Vangas muiža (Wangen)

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Apdzīvotā vieta Vanga avotos minēta jau 1355. gadā. Vangas muiža no 1578. gada ar nelieliem pārtraukumiem piederēja baronu Osten-Zakenu dzimtai līdz pat agrārajai reforamai 1920. gadā. Pēc tam tajā ierīkoja Vangas pamatskolu. Labi iekārtotajā skolas bibliotēkā atradās arī muižas īpašnieka personīgais arhīvs. 1945. gada pavasarī, Vācijas okupācijas laikā, vācu karaspēkam nostiprinoties Kurzemē, netālajā Kazdangas muižā tika izvietots radiolokatora štābs, bet tehniskā daļa un apsardze – Vangas muižā. Sarkanās armijas uzlidojumu mērķis bija Kazdanga, bet 1945. gada 13. aprīlī kļūdas dēļ tika iznīcināta Vangas muiža.

1883. gadā Vangas centrā muižas īpašnieks vietējiem bērniem uzcēla skolu, to uzturēja pagasts ar muižas īpašnieka pabalstu. Vangas 1. pakāpes pamatskola no divgadīgās pārauga par sešgadīgo, pēc Otrā pasaules kara arī par septiņgadīgo nepilno vidusskolu. Skola pastāvēja līdz 1962. gadam, pēc tam ēkā darbojās ciema bibliotēka. Mūsdienās ēka privatizēta.

Parkā, kas senāk piederēja muižai, vēl joprojām sazīmējamas liepu alejas un muižas īpašnieka tējas kalniņš, kas apstādīts ar kastaņām. Saglabājusies muižas laiku klēts; divas durvju vērtnes tajā ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Osten-Zakenu dzimtas kapliča un kapenes bija 1 km attālumā no muižas, meža malā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās.

1957. gadā bijusī muižas dzirnavu ēka tika pārbūvēta par klubu jeb tautas namu ar skatītāju zāli 150 vietām un kolhoza brigādes centru. Mūsdienās šajā ēkā darbojas bibliotēka un veikals. 1960. gadā kolhozs "Vienība" ierīkoja mehāniskās darbnīcas Vangas muižas vecajos mūros, kas strādāja līdz 20. gadsimta 90. gadiem.

Administratīvi no 1892. gada Vanga ietilpa Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā, vēlāk, no 1945. gada, Klosteres ciema padomes teritorijā. Pēc 1962. gada reformas Klosteres ciema padome pievienota Kuldīgas rajonam, 1968. gadā likvidēta, tās teritorijas pievienojot Turlavas ciema padomei. 1974. gadā kolhozs "Vienība" (centrs Vangā) tika apvienots ar kolhozu "Uzvara" (centrs Sērmītē) un Vanga tika iekļauta Laidu ciema, kopš 1990. gada – Laidu pagasta teritorijā.

Izdevums “Zemkopis” 1913.gadā raksta: “Aizputes apriņķis ir vācu kolonizācijas šūpulis. Kazdangas pagasts šai ziņā ieņem vienu no pirmām vietām. Kazdangas muižas īpašnieks, Aizputes apriņķa muižniecības maršals fon Manteifels, ir viens no karstākiem vācu kolonizācijas idejas piekritējiem un izplatītājiem. Visas viņa muižas mudžēt mudž no vācu kolonistiem. Veseliem bariem tika atlaisti latviešu strādnieki un viņu vietās pieņēma no Pievolgas guberņām un Volinijas atvestos vācu kolonistus. Daži latviešu tautības kalpi ir vēl tikai Kazdangas kalpu mājās Vāģekalnos un Ģerdertos. Muižas tiek sadalītas gabalos un izrentētas kolonistiem. Tā tas ir Vec-Drogas un Blendenes muižā, kurās vairs nav neviena latvieša, Cepļu mazmuižā kolonisti apstrādā tikai dažus zemes gabalus, bet pārejā zeme stāv dīkā. Pūņu muižā arī visi strādnieki vācu kolonisti. Līdz šim Ķikuros bija arī daži latviešu kalpi, bet šā gada Jurģos tiem visiem bija jāaiziet un viņu vietas ieņēma kolonisti. Tai pašā laikā arī Vangas muižas īpašnieks ieveda vācu kolonistus. Kolonisti ieņem arī muižas kalpotāju vietas. Tā no daudzajiem muižas mežsargiem tikai vēl Dzirkaļos un Ķikuros palikuši latvieši. Darba ražīguma ziņā vācu kolonistu lielais daudzums ne tuvu nevar blakus stāties latviešu strādniekiem. Dzīvodami Pievolgas melnzemes guberņās un Volinijā, tie pieraduši pie pavisam citādākas saimniekošanas. Turienes saimniekošanas paņēmienus kolonisti grib lietot arī šeit, pie gluži citādiem apstākļiem. Protams, ka tam ir visai niecīgi panākumi un darbi muižās netiek pienācīgi un laikā padarīti un saimniecība pastāvīgi slīd uz leju.”

1922.gadā Vangas muižas smēde par dzimtu piešķirta Vilhelmam Novickim.

Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts, Vanga (koordinātes - +/- 56.784002, 21.756522 )