19.08.19

Lauteres muiža (Lauternsee)

                                       (Fotografēts 1985.gadā, no Ilgoņa Šteinberga krājumiem)








                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                          (2020.gada foto)

Aronas pagasta vēstis 2018.gadā raksta: “Muiža cēla, bet nepelnīti bijusi piemirsta, koku un ezera ieskauta, ir gaidījusi šo mirkli, kad kāds ar savu mīlestību un rūpēm par to atkal gādās. Vērojot sev apkārt veco koku stumbrus, nodrupušās fasādes, logu arkas, laukakmens mūra ēkas, muižu ar niedru smalki pārklātiem griestiem, rodas vēlme pieskarties gadsimtiem glabātai vēsturei, aizmirsties un sajust tās elpu šodien! Muižā šobrīd saimnieko Agita Kalniņa ar savu dzīvesbiedru un kolēģi Laimoni Onzuli, kurš arī ir šīs idejas autors un dāvā muižai jaunu ietērpu un iespēju atplaukt no jauna visā savā krāšņumā. Pašlaik viņa darba diena sākas Lauterē, uzraugot un iesaistoties darba procesā. Laimonis kādreiz strādājis arī pie Rundāles pils atjaunošanas. Vairāk kā 20 gadus ģimene darbojas kokapstrādes jomā, bet muižas atjaunošana ir izaicinājums un jauna pieredze. Paši ir Gaiziņa ļaudis, un māja vēsturiski bijusi Lauteres muižas valdījumā, tāpēc priecājas, ka var strādāt tepat – vietā, ko sauc par mājām, reizē sekojot vēsturei pa pēdām. Jautājums – kāpēc tieši Lauteres muiža? Darbs dvēselei, senču atstātais mantojums, kurš liek atgriezties atmiņās, šajā tik skrejošajā laikā, kad nepamanām vērtības sev līdzās.  Ir skaidrs, ka šis nav „biznesa” projekts, drīzāk izaicinājums. Ēka ir skaista un salīdzinoši labi saglabājusies, tai ir sava vēsture, to atjaunot uztveram kā pagodinājumu. Mērķis ir tehniski sakārtot ēku – tiek nomainīts jumts, kas bija bojāts lūztošo koka detaļu dēļ, stiprināti pamati, veidots atbalsts parka uzkalnam, tas veidoja ēkai nelabvēlīgu lietus ūdens noteci un neiespējamu hidroizolāciju. Muižas ēka ir plaša, ezera pusē – četri stāvi – tik liela privātmāja nav praktiska un nepieciešama, visdrīzāk tā veidosies kā atvērta tipa ēka svinībām ar iespēju pārnakšņot. Interesanti, ka Lauteres lēnām mūs saved ar cilvēkiem, kam ir idejas, vīzijas par to, kas šeit nākotnē varētu būt – restorāns, radošās nometnes, kāzas, koncerti. Tas dod iedvesmu un enerģiju darboties tālāk. Pašlaik ēka tiek atjaunota pašu spēkiem. Protams, interesējāmies par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, bet visos projektos ir termins „pozitīva naudas plūsma” – pagaidām tā ir ar mīnuss zīmi un solīt, ka īstermiņā kas mainīsies nevar. Visā darba procesā visskaistākais ir cilvēki līdzās, ar ko „muižas projekts” savedis kopā. Kaimiņi – brīnišķīgās kundzes, kas dalās savās atmiņās. Dāvis Veckalniņš, kas vācis informāciju par muižu savām studijām Latvijas Universitātē un fotografējis. Atsaucīgie pārvaldes cilvēki – Piekalna kungs, kas pirmajā dienā bija ieradies ar saimnieka tvērienu – te ūdens, te komunālie pakalpojumi – strādājiet! Zemes ierīkotāja, sirsnīgā Rasmas kundze, kas apsekoja bīstamos kokus, ierādīja robežas. Muzeja, arhīva darbinieki, viens no muižas kādreizējo īpašnieku radiniekiem Manfreds von Boetichers dalījās ar savas ģimenes pārstāvju vēsturiskajām fotogrāfijām. Palīdz arī draugi, kursa biedri un Rundāles pils muzeja restauratori. Paldies, Vinnijai Raizes kundzei un viņas dēlam par uzticētajām pansionāta laika fotogrāfijām, kuras ir daļiņa no muižas dvēseles. Protams, jāpiemin darbinieki, kuri cik iespējams saudzīgi lipina kopā tās vietas, kas cietušas caurā jumta dēļ. Kopumā atjaunošanā ir iesaistīts paprāvs pulks speciālistu. Jumta atjaunošanā SIA „B&L projekti”, labākie jumiķi Latvijā – SIA „Alpi Jumts”, akmens darbu meistars Ojārs. Koka detaļas – speciālu jumta koka karnīzi, ko savos materiālos pieminējis un skicējis arī Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, atjauno SIA „Latvāņi” galdnieki, kas guvuši lielu pieredzi vēsturisko māju koka detaļu, logu un durvju kopiju izgatavošanā Vecrīgas namos. Lauteres muiža ir labāko meistaru rokās. Agita  daudz interesējas par faktiem un dažādiem vēsturiskiem materiāliem, piemēram, par Bērzaunes, Gaiziņa novada vēsturi, īpaši par Lauteres vēsturi, tomēr materiālu nav daudz, tie ir pretrunīgi. Agita saka: ir paveicies, ka apkārt ir  cilvēki, kas vāc un apkopo faktus par šo pusi – Bērzaunē tā ir bibliotekāre un laikraksta „Bērzaunes Rīts” redaktore Ineta Zvirgzdiņa, Gaiziņkalnā – viesu mājas „Gaiziņstars” saimniece un „Gaiziņa skapja” idejas autore Larisa Freja. Kāpēc Lauteres vēsturei „piejaukusies” Bēzaune? Arhīvā ir dokuments, kas liecina, ka Lauternsee (Lauteres)  muiža radusies 1856. gadā, kad Berson (Bērzaunes) muižas īpašnieks Carl Gotfried von Berens nodalījis daļu no īpašuma un pārdevis to kapteinim Jakob Buchard von Klot. Dokumentā minēts, ka šajā laikā radies arī nosaukums Lauternsee. Tomēr interneta vietnē Wikipēdija lasāms: „Muiža rakstu avotos pirmoreiz minēta 1570. gadā”. Kaut gan Agita tik senu Lauteres muižas vēstures liecību nav vēl atradusi. Iespējams, arī Kaļvu ezers mainījis savu nosaukumu uz vācisko salikteni „lauter” – skaidrs, tīrs un „See” – ezers. Muižas īpašums pleties Gaiziņkalna virzienā un mājas, kas minētas „Dvēseļu skaitīšanā”, arī tagad nav mainījušas savu nosaukumu – Baltužēni, Baidiņi, Betiņi, Blāži, Bolēni, Lejas un Kalna Gaiziņi, Tomēni, Kulitēni, un citi. Īpašumā bija arī Nigasti vai Negasti, kas nereti minēta kā Jersikas pilsnovada galvaspilsēta, par kuru dati atrodami kopš 1211. gada. Laika gaitā Lauteres muiža tikusi ieķīlāta un pārdota, atņemta un nacionalizēta, tā bijusi dzīvojamā ēka, bet I Pasaules kara laikā tajā  apmetušies karavīri. 1905. gadā tā daļēji nodedzināta. Sākotnēji te pastāvēja Lautera Viesienas pagasts, ko likvidēja 1949. gada 31. decembrī.

Muižas kungu mājā bijis pansionāts, vēlāk pasts, veikals, pagasta pārvalde. 1996. gadā īpašuma tiesības atjaunojuši pēdējās muižas privātīpašnieces Almas Rozenberg radinieki – brāļi Georgs – Žoržs un Arons – Aleksandrs Orkovi, kas vēlāk, 1999. gadā to pārdeva Jūlijai Dvoiņikovai. Dvoiņikovu ģimenes viesu māju atceras daudzi lauterieši. Diemžēl viesu nams tika ieķīlāts, atņemts un banka 2017. gadā to bija izlikusi izsolē, tādējādi, radās izdevība to iegādāties un kopš tā brīža muiža ir SIA „ĪPAŠUMI AK” īpašums. Precizitātei jāpiebilst, ka Aronas pagastā ir īpašums ar nosaukumu „Lauteres muiža”, kas gan ir cits, ar vēsturisko kungu māju nesaistīts īpašums. Lai cik skumji nebūtu, muižas ēkas 2017. gadā bija izdemolētas. Grūti spriest, kam piederēja tās drēbes, pudeles un sadzīves priekšmeti, kas bija izmētāti pa telpām. 2000. gados veidotā viesu māja bija remontēta tā laika  stilā – reģipsis, plastmasas logi plus nedaudz neierasta krāsu gamma, bet lielākā „sāpe” bija caurais jumts, kura atjaunošana tika izvirzīta kā primārais darbs, lai varētu cits citam sekot nākošie. Diemžēl neizdosies saglabāt veco grīdu segumu, jo mitruma ietekmē koka detaļas satrunējušas.

Agita apzinās, ka neskaidru faktu muižas vēsturē vēl ir daudz, tāpēc dodas uz arhīviem, studē baznīcu grāmatas, apkopo informāciju vienkopus. Vēl joprojām nav zināms, kurš apglabāts „barona kapos” SIA „Linca” teritorijā. Varbūt kādam lauterietim ir kādas ziņas par to? Tas palīdzētu kliedēt neziņu. Žēl, ka nav izdevies atrast senākus muižas attēlus, lai saprastu kādā stilā tā bija veidota, bet atjaunojot pieturās pie vēsturiskā stila. Atliek vien iztēloties un sapņot, kāda tā bija 1856. gadā, kad tika celta. Agita smaidot teic, ka būtu priecīga dalīties ar jau esošo informāciju un labprāt uzklausīs katru, kuram ir kāda liecība par muižu. Novēlu, lai jūsu sirdīs neapsīkst degsme, prieks, izpalīdzība. Paldies Agitai un Laimonim par šādu brīnišķīgu satikšanos, ka ļāva nedaudz ieskatīties muižas sirdī, pasapņot, ilgoties pēc senču atstātās vēstures elpas. Kas zina, varbūt jau pēc pāris gadiem varēsim lepoties, ka mūsu pagastā ir tik šarmanta muiža ar savu gadu simtiem glabāto dzīves stāstu!”

Adrese: Madonas novads, Aronas pagasts, Lautere