(Sanatorijas ēka ap 1940.gadu)
Sevišķi liela uzmanība kūrortam tiek pievērsta pēc Kārļa Ulmaņa nākšanas pie varas. 1935.gada 7.septembrī Valsts un Ministru Prezidents, apmeklējot Baldoni, ierosina šīs peldvietas un dziedniecības iestādes plašāku izbūvi. Satiksmi starp Rīgu un Baldoni veicina 1935.gadā atklātā autobusu līnija – Rīga-Baldone, kas kursē 4 reizes dienā, brauciena ilgums ir 1 stunda un 15 minūtes.
1936.gadā uz zemes Ķekavas upes krastā, ko šim nolūkam nopirka Baldones sēravotu labierīcības biedrība, tiek ierīkots 600 m² liels, moderns peldbaseins, kā arī dušas kabīnes, kafejnīca un peldētāju atpūtas telpas. Šis baseins izmaksā apm. – 30 000 Ls. Savukārt 1939. gadā uzbūvēta greznā vannu māja ar klasicisma stila portiku un kolonnām, kuras projekta autors bija būvinženieris K. Cinats. Šī ēka ir sava veida kultūras piemineklis, kam ir īpaša vieta Baldones vēsturē.
Sanatorija slēgta ap 1992. gadu. Savukārt 1993.gada laikrakstā „Padomju Jaunatne” ir raksts, ka sanatorija atkal atsākusi darbu: „Vakar pēc pusgadu ilga pārtraukuma darbu atkal sāka kādreiz populārā un iecienītā Baldones sanatorija Tā ir vecākā sanatorija Baltijas valstīs un dibināta 1796. gadā. Dažādu iemeslu dēl — pacientu skaita samazināšanās, naudas trūkums utt. — dziedinātavu šā gada janvārī slēdza. Taču tā nebūt nebija lemta iznīcībai. Sanatorijas apkalpojošais personāls, kas gan tagad no 250 cilvēkiem samazināts uz 40, visu ziemu un pavasari ir rūpējies par telpu un apkārtnes saglabāšanu. Tiesa, radies parāds uzņēmumam «Latvijas gāze» par sanatorijas apsildīšanu ziemas periodā. Sanatorijas galvenā ārste Ilze Kūkuma pastāstīja, ka tikai tādēļ spēts saglabāt sanatoriju tādu, kāda tā bijusi visu iepriekšējo laiku. Ja telpas nebūtu apkurinātas. flīzes nobirtu, telpas kļūtu mitras, gultasveļa sāktu pūt un diez vai sanatorija varētu atsākt darbu bez kapitālā remonta. Ar vakardienu uz sanatoriju ārstēties un atpūsties var doties jebkurš, kam makā ir cik necik naudas, jo tagad visas procedūras, ēdināšana un dzīvošana šeit maksā naudu. Pilna pansija 24 dienām — ar ārstnieciskām procedūrām un dzīvošanu labiekārtotā istabiņā vienam cilvēkam izmaksās 100 latus. Ja vēlas, var saņemt tikai procedūras vien. Šāda iespēja ir Baldones un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Sanatorija saglabājusi savu līdzšinējo darbības profilu. Tiek ārstētas kaulu, locītavu, nervu sistēmas un ginekoloģiskās slimības. Galvenās procedūras — ārstnieciskās vannas, dūņu procedūras, fizioterapija, zemūdens masāža un citas. Saprotams, par naudu. Piemēram, pacientu iecienītā zemūdens masāža maksā 1 latu. Sanatorijā sākuši darboties arī maksas ārsniecības kabineti — zobārsts, terapeits, tiek veikta adatu terapia. No vakardienas atvērts iridodiagnostikas kabinets, kurā iespējams noteikt slimības diagnozi pēc izmaiņām acs varavīksnenē. Kopumā sanatonjā ir 500 vietas, taču tās nekad nav bijušas aizņemtas pilnībā. Tādēļ sanatorija uzņems arī tūristus. Sporta nodarbībām iekārtoti volejbola, tenisa, futbola laukumi, darbojas sauna. Ja viesu skaits palielināsies, atsāks darboties sanatorijas bārs. Pacienti uz Baldoni var doties arī ar personiskajiem transporta līdzekļiem, jo iekārtota apsargājama autostāvvieta. Visu šo laiku, kamēr ēkas nedarbojās, nekas nav nozagts vai aiznests, jo ir laba apsardze. Par sanatorijas nākotnes plāniem runāt grūti, jo viss atkarīgs no finansiālajiem ienākumiem. Pagaidām darbojas galvenā astoņstāvu ēka un ēdnīcas māja, bet parka centrā esošā sen celtā vēsturiskā dziedinātavas celtne ir «iekonservēta» un gaida savu atjaunošanu. Varbūt pēc gadiem tur tiks iekārtots rehabilitācijas centrs. Savukārt bijušajā sanatorijas reģistratūras mājā iekārtojusies bankas «Baltija» filiāle. Starp citu, parkam piederošā strūklaka «Vāverīte» jau šonedēļ tiks atjaunota. «Vāverīti» noņēma piesardzības nolūkos, lai to nepiemeklētu strūklakas «Ķirzaciņa» bēdīgais liktenis, proti, tapt nozagtai. Kā nekā — krāsainais metals.”
Man nav informācijas, kurā brīdī atjaunotā sanatorija beidza pastāvēt
pavisam, bet 2013.gadā, kad to apmeklēju, viss jau bija izdemolēts, izlaupīts,
telpu iekšpusē uz grīdas mētājās ārstnieciskie dokumenti, slimību izraksti.
Sanatorijas parkā ir vairākas sēravotu piekļuves vietas, kurām speciāli izveidotas skulptūras. Tās laika gaitā ir gan demolētas, gan zagtas. Mūsdienās parks un skulptūras ir atjaunotas – Māra, Vāverīte, Ķirzaciņa. To autori ir tēlnieki Voldemārs Jākobsons un Tālivaldis Muzikants.
2023.gadā internetā parādās informācija, ka Baldones sanatorijas septiņstāvu ēkā varētu ierīkot daudzdzīvokļu namu. Attīstītājs esot sagatavojis un domē iesniedzis ieceres koncepcijas skici un turpmāko plānu, kuru plāno īstenot pa kārtām. Pirmajā kārtā paredzēta sanatorijas guļamkorpusa pārbūve par daudzdzīvokļu ēku, nodrošinot autostāvvietas, teritorijas inženiertehnisko apgādi un apkārtnes labiekārtojumu. Iecerēts uzbūvēt vairākas ēkas ar 133 dzīvokļiem un 233 autostāvvietām. Līdz šim jau esot veikta guļamkorpusa ēkas un vēsturiskās ārstniecības procedūru ēkas tehniskā stāvokļa apsekošana, uzsākta pārbūves risinājuma priekšlikuma sagatavošanai, piesaistot "Diānas Zalānes projektu biroju". Lokālplānojuma izstrādei piesaistīta SIA "Grupa93". Sanatorija pieder viesnīcu biznesa uzņēmumam SIA "Villa Joma", kas darbojas Jūrmalā. Uzņēmuma zaudējumi pērn bija 14 350 eiro, īpašnieks ir Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko.
Adrese: Baldone, Rīgas iela 52