Rāda ziņas ar etiķeti Lēdurgas mācītājmuiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Lēdurgas mācītājmuiža. Rādīt visas ziņas

04.03.20

Lēdurgas mācītājmuiža



                      (Foto no Jāņa Zilgalvja darba “Lēdurgas pastorāta liktenis” - 1994., 2000. un 2004.gads)

Lēdurgas pastorāts pastāvējis jau 1619. gadā, kad tas ir pieminēts sakarā ar otrās baznīcas celtniecību Turaidā. Šī baznīca bija Lēdurgas filiālbaznīca, bet pastorāts atradies tikai Lēdurgā. No turienes mācītājs devies uz Turaidu turēt dievvārdus reizi pa trim nedēļām. Lēdurgas pastorāts minēts arī 1669.gada draudzes vizitācijas protokolos.
1700.gadā mācītājs Georgs Frīdrihs Burmeisters rakstījis, ka Lēdurgas draudze esot nožēlojamā stāvoklī, mācītāja dzīvoklis bez skursteņa, un viņš  baidoties dūmos zaudēt acu gaišumu. Viens no viņa darba turpinātājiem mācītājs Fīlips Vilhelms Hāze (Hasse) savukārt žēlojas, ka vecajā mācītājmuižā „nav neviena kaktiņa, kur es varētu būt un turēt kārtībā savas lietas un grāmatas, kā tas mācītājam pienākas”.
1917.gadā karš nonāca arī līdz Lēdurgas mācītājmuižai. Vairākus Lēdurgas iedzīvotājus nogalinājuši  krievu karavīri.  Draudzes mācītājs Eberhards Savarijs ar galvenajām baznīcas grāmatām devies uz Tērbatu. Pārējās baznīcas grāmatas tukšajā mācītājmājā karavīri saplēsuši, izdemolēta baznīca, arī pats mācītājs 1919. g. Rīgā nošauts.
20.gadsimta 20. gadu sākumā mācītājmājā dzīvojis rentnieks ar savu ģimeni. Pastorāta ēkām bijis nepieciešams remonts, un tas, pateicoties draudzes locekļu ziedojumiem, arī veikts. Straujas pārmaiņas Lēdurgas macītājmuižā notika jau padomju okupācijas sākumā. Draudzei tika atņemta visa zeme, izņemot to, kas ir ap baznīcu. Mācītājam bija jāatbrīvo mācītājmāja. Tā sākās senās ēkas bojāeja, jo tai tika atņemts saimnieks. 1994.gadā nolemts mācītājmuižas apbūvi kopumā un atsevišķi mācītājmāju un klēti iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā kā vietējās nozīmes objektus. Ēkā atradās dzīvokļi, bet iedzīvotājiem par pašu ēku nebija nekādu rūpju. Apdrupušie skursteņu gali  un aizaugusī  apkārtne liecināja par iemītnieku attieksmi. 20.gadsimta 90. gados draudze atguva savu īpašumu. Ēkā turpināja mitināties iedzīvotāji, tās tehniskais stāvoklis kļuva aizvien sliktāks. Sadzīves apstākļi mācītājmājā bija neapmierinoši,  telpu plānojums neveikls — kā jau tad, kad vienai ģimenei domātā mājā ierīko mājvietu vairākām ģimenēm. 2004.gadā pastorātā izcēlās ugunsgrēks  un mācītājmāja nodega. Latvijas kultūrvide par vienu unikālu, autentisku un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu palika nabadzīgāka.

Mācītājmuižas apbūvi  šodien veido vairs tikai mācību (kalpu) māja, klēts un kūts pamati. Attālāk atrodas draudzes skola — koka ēka, kas savu ārējo vēsturisko veidolu lielā mērā ir saglabājusi. Nodegušās mācītājmājas atliekas tika nojauktas. Paliek tikai atmiņas, dokumenti un uzmērījumi.  (Jānis Zilgalvis, “Lēdurgas pastorāta liktenis”)


Adrese: Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts, Lēdurga