28.05.15

Baldones sanatorija


                                                 (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)



Ordeņa laikos Baldones vārdu diezgan bieži daudzina tieši sakarā ar sēravotu. Tajos laikos Baldone sākumā pieder pie Mežotnes, vēlāk pie Jelgavas un no 1450.gada pie Bauskas pils novada. Baldones sēravots toreiz aicināja pie sevis slimniekus no visiem ordeņa valsts novadiem. Vēsturiskos dokumentos bijis redzams, ka 15.gs. sākumā pie Baldones sēravota atradies tā sauktais „Mestra tornis”, kur vasarās atpūtās un ārstējās Livonijas ordeņa mestrs un Rīgas augstmaņi. No 1477. līdz 1478. gadam Baldonē ārstējās arī Rīgas birģermeistars Soltrumps. Sēravota ūdeni gan dzēra, gan izmantoja peldēm. Dziedniecisko īpašību dēļ avotu dēvēja par „Jaunības avotu”. Kurzemes- Zemgales hercogs Ernsts Bīrons centās Baldonē ierīkot kūrortu, bet šo plānu īstenošanu izjauca viņa izsūtīšana trimdā 1740.gadā.
1780. gados Rīgas garnizonā plosījās mēra epidēmija. Toreizējais ģenerālgubernators Brams nosūtīja visus slimos kareivjus uz Baldoni dzert veselības ūdeni un pats informēja Kurzemes hercogu Pēteri par to, ka ir spiests izmantot viņa avotu. Pie sēravota tika izveidota vesela karaspēka nometne un avota ūdens pierādīja savas dziednieciskās īpašības. Daudzi slimie kareivji izārstējās.
 Šie notikumi atkal pievērš uzmanību sērūdenim un Baldones vārds kļūst populārāks. Baldonē ierodas ārstēties cilvēki no tālākiem novadiem, tai skaitā arī no Pēterburgas, par ko liecina arī galma kunga Valujeva vēstule draugam uz Pēterburgu, kas rakstīta 1793.gadā, kad barons K. fon Līvens, toreizējais Baldones nomnieks, licis uzcelt nepieciešamās ēkas, izbūvēt avotu un uzlikt tam jumtu. No vēstules redzams, ka galma kungs uzturējies Baldonē tanī vasarā, kad dr.Šīmanis, izpildot ģenerālgubernatora pavēli, pētījis sēravota ūdens ķīmisko sastāvu. Slimnieku vasarā bijis ļoti daudz un ēku trūkuma dēļ viņi ir bijuši spiesti apmesties gan zemnieku mājās, gan šķūņos, patālu no avota. No bagātnieku aprindām vien Baldonē ieradušies ārstēties apmēram 100 cilvēku, par kuru dzīves ērtībām barons K. fon Līvens ļoti rūpējies. Pēc viesu lūguma K.fon Līvens 1795.gadā atjaunoja sēravota nostiprinājumu un virs tā uzbūvēja jumtu, zem kura piestiprināja uzrakstu vācu, latīņu un krievu valodā: „ Hailung dem kranken, freude dem gesunden. Aegrotis saluti, sanis laetitial. Больному изцеление, здоровому увеселение”.
No avota līdz tuvākajam kalnam tika izbūvēts ceļš, pa kuru varēja staigāt atpūtnieki. Kalnā bija uzcelta māja, kurai bija zāle un 2 istabas, iepretim tika uzcelta virtuve – ēdamzāle.
Baldones kūrortu oficiāli nodibināja 1797. gada 25. septembrī. Baldones sērūdeņa avota apkārtējās zemes piederēja valstij. 18.gs.beigās rentnieka barona Karla fon Līvena zeme tika iedota Kurzemes civilgubernatoram Nikolajam Arseņjevam. Šai laikā par Baldones avotiem interesējās daudzi tā laika zinātnieki un ārsti. Pirmais visplašākais Baldones minerālūdeņu pētījums ir aprakstīts Karla Kristiana Šīmaņa monogrāfijā „Baldone”, kura izdota 1799.gadā.  Baldones dziedniecības iestādes apmeklētāju skaits sākot ar 19.gs. sākumu pastāvīgi aug.
1805.gadā N.Arseņjevs iznomā zemi  brāļiem Andrejam un Fjodoram baroniem fon Korfiem, kuri tūlīt sāk celtniecības un labiekārtošanas darbus. Barons Andrejs fon Korfs ir smagi slims ar locītavu reimatismu un pēc neveiksmīgiem ārstēšanās mēģinājumiem ārzemju kūrortos sāk dziednieciskos nolūkos lietot Baldones sērūdeni, un vienas vasaras laikā kļūst vesels. Šis fakts vēl vairāk piesaista slimo cilvēku uzmanību Baldonei.
Baroni ziņo par saviem ieguldītajiem līdzekļiem sēravota apkārtējās teritorijas labiekārtošanā un uzceltajām ēkām, t.i., 24 ēkām – tajā skaitā deju zāle ar divām piebūvēm, kurā bija 6 istabas, virtuve, ledus pagrabs, liela pirts vannu pieņemšanai, nabagmāja, tirgus ar astoņām bodēm un viesnīca. Avota apkārtnē tika izveidots skaists parks ar celiņiem, laukumiem un tiltiem pār Ķekavas upīti. Pateicoties labiekārtošanas darbiem, Baldones sēravota apmeklētāju skaits pieaug ar katru gadu, bet pats kūrorts kļūst par vienu no slavenākajiem kūrortiem Eiropā.
19.gs. sākumā Baldonē, kā vienā no pirmajiem kūrortiem, ārstniecībā sāka lietot dziedniecības dūņas. Baldone kļuva par lielāko sēravotu un klimatisko kūrvietu Krievijas impērijā. Uzlabot savu veselību šajā kūrortā bija ļoti prestiži un to varēja atļauties vien turīgi cilvēki.
Sevišķi liela uzmanība kūrortam tiek pievērsta pēc Kārļa Ulmaņa nākšanas pie varas. 1935.gada 7.septembrī Valsts un Ministru Prezidents, apmeklējot Baldoni, ierosina šīs peldvietas un dziedniecības iestādes plašāku izbūvi. Satiksmi starp Rīgu un Baldoni veicina 1935.gadā atklātā autobusu līnija – Rīga-Baldone, kas kursē 4 reizes dienā, brauciena ilgums ir 1 stunda un 15 minūtes.
1936.gadā uz zemes Ķekavas upes krastā, ko šim nolūkam nopirka Baldones sēravotu labierīcības biedrība, tiek ierīkots 600 m² liels, moderns peldbaseins, kā arī dušas kabīnes, kafejnīca un peldētāju atpūtas telpas. Šis baseins izmaksā apm. – 30 000 Ls.
Bet šodien šīs ēkas, kas vēl saglabājušās, ir izdemolētas un brūk. Ne sanatorija, ne kūrorts, ne ēkas nevienam vairs nav vajadzīgas.

Adrese: Baldone, Rīgas iela 52