Sv. Mārtiņa baznīca celta 1851.–1852. gadā pēc arhitekta J. D. Felsko projekta, zvanu torņi celti 1888. gadā pēc arhitekta H. K. Šēla projekta. Līdz 19. gadsimta vidum lielākā daļa Pārdaugavas latviešu piederēja Sv. Jāņa draudzei un nokļūšana līdz draudzes baznīcai Vecrīgā, jo īpaši pavasaros un rudeņos, kad grūti pārcelties pār Daugavu, bijusi visai sarežģīta. Šī iemesla dēļ 18. gadsimta vidū Rīgas maģistrātam iesniegts Pārdaugavas iedzīvotāju lūgums par atsevišķas draudzes dibināšanu Daugavas kreisajā krastā, bet līdz pat 19. gadsimta vidum tas palicis bez ievērības.
Kādā 1845.gada svētdienā vētrā apgāzās laiva ar dievlūdzējiem, kuri bija ceļā uz dievkalpojumu. Gadu vēlāk, reformātora Mārtiņa Lutera 300 nāves dienā, 1846.gada 18.februārī Lielā ģilde tomēr nolēma uzcelt Āgenskalnā (Hagensberg) baznīcu un nosaukt to Mārtiņa (Lutera) vārdā.
Baznīcas būvdarbus veica Rīgas mūrnieku meistari Krīgers, Šteinerts un Kruts. Paralēli būvdarbiem abās pusēs jaunceltnei iestādīja Holandes liepu alejas un 1851. gada novembrī būvmeistars Krīgers sāka celt arī mācītāja māju Mārtiņa ielā 3. 1855. gadā atklāja baznīcas pirmās ērģeles, kuras būvēja Rīgas ērģeļbūvētājs A. Martins. No 1887. līdz 1888. gadam celtni pārbūvēja pēc akadēmiķa Heinriha Kārļa Šēla projekta. Nojauca nelielo veco torni un ēkai Slokas ielas pusē piebūvēja plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē. Paplašināja arī baznīcas draudzes telpu līdz 1200 sēdvietām. 1893. gadā baznīcā iebūvēja Valkera firmas ērģeles ar 2 manuāļiem un 20 balsīm.
Adrese: Rīga, Slokas iela 34
