(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Muižas pils senāk)
Senāk Nogale bijusi pakļauta Kurzemes bīskapijas Ārlavas iecirknim. Kopš 17. gadsimta sākuma tā bija bruņniecības muiža, un tās īpašnieks bija Piltenes landrāts Frīdrihs Brunnovs. Pēc simts gadiem N. G. Brunnovs muižu ieķīlāja Šķēdes un Oktes kungam Georgam Firksam. Firksiem Nogales pils pieder līdz 19. gadsimta beigām, kad Marija Firksa to pārdeva baronam Otto Tranzē no Jaungulbenes. 1910. g. pili nopirka baronese Marija Nolkene. Tiesas dokumentā kā īpašniece tiek minēta arī baronese Koskula. Patreizējā pils celta ap 1880.gadu. Nogales pili mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemes Rundāli. Pils krāšņie interjeri mūsdienās ir restaurēti, no pils terases paveras jauks skats uz parku un Nogales dīķi. Parkā pie pils aug vairāki dižozoli, bet dīķa krastā izveidota grota. Ja grotā dziedot 2-3 cilvēki, klausītāji pie pils dzirdot veselu kori. 2014.gadā, kad apmeklēju šo vietu, pārliecinājos, ka parks ir aizaudzis, teritorijā ir nolūzuši un neaizvākti koki, sēta pusizgāzusies.
2014.gada janvārī la.lv bija raksts „Nogales pils pagaidām slēgta”, kurā kāda lasītāja jautā vai pils kādreiz vēl atvērs durvis apmeklētājiem. Atbilde ir sekojoša:
“Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas inspektore Anda Lase paskaidroja, ka pils ir privatizēta kopš deviņdesmitajiem gadiem. Ēkas cokolstāvā nomainīti logi, iekštelpās – daļa durvju, pils daļēji iekonservēta. Telpu stāvoklis, kā atzīst A. Lase, kopumā esot apmierinošs.
Vai Nogales pils kādreiz atvērs savas durvis arī tūristiem un piļu apceļotājiem? A. Lase pieļauj tādu iespēju. Tiesa, ne katru dienu, bet noteiktu pasākumu laikā, piemēram, Eiropas kultūras mantojuma dienās vai Muzeju nakts laikā. Tāda pieredze jau esot, jo vairāku privāto muižu īpašnieki šo sarīkojumu laikā apmeklētājiem ļauj apskatīt arī atjaunoto piļu un kungu māju iekštelpas.
Sazinājos arī ar pašreizējo Nogales pils pārvaldnieku Nikolaju Napolovu. Viņš apstiprināja valsts inspektores teikto, piebilstot, ka muižas apkārtni ceļotāji varot izstaigāt jau tagad jebkurā laikā, taču informēja, ka ēkai pievienota signalizācija. Savukārt E. Jākobsones kundze aicināta sazināties ar pārvaldnieku (tālruņa numurs redakcijā), lai vienotos par Nogales pils apmeklējumu šovasar.”
Reālā aina gan ir savādāka. Ieiet teritorijā var tikai caur vienu izgāztu sētas posmu un tad, brienot caur nezāļu lauku, kurš ir teju vai līdz padusēm, var aiziet līdz pilij. Neizskatās, ka tur kāds uzturētos vai kaut ko remontētu. Teritorijā ir arī kādās vētrās jeb no vecuma lūzuši un neaizvākti koki. Tomēr ir izvietotas kameras. Varbūt butaforija?
Ar Nogales pils apkārtni saistās teikas par Bakšķiņu kalnu. Piemēram, senāk tai vietā, kur tagad Bakšķiņu kalns, augušas trīs liepas. Nogales pirmais kungs licis liepas nocirst. Strādnieki iedami redzējuši, ka pie liepām iet trīs Saules meitas, katra apkampj vienu liepu un gauži raud. Kad strādnieki gājuši klāt, meitas izzudušas. Strādnieki nu nezinājuši ko darīt - cirst liepas, vai ne. Bet kungs liek - jāklausa vien ir. Kad nu liepas cirtuši, no viņām tecējušas asinis. No liepu asinīm ap celmiem sacēlies Bakšķiņu kalns.
Adrese: Talsu novads, Valdemārpils lauku teritorija, Nogale, Muižkalni
