Lestenes baznīca

 

                                                                   (1945.gada foto)

                                                             (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Baznīcas sākotnējais celšanas laiks ir 1670. gads. Lestenes baznīca būvēta ļoti vienkāršās formās ar gludi apmestām sienām zem stāvā kārniņu jumta un masīvu, kvadrātveida torni rietumu galā. No citiem Kurzemes lauku dievnamiem tā atšķiras ar visai iespaidīgiem izmēriem un lielajiem, gotiski spraišļotajiem logiem. Celtnes dominante bija tās torņa smaile, kas, ja tic teikām, sava augstuma dēļ spējusi maldināt pat jūrasbraucējus.

Pretstatā baznīcas skarbajai ārienei, tās interjers bija pārsteidzoši grezns. Baznīcas interjers Latvijas mākslas vēsturē iegājis kā izcilākais baroka laikmeta kokgriezumu ansamblis, kura autors bijis Ventspils koktēlnieks Nikolajs Sefrenss juniors. Baznīcas iekārtas unikalitāte izpaudās ne vien kokgriezumu kvalitātē, bet īpaši tajā apstāklī, ka visi iekārtas priekšmeti izgatavoti vienlaikus ar celtnes iekštelpas apdari. Salīdzinot ar citām Latvijas baznīcām, kuru iekārtas komplektētas galvenokārt pakāpeniski atsevišķu dāvinājumu ceļā, šī ir viena no nedaudzajām, kas veidota jau kā stilistiski vienots, nobeigts ansamblis.

Par traģisku pagrieziena brīdi baznīcas vēsturē kļuva 1945.gads, kad izdega dievnama tornis un artilērijas apšaudē ievērojami tika bojātas pārējās celtnes daļas. Vēl mūsdienās tās sienās redzamas šāviņu atstātās pēdas. 1961.gadā Lestenes draudzei aizliedza turpmāk noturēt dievkalpojumus un tā savu darbību varēja atjaunot tikai 1999.gadā. Pamestajā celtnē sākās nesodīta iekārtas izdemolēšana un izvazāšana, bet vēlāk tajā tika iebūvēta kalte un klēts. Neatgriezeniski sapostītā iekārta savukārt tika demontēta un pārvesta uz Tukuma, vēlāk Rundāles pils muzeju. Baznīca kā vienots kultūrvēstures un mākslas ansamblis beidza pastāvēt.

No 2011.gada uzsākta aktīva baznīcas atjaunošana. Pamazām tās iekārtojums atgūst savu agrāko izskatu.

2023.gada 27. maijā pie Lestenes baznīcas tika atklāta piemiņas zīme pagastā dzimušajam ievērojamajam latviešu domātājam, teologam, mācītājam, filozofam un vēsturniekam Haraldam Biezajam. Atklāšanas notikumā piedalījās arī piemiņas zīmes autors Jānis Strupulis.

 

Adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts (koordinātes -  56.772887, 23.137866 )

 

Jūrmala, Gerliņa nams

 

                                                                   (1930-to gadu foto)

                                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Kārļa Gerliņa maizes ceptuve "K. Gerliņš" Dubultu prospektā 18 (līdz 1935. gadam Mellužu iela 24) darbojās kopš 1921. gada 14. maija. Mūra divstāvu mājas pirmajā stāvā atradās maizes ceptuve un veikals, otrajā stāvā īpašnieka dzīvoklis. Gerliņa ceptuves maiznīcas atradās arī Ķemeru un Bulduru tirgos.

Kārļa Gerliņa dēls, ceļu būves inženieris Egons Gerliņš (1936-2020), stāstīja, ka sākums maizes ceptuvei bijis grūts. Dzīvojuši tādā trūkumā, ka pa nakti miltu maisus no Dubultu kuģīšu piestātnes (atveda no Rīgas vai Jelgavas) nesa uz pleciem. Tomēr vēlāk bija švītīgs, staigāja cepurē ar gaiļa spalvām. Vācu okupācijas laikā ģimene aizbrauca uz Kurzemi, tēvs Ventspilī pabija filtrācijas nometnē. Kad atlaida, ģimene atgriezās Dubultos, bet tur viss jau bija aizņemts. Dzīvoja dažādās vietās Dubultos, atdusas Jaundubultu kapos. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas māju kā pirmo denacionalizēja. Tā bija izpostīta un piemēslota, sabūvētas daudzas mazas istabas utt.

 

Adrese: Jūrmala, Dubultu prospekts 18

Jaunsaules vecā skola

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā Jaunsaules skola celta 1873. gadā. 1921. gadā to pārcēla uz Vecās muižas pili, kura arī nu jau ir likvidēta. Vēlāk vecajā skolas ēkā bija pasta nodaļa.

 

Adrese:  Bauskas novads, Vecsaules pagasts (koordinātes - 56.342541, 24.468292 )

 

Rīga, Zemgales tilts

 

                                                                   (tilta senāks foto)

                                                                           (sagrautais tilts 1940-os gados)

                                                          (tilta balsti 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo dzelzceļa tiltu Rīgā pār Daugavu uzcēla 1871.-1872. gadā. To dēvēja par Dzelzs tiltu un tas kalpoja arī gājēju un pajūgu kustībai. 1917. gadā, krievu armijai atkāpjoties no Rīgas, saspridzināja trīs vidējos tilta posmus. Sākotnēji tos atjaunoja ar koka konstrukcijām. Līdz 1938. gadam vecās koka konstrukcijas un sarūsējušos dzelzs posmus nomainīja ar jaunām dzelzs konstrukcijām, tilta galos ierīkoja pajūgu satiksmei piemērotas nobrauktuves. Atjaunoto tiltu satiksmei atklāja 1938. gadā un nosauca par Zemgales tiltu. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājējiem. Tādēļ dzelzceļa sliedes atradās tilta vidū, bet malās bija platas joslas gājējiem. Par maksu tiltu varēja izmantot arī zirgu transports. Tilts sastāvēja no režģotas metāla kopnes, kas novietota uz 8 balstiem upē un 3 balstiem krastā. Otrā pasaules kara laikā tiltu uzspridzināja un pēc kara to neatjaunoja.

 

Adrese: Rīga (koordinātes 56.943539, 24.108883 )