Rāda ziņas ar etiķeti Mārtiņa baznīca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Mārtiņa baznīca. Rādīt visas ziņas

12.01.24

Rīga, Mārtiņa baznīca

 

                                               (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                        (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)


                                                                        (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Sv. Mārtiņa baznīca celta 1851.–1852. gadā pēc arhitekta J. D. Felsko projekta, zvanu torņi celti 1888. gadā pēc arhitekta H. K. Šēla projekta. Līdz 19. gadsimta vidum lielākā daļa Pārdaugavas latviešu piederēja Sv. Jāņa draudzei un nokļūšana līdz draudzes baznīcai Vecrīgā, jo īpaši pavasaros un rudeņos, kad grūti pārcelties pār Daugavu, bijusi visai sarežģīta. Šī iemesla dēļ 18. gadsimta vidū Rīgas maģistrātam iesniegts Pārdaugavas iedzīvotāju lūgums par atsevišķas draudzes dibināšanu Daugavas kreisajā krastā, bet līdz pat 19. gadsimta vidum tas palicis bez ievērības.

Kādā 1845.gada svētdienā vētrā apgāzās laiva ar dievlūdzējiem, kuri bija ceļā uz dievkalpojumu. Gadu vēlāk, reformātora Mārtiņa Lutera 300 nāves dienā, 1846.gada 18.februārī Lielā ģilde tomēr nolēma uzcelt Āgenskalnā (Hagensberg) baznīcu un nosaukt to Mārtiņa (Lutera) vārdā.

Baznīcas būvdarbus veica Rīgas mūrnieku meistari Krīgers, Šteinerts un Kruts. Paralēli būvdarbiem abās pusēs jaunceltnei iestādīja Holandes liepu alejas un 1851. gada novembrī būvmeistars Krīgers sāka celt arī mācītāja māju Mārtiņa ielā 3. 1855. gadā atklāja baznīcas pirmās ērģeles, kuras būvēja Rīgas ērģeļbūvētājs A. Martins. No 1887. līdz 1888. gadam celtni pārbūvēja pēc akadēmiķa Heinriha Kārļa Šēla projekta. Nojauca nelielo veco torni un ēkai Slokas ielas pusē piebūvēja plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē. Paplašināja arī baznīcas draudzes telpu līdz 1200 sēdvietām. 1893. gadā baznīcā iebūvēja Valkera firmas ērģeles ar 2 manuāļiem un 20 balsīm.

Adrese: Rīga, Slokas iela 34


 

30.05.15

Mārtiņa baznīcas latviešu mācītāja māja un draudzes nams Rīgā

                                             (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                    (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)


Viena no izteiksmīgākajām mācītājmuižiņām Rīgā ir ap 1852. - 1853.gadu celtā Sv.Mārtiņa baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītājmāja. Nelielai 19.gadsimta lauku muižiņai līdzīgais nams Rīgas pilsētā izskatās neparasti.
Ēku cēla mūrniekmeistars Krīgers (Krüger) - tolaik šeit vēl bija skrajš, ainavisks priežu mežs. Zemi un naudu mācītājmājas celtniecībai draudzei dāvināja netālās Hāgena muižas (Švarcmuižas) īpašnieks S. Švarcs, pie kam Švarcs vēlējās, lai jaunajā ēkā būtu arī skola - Mārtiņa baznīcas brīvskola. Skola bija paredzēta apkaimes nabadzīgajiem bērniem, skolotājs (ja tas vēl nebija precējies) varēja dzīvot nama otrajā stāvā, vienā no trim istabām. Skolai bija atvēlētas telpas kreisajā spārnā, kamēr mācītājs dzīvoja labajā spārnā.
Mācītājmuižiņa tika celta reizē ar pašu Mārtiņa baznīcu, visdrīzāk tika pabeigta neilgi pēc baznīcas celtniecības. Pirmais jaunās baznīcas mācītājs bija Ādams Roberts Starks, kas arī apmetās uz dzīvi jaunajā mācītājmājā. Viņš šajā baznīcā kalpoja līdz 1881.gadam. 1902.gadā tika uzcelts vācu draudzes mācītājnams Baložu ielā 27 un Mārtiņa ielā uz dzīvi palika tieši latviešu draudzes mācītājs. 20.gadsimta sākumā nams tika kapitāli remontēts, no jauna uzcelta koka veranda. Mūsdienās namā ir Sv. Mārtiņa baznīcas draudzes kanceleja.

Adrese: Rīga, Mārtiņa iela 3