Viena no izteiksmīgākajām mācītājmuižiņām Rīgā ir ap 1852. - 1853.gadu celtā Sv.Mārtiņa baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītājmāja. Nelielai 19.gadsimta lauku muižiņai līdzīgais nams Rīgas pilsētā izskatās neparasti.
Ēku cēla
mūrniekmeistars Krīgers (Krüger) - tolaik šeit vēl bija skrajš,
ainavisks priežu mežs. Zemi un naudu mācītājmājas celtniecībai draudzei
dāvināja netālās Hāgena muižas (Švarcmuižas) īpašnieks S. Švarcs, pie kam
Švarcs vēlējās, lai jaunajā ēkā būtu arī skola - Mārtiņa baznīcas brīvskola.
Skola bija paredzēta apkaimes nabadzīgajiem bērniem, skolotājs (ja tas vēl nebija
precējies) varēja dzīvot nama otrajā stāvā, vienā no trim istabām. Skolai bija
atvēlētas telpas kreisajā spārnā, kamēr mācītājs dzīvoja labajā spārnā.
Mācītājmuižiņa
tika celta reizē ar pašu Mārtiņa baznīcu, visdrīzāk tika pabeigta neilgi pēc
baznīcas celtniecības. Pirmais jaunās baznīcas mācītājs bija Ādams Roberts
Starks, kas arī apmetās uz dzīvi jaunajā mācītājmājā. Viņš šajā baznīcā kalpoja
līdz 1881.gadam. 1902.gadā tika uzcelts vācu draudzes mācītājnams Baložu ielā
27 un Mārtiņa ielā uz dzīvi palika tieši latviešu draudzes mācītājs.
20.gadsimta sākumā nams tika kapitāli remontēts, no jauna uzcelta koka veranda.
Mūsdienās namā ir Sv. Mārtiņa baznīcas draudzes kanceleja.
Adrese: Rīga, Mārtiņa iela 3
