Zasumuiža ir zināma
kopš 17.gadsimta - šai muižai piederēja ievērojami zemes īpašumi. Paša muižas
centra atrašanās vieta laika gaitā, iespējams, ir mainījusies un jaunākā
lokalizējama tagadējā Botāniskā dārza teritorijā. Vecākā atradusies
Daugavgrīvas ielas tuvumā, kurā nodarbojās arī ar papīra ražošanu, kur
atradušās gan ūdens, gan vējdzirnavas.
Savu nosaukumu Zasumuiža ieguvusi 17.gadsimtā no sava
pirmā īpašnieka, savukārt muižiņas nosaukumu pārmantoja vesela Rīgas apkaime –
Zasulauks.
1759.gadā daļu muižiņas iegādājās Rīgas kroņa mastu
šķirotājs Jānis Šteinhauers un uz šīs daļas viņš uzcēla savu muižiņu.
Šteinhaueru dzimta Rīgā apmetusies jau 17.gadsimta beigās, ieceļojuši no
Kurzemes. Šteinhauers 1764.gadā uz upītes, kas tecēja gar Dzegužkalnu, ierīkoja
papīra ūdensdzirnavas, netālu - arī vējdzirnavas. Šteinhauera papīra dzirnavas
bija pirmā papīra manufaktūra Rīgā.
Zasumuižā izveidojās arī brāļu draudze. Pēc Jāņa
Šteinhauera muižiņu mantoja dēls Daniels (1721-1761). Daniels nespēja tēva
uzņēmumus noturēt konkurences dēļ un tāpēc, ka manta bija jādala ar plašo
dzimtu.
1792.gadā Šteinhaueru dzimtas muižiņu kreditori par
9000 dālderiem pārdeva Rīgas muitnīcas ierēdnim K.Jannauam. Arī Jannauam radās
grūtības uzturēt papīra ražošanas biznesu, 1801.gadā viņš muižu pārdeva Rīgas
tirgotājam un banķierim B.K.Kleinam, kas muižas īpašumus iznomāja tālāk.
1806.gadā Zasu muižas papīra dzirnavu iekārtas pārdeva Ulbrokas papīra
manufaktūrai. 19.gadsimta sākumā muižiņa piederēja Rīgā ietekmīgajai
Cukerbekeru dzimtai. 1856.gadā (1833.?) par 30 000 sudraba rubļiem visu
Zasumuižu nopirka rūpnieks K.Ā.Tilo, viņš atvēra fabrikas skolu strādnieku
bērniem, lai sagatavotu meistarus rūpnīcām.
Muižas teritoriju tradicionāli apdzīvoja latviešu
amata biedri - zvejnieki, enkurnieki, sālsnesēji, vīna mucu nesēji, ormaņi,
laivinieki u.c. Viņu senči bija izbēguši dzimtļaudis, kuri pēc diviem pilsētā
nodzīvotiem gadiem tika atbrīvoti no dzimtbūšanas saistībām. 1797.gadā šeit
dzīvoja 58 brīvo zemnieku ģimenes, algādži, mājkalpotāji un manufaktūru
strādnieki. 1812.gadā, tuvojoties Napoleona karaspēkam, Zasu muižas teritorijas
koka ēkas tika nodedzinātas. Līdz 20.gadsimta sākumam lielākā daļa Zasu muižas
zemes tika sadalīta apbūves gabalos un pārdota. 1913.gadā Zasumuižas īpašnieks
D.Šnakenburgs (Schnakenburg)
piedāvāja pilsētai atpirkt muižu - par 816 pūrvietām piedāvājot 650 000 sudraba
rubļus. Rīga muižu nopirka.
Šobrīd starp daudzdzīvokļu ēkām, kas izvietojušās gar
Daugavgrīvas un Pulka ielām, atrodama diezgan plaša zaļā zona ar seniem kokiem
un reljefu. Iespējams, ka tā daļa no lielās Zasumuižas.
Adrese: Rīga, Pulka ielas, Daugavgrīvas ielas apkārtne līdz pat Botāniskajam dārzam
