurām speciāli izveidotas skulptūras. Tās laika gaitā ir gan demolētas, gan zagtas. Mūsdienās parks un skulptūras ir atjaunotas – Māra, Vāverīte, Ķirzaciņa. To autori ir tēlnieki Voldemārs Jākobsons un Tālivaldis Muzikants.
2023.gadā internetā parādās informācija, ka Baldones sanatorijas septiņstāvu ēkā varētu ierīkot daudzdzīvokļu namu. Attīstītājs esot sagatavojis un domē iesniedzis ieceres koncepcijas skici un turpmāko plānu, kuru plāno īstenot pa kārtām. Pirmajā kārtā paredzēta sanatorijas guļamkorpusa pārbūve par daudzdzīvokļu ēku, nodrošinot autostāvvietas, teritorijas inženiertehnisko apgādi un apkārtnes labiekārtojumu. Iecerēts uzbūvēt vairākas ēkas ar 133 dzīvokļiem un 233 autostāvvietām. Līdz šim jau esot veikta guļamkorpusa ēkas un vēsturiskās ārstniecības procedūru ēkas tehniskā stāvokļa apsekošana, uzsākta pārbūves risinājuma priekšlikuma sagatavošanai, piesaistot "Diānas Zalānes projektu biroju". Lokālplānojuma izstrādei piesaistīta SIA "Grupa93". Sanatorija pieder viesnīcu biznesa uzņēmumam SIA "Villa Joma", kas darbojas Jūrmalā. Uzņēmuma zaudējumi pērn bija 14 350 eiro, īpašnieks ir Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko.