(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas fotogrāfija)
Marinzejas pils Marinzejas ezera krastā ir Itālijas vācieša, grāfa Borha "vasaras pils". Viņu dzimtai ir daudz īpašumu Latgalē. Galvenā Borhu rezidence atrodas Varakļānos, bet dēliem dāvinātas muižas Barkavā, Atašienē un Varakļānos.
Marinzejas pils, kur tagad atrodas Brāļu Skrindu Atašienes
vidusskola, celta 1845. - 1847. gadā klasicisma stilā. Pili cēla grāfs Josefs
Kazimirs Pēteris Mihaels fon der Borhs (1804-1881).
Jozefs fon der Borhs bija precējies ar Aleksandra Puškina sievas radinieci - dižciltīgu dāmu Emmu Holinsku. 1868. gadā grāfs Jozefs Borhs apprec savu bijušo dzimtzemnieci Dorotiju Rozāliju Stalidzāni no Nārtas Stalidzānu sādžas. Laulību laikā abiem ir jau bērni un līgava 31 gadu jaunāka par līgavaini. Kopš pirmās sievas Emmas Holinskas nāves nav pagājis pat mēnesis. Grāfa tēvs bija Varakļānu muižas īpašnieks, zinātnieks, literāts un kolekcionārs Mihaels fon der Borhs.
19. gs. celtajai pilij ir bijis skatu tornītis jeb belveders virs centrālās daļas, bet 2. Pasaules kara laikā tornītis nopostīts un vairs nav atjaunots.Tomēr ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji arī interjeru apdare. Gar ezeru aiz pils ir paša grāfa veidots ainavu parks, kas pāriet mežaparkā.
Jozefs fon der Borhs bija precējies ar Aleksandra Puškina sievas radinieci - dižciltīgu dāmu Emmu Holinsku. 1868. gadā grāfs Jozefs Borhs apprec savu bijušo dzimtzemnieci Dorotiju Rozāliju Stalidzāni no Nārtas Stalidzānu sādžas. Laulību laikā abiem ir jau bērni un līgava 31 gadu jaunāka par līgavaini. Kopš pirmās sievas Emmas Holinskas nāves nav pagājis pat mēnesis. Grāfa tēvs bija Varakļānu muižas īpašnieks, zinātnieks, literāts un kolekcionārs Mihaels fon der Borhs.
19. gs. celtajai pilij ir bijis skatu tornītis jeb belveders virs centrālās daļas, bet 2. Pasaules kara laikā tornītis nopostīts un vairs nav atjaunots.Tomēr ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji arī interjeru apdare. Gar ezeru aiz pils ir paša grāfa veidots ainavu parks, kas pāriet mežaparkā.
Pils īpašniekam bijusi meita Marija,
brīnumskaista daiļava, kura iemīlējusies pils kučierī, bet grāfam meitas nodomi
šķituši pilnīgi aplami. Viņš tai aizliedzis satikties ar mīļoto un ieslodzījis
pils augstākajā istabā. No bēdām Marija ielēkusi pilij blakus esošajā ezerā,
kurš arī nes Marijas vārdu. Runā, ka jaunkundze nereti mēdzot parādīties savā
karietē, braucot pa ezera virsmu. Savukārt šejienes skolotāji zina teikt, ka
dažkārt vakaros pilī nācies dzirdēt dīvainas skaņas, manīt pēkšņu durvju
atvēršanos – vecajam grāfam nav miera, viņš staigā pa pili un lūdz meitai
piedošanu…
