Bērzu muiža (Bērzumuiža, Planeborn) Īslīces pagastā

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

17. gadsimta beigu dokumentos pieminēta Plānbornes (Planenborn) muiža, kas vēlāk kļuva par fon Šepingu pārvaldītās Bornsmindes (Bornsmünde) muižas pusmuižu. Latvieši Plānborni dēvēja par Bērzumuižu.

19. gadsimta otrajā pusē Bornsmindes pagasta valdē tika diskutēts par jaunas skolas ēkas nepieciešamību. Pagasta valdes vairākums atbalstīja ieceri jauno skolu būvēt pie Bērzumuižas, jo tā atradās toreizējā Bornsmindes pagasta vidusdaļā. Blakus esošā nelielā Greizdarbes (Greiersdorf) pagasta valde nolēma pievienoties šīs skolas būvniecībai. Zemi piešķīra no muižas, bet gandrīz visas pārējās būvniecības izmaksas nācās segt no abu pagastu iedzīvotāju nodokļiem. 1887. gadā jaunā skolas ēka tika pabeigta.

Pēc agrārās reformas Bērzumuiža tika sadalīta un tika izveidotas jaunsaimniecības. Bijušajā pusmuižas centrā darbojās pienotava, kurā bija četri strādnieki, un tā piederēja 1924. gadā izveidotajai Bornsmindes piensaimnieku sabiedrībai.

20. gadsimta 30. gados skolas namā atradās Īslīces 2. pakāpes jeb sešu klašu pamatskola, kurā strādāja četri skolotāji.

Padomju okupācijas laikā 1945. gadā Īslīces pagastā izveidoja triju ciemu administratīvās teritorijas. Kādreizējā Bērzumuiža tika iekļauta Plānītes ciema teritorijā. Plānītes ciemu likvidēja 1954. gadā un tā teritoriju iekļāva Īslīces ciemā. Lauksaimniecības kolektivizācijas laikā Bērzumuiža kļuva par kolhoza “Vārpa” centru, bet vēlāk, pēc tam, kad tika apvienotas kolektīvās saimniecības, šeit atradās Ļeņina kolhoza Vārpas iecirknis. Tāpēc mūsdienu Bērzus tolaik biežāk sauca par Vārpām. Kolhoza laikos bijušo muižas ēku pārbūvēja par klubu (ne tikai pārbūvēja, bet arī izkropļoja, piebūvējot neglītu piebūvi), Bērzos bija arī krejotava un mehāniskās darbnīcas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kolhoza zemes un citi nekustamie īpašumi tika sadalīti un privatizēti, izveidojot zemnieku saimniecības. Bijusī krejotavas ēka tika pārbūvēta par Īslīces pagasta pakalpojumu centru.

Īslīces skolai 1993. gadā tika uzcelta piebūve – jaunais mācību korpuss –, bet 2000. gadā tika uzcelta sporta zāle. 1999. gadā šī mācību iestāde no pamatskolas pārtapa par vidusskolu, bet 2018. gadā tā atkal tika atgriezta pamatskolas statusā. 

Adrese: Bauskas novads, Īslīces pagasts, Bērzi (koordinātes - 56.341638, 24.104384 )

 

Šarlotes muiža (Charlottenhof) Ēdoles pagastā

 

                                                            (1910-to gadu zīmējums)

                                                  (Ceļš uz Šarlotes muižu 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šarlotes muiža atradusies Pinku ezera dabas parka teritorijā. Uz muižas ēkas pamatiem mūsdienās uzbūvēta cita ēka. Īpašnieks Viktors Ekka ar ģimeni.

Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts (koordinātes - 57.000153, 21.699680 )

 

Vēgu muiža (Vēgas muiža, Feggen)

 

                                           (Fotografgēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piederēja baroniem Grothusiem. Arhitekts – T.Zeilers.

Kungu mājā līdz 1939. gadam atradās vācu 4-kl. pamatskola. Mūsdienās no kungu mājas palikušas tikai drupas. Diezgan labi saglabājusies māja no sarkaniem ķieģeļiem, kas celta kā kalpu māja. Teritorijā ir kastaņu parks.

Adrese: Kuldīgas novads, Padures pagasts, Vēgas (koordinātes - 57.045097, 21.866917 )

 

Vangas ūdensdzirnavas

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1957. gadā bijusī Vangas muižas dzirnavu ēka tika pārbūvēta par klubu jeb tautas namu ar skatītāju zāli 150 vietām un kolhoza brigādes centru. Mūsdienās šajā ēkā darbojas bibliotēka un veikals. Dzirnavu dīķis otrpus ceļam mūsdienās apzinātu vai neapzinātu darbību dēļ ir nosusināts un izskatās pēc aizaugušas pļavas.

Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts, Vanga (koordinātes - 56.783617, 21.754333 )

 

 

 

Vangas muiža (Wangen)

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Apdzīvotā vieta Vanga avotos minēta jau 1355. gadā. Vangas muiža no 1578. gada ar nelieliem pārtraukumiem piederēja baronu Osten-Zakenu dzimtai līdz pat agrārajai reforamai 1920. gadā. Pēc tam tajā ierīkoja Vangas pamatskolu. Labi iekārtotajā skolas bibliotēkā atradās arī muižas īpašnieka personīgais arhīvs. 1945. gada pavasarī, Vācijas okupācijas laikā, vācu karaspēkam nostiprinoties Kurzemē, netālajā Kazdangas muižā tika izvietots radiolokatora štābs, bet tehniskā daļa un apsardze – Vangas muižā. Sarkanās armijas uzlidojumu mērķis bija Kazdanga, bet 1945. gada 13. aprīlī kļūdas dēļ tika iznīcināta Vangas muiža.

1883. gadā Vangas centrā muižas īpašnieks vietējiem bērniem uzcēla skolu, to uzturēja pagasts ar muižas īpašnieka pabalstu. Vangas 1. pakāpes pamatskola no divgadīgās pārauga par sešgadīgo, pēc Otrā pasaules kara arī par septiņgadīgo nepilno vidusskolu. Skola pastāvēja līdz 1962. gadam, pēc tam ēkā darbojās ciema bibliotēka. Mūsdienās ēka privatizēta.

Parkā, kas senāk piederēja muižai, vēl joprojām sazīmējamas liepu alejas un muižas īpašnieka tējas kalniņš, kas apstādīts ar kastaņām. Saglabājusies muižas laiku klēts; divas durvju vērtnes tajā ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Osten-Zakenu dzimtas kapliča un kapenes bija 1 km attālumā no muižas, meža malā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās.

1957. gadā bijusī muižas dzirnavu ēka tika pārbūvēta par klubu jeb tautas namu ar skatītāju zāli 150 vietām un kolhoza brigādes centru. Mūsdienās šajā ēkā darbojas bibliotēka un veikals. 1960. gadā kolhozs "Vienība" ierīkoja mehāniskās darbnīcas Vangas muižas vecajos mūros, kas strādāja līdz 20. gadsimta 90. gadiem.

Administratīvi no 1892. gada Vanga ietilpa Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā, vēlāk, no 1945. gada, Klosteres ciema padomes teritorijā. Pēc 1962. gada reformas Klosteres ciema padome pievienota Kuldīgas rajonam, 1968. gadā likvidēta, tās teritorijas pievienojot Turlavas ciema padomei. 1974. gadā kolhozs "Vienība" (centrs Vangā) tika apvienots ar kolhozu "Uzvara" (centrs Sērmītē) un Vanga tika iekļauta Laidu ciema, kopš 1990. gada – Laidu pagasta teritorijā.

Izdevums “Zemkopis” 1913.gadā raksta: “Aizputes apriņķis ir vācu kolonizācijas šūpulis. Kazdangas pagasts šai ziņā ieņem vienu no pirmām vietām. Kazdangas muižas īpašnieks, Aizputes apriņķa muižniecības maršals fon Manteifels, ir viens no karstākiem vācu kolonizācijas idejas piekritējiem un izplatītājiem. Visas viņa muižas mudžēt mudž no vācu kolonistiem. Veseliem bariem tika atlaisti latviešu strādnieki un viņu vietās pieņēma no Pievolgas guberņām un Volinijas atvestos vācu kolonistus. Daži latviešu tautības kalpi ir vēl tikai Kazdangas kalpu mājās Vāģekalnos un Ģerdertos. Muižas tiek sadalītas gabalos un izrentētas kolonistiem. Tā tas ir Vec-Drogas un Blendenes muižā, kurās vairs nav neviena latvieša, Cepļu mazmuižā kolonisti apstrādā tikai dažus zemes gabalus, bet pārejā zeme stāv dīkā. Pūņu muižā arī visi strādnieki vācu kolonisti. Līdz šim Ķikuros bija arī daži latviešu kalpi, bet šā gada Jurģos tiem visiem bija jāaiziet un viņu vietas ieņēma kolonisti. Tai pašā laikā arī Vangas muižas īpašnieks ieveda vācu kolonistus. Kolonisti ieņem arī muižas kalpotāju vietas. Tā no daudzajiem muižas mežsargiem tikai vēl Dzirkaļos un Ķikuros palikuši latvieši. Darba ražīguma ziņā vācu kolonistu lielais daudzums ne tuvu nevar blakus stāties latviešu strādniekiem. Dzīvodami Pievolgas melnzemes guberņās un Volinijā, tie pieraduši pie pavisam citādākas saimniekošanas. Turienes saimniekošanas paņēmienus kolonisti grib lietot arī šeit, pie gluži citādiem apstākļiem. Protams, ka tam ir visai niecīgi panākumi un darbi muižās netiek pienācīgi un laikā padarīti un saimniecība pastāvīgi slīd uz leju.”

1922.gadā Vangas muižas smēde par dzimtu piešķirta Vilhelmam Novickim.

Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts, Vanga (koordinātes - +/- 56.784002, 21.756522 )

 

Valtaiķu vācu pamatskola

                                                         (Skolas ēka 1930-os gados)

                                                               (Fotografēts 2021.gadā)

1927.gada Saeimas stenogrammā minēts, ka vācu vecākiem Vācu pamatskolas celšanai Valtaiķos piešķirts pabalsts – 25.000 lati.

1939.gada “Kurzemes vārds” raksta: “Cīravas mežsaimniecības skola pārvietota uz Valtaiķiem līdzšinējās vācu pamatskolas telpās. Par šīs skolas priekšnieku atstāts Jānis Danenbergs, atbrīvojot viņu no Cīravas virsmežziņa amata. Par Cīravas virsmežniecības virsmežzini iecelts mežzinis Leo Bolants.”

Mūsdienās ēkā atrodas aprūpes nams “Valtaiķi”.

Adrese: Kuldīgas novads, Rudbāržu pagasts, Valtaiķi (koordināates - 56.696418, 21.832963 )

 

Valtaiķu muiža (Neuhausen)

 

                                                      (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Līdz mūsdienām nekas nav saglabājies. Centrā esošā ēkas būvētas vai nu brīvvalsts laikā no jauna jeb izmantoti veco muižas ēku un krogu pamati. Muižā bijuši 4 krogi. Vienā no tiem, kas iepretim baznīcai, 1930.gadā Valtaiķu lauksaimniecības biedrība iekārto tautas namu. Tautas nams un bibliotēka ēkā bija arī kolhozu laikā, vēlāk konservu ceha noliktava. Mūsdienās ēkā ir atjaunota un tajā ir veikals.

Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts, Valtaiķi  (koordinātes - 56.697718, 21.800766 )