Lēdurgas pastorāts pastāvējis jau 1619. gadā,
kad tas ir pieminēts sakarā ar otrās baznīcas celtniecību Turaidā. Šī baznīca
bija Lēdurgas filiālbaznīca, bet pastorāts atradies tikai Lēdurgā. No turienes
mācītājs devies uz Turaidu turēt dievvārdus reizi pa trim nedēļām. Lēdurgas
pastorāts minēts arī 1669.gada draudzes vizitācijas protokolos.
1700.gadā mācītājs Georgs Frīdrihs Burmeisters
rakstījis, ka Lēdurgas draudze esot nožēlojamā stāvoklī, mācītāja dzīvoklis bez
skursteņa, un viņš baidoties dūmos
zaudēt acu gaišumu. Viens no viņa darba turpinātājiem mācītājs Fīlips Vilhelms Hāze
(Hasse) savukārt žēlojas, ka vecajā mācītājmuižā „nav neviena kaktiņa, kur es
varētu būt un turēt kārtībā savas lietas un grāmatas, kā tas mācītājam pienākas”.
1917.gadā karš nonāca arī līdz Lēdurgas
mācītājmuižai. Vairākus Lēdurgas iedzīvotājus nogalinājuši krievu karavīri. Draudzes mācītājs Eberhards Savarijs ar
galvenajām baznīcas grāmatām devies uz Tērbatu. Pārējās baznīcas grāmatas
tukšajā mācītājmājā karavīri saplēsuši, izdemolēta baznīca, arī pats mācītājs
1919. g. Rīgā nošauts.
20.gadsimta 20. gadu sākumā mācītājmājā
dzīvojis rentnieks ar savu ģimeni. Pastorāta ēkām bijis nepieciešams remonts,
un tas, pateicoties draudzes locekļu ziedojumiem, arī veikts. Straujas
pārmaiņas Lēdurgas macītājmuižā notika jau padomju okupācijas sākumā. Draudzei
tika atņemta visa zeme, izņemot to, kas ir ap baznīcu. Mācītājam bija jāatbrīvo
mācītājmāja. Tā sākās senās ēkas bojāeja, jo tai tika atņemts saimnieks. 1994.gadā
nolemts mācītājmuižas apbūvi kopumā un atsevišķi mācītājmāju un klēti iekļaut
valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā kā vietējās nozīmes
objektus. Ēkā atradās dzīvokļi, bet iedzīvotājiem par pašu ēku nebija nekādu
rūpju. Apdrupušie skursteņu gali un
aizaugusī apkārtne liecināja par
iemītnieku attieksmi. 20.gadsimta 90. gados draudze atguva savu īpašumu. Ēkā
turpināja mitināties iedzīvotāji, tās tehniskais stāvoklis kļuva aizvien
sliktāks. Sadzīves apstākļi mācītājmājā bija neapmierinoši, telpu plānojums neveikls — kā jau tad, kad
vienai ģimenei domātā mājā ierīko mājvietu vairākām ģimenēm. 2004.gadā
pastorātā izcēlās ugunsgrēks un
mācītājmāja nodega. Latvijas kultūrvide par vienu unikālu, autentisku un
kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu palika nabadzīgāka.
Mācītājmuižas apbūvi šodien veido vairs tikai mācību (kalpu) māja, klēts un kūts pamati.
Attālāk atrodas draudzes skola — koka ēka,
kas savu ārējo vēsturisko veidolu lielā mērā
ir saglabājusi. Nodegušās
mācītājmājas atliekas tika
nojauktas. Paliek tikai
atmiņas, dokumenti un
uzmērījumi. (Jānis Zilgalvis,
“Lēdurgas pastorāta liktenis”)
Adrese: Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts, Lēdurga
