Ūdenstornis uzcelts 1929.gadā. Tas ir 42 metrus augsts. Savulaik tornī atradās minerālūdens un dzeramā
ūdens rezervuāri, bet mūsdienās – tikai dzeramā ūdens rezervuārs ar 300
kubikmetru tilpumu. Pēc rekonstrukcijas 2021.gadā ūdenstornis tika atvērts
apmeklētājiem. Tagad funkcionējošā hidrotehniskā būvē ir iekārtotas
ekspozīcijas par Ķemeru apkaimes vēsturi un izcilām personībām, kā arī divi
skatu laukumi 12 un 42 metru augstumā.
Liels nopelns Ķemeru atdzimšanā pēc Pirmā pasaules kara bija ārstam Jānim Lībietim (1885–1946), kurš no 1928. gada līdz 1944. gadam (ar pārtraukumu 1940. līdz 1941. gadā) bija Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādes direktors. Pateicoties valsts finansiālam atbalstam kūrorta attīstībai, 20.–30. gados Ķemeros tika uzceltas vairākas nozīmīgas būves, kas saglabājušās līdz mūsdienām un ir ieguvušas kultūras pieminekļa statusu. Viena no tām ir ūdenstornis, kuru cēla gan dziedniecības iestādes, gan Ķemeru, kam 1928. gadā tika piešķirts pilsētas statuss, iedzīvotāju vajadzībām. 1928. gada augustā tika izsludināts ūdenstorņa būvniecības konkurss, un tajā pašā gadā pazīstamais Rīgas būvuzņēmējs Hermanis Liepiņš (1872–1942) uzsāka torņa celtniecību. 1929. gada 22. februārī agri no rīta jaunbūvē, kas bija uzcelta jau 40 metru augstumā, izcēlās ugunsgrēks. Tā kā bija ļoti auksta ziema, torņa apakšā tika kurināta uguns, un karstums pa skārda caurulēm virzījās uz augšu. Pilnībā nodega visas koka stalažas, kas bija uzbūvētas gar torņa sienu ārpusē un iekšpusē. Tomēr jau tajā pašā gadā arhitekta Frīdriha Skujiņa (1890–1957) projektētā Ķemeru ūdenstorņa celtniecība tika pabeigta.
1928.gada “Ķemeru ziņās” raksta: “Pateicoties sēravotu direktora personīgai ierosmei un pūlēm, šogad izdevās izvest pa daļai Ķemeru galveno ielu elektrisku apgaismošanu, kuru nākamā budžeta gadā katrā ziņa mēģinās vēl stipri paplašināt un attiecināt uz visām Ķemeru ielām; tāpat ar Ķemeru sēravotu direktora pūlēm ir beidzot panākts tas, ka šogad uzsāka sengaidītās, jaunās komprešu ēkas būvi un vēl šo rudeni uzsāks ūdenstorņa būvi peldu iestādes un Ķemeru pilsētas vajadzībām; arī par ceļiem ir domāts, un ir jau pabeigti priekšdarbi Ķemeru-Jaunķemeru šosejas projekta izstrādāšanā; pastāv vislabākās izredzes, ka jau nākošā gadā pirms Jāņiem šī šoseja būs gatava un nodota publikas lietošanā.”
Adrese: Jūrmala, Ķemeri (koordinātes - 56.947488, 23.499626 )
