(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
18./19.gadsimts.
Iekšējā apdarē daudz bijis izmantots koks. Tagad – valsts aizsargājamais objekts
un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Diez, kā to aizsargā? Kungu mājas drupām
tāda plaisa, ka liekas, ka siena tūlīt sabruks. Citas ēkas apdzīvotas. Blakus parks,
kam pielikta priekšā privātīpašuma zīme.
“Daba un
zinātne” 1937.gadā raksta: “Fazāni nepieder mūsu
faunai, bet vietām tos audzē (fazanerijas) un palaiž vaļā medību nolūkos. Arī
Virkus muižā pie Dobeles pirms kara tie audzēti, bet kara gados šis pasākums
izjucis. Pēc kara, cik man zināms, ar to audzēšanu šai muižā vairs
nenodarbojās, tādēļ jo interesanti atzīmēt, ka vēl ap 1924. gadu (noteikti to
pateikt nevaru, jo gadu netiku atzīmējis), tie apkārtnē bija sastopami.”
Toties 1987.gada
“Komunārā” teikts: “Apkaunojošs stāvoklis ir
Virkus muižas parkā, kur no iedzīvotāju kūtiņām dīķī plūst virca un krasts
pielūžņots ar visādiem sadzīves atkritumiem. Ir valdes lēmumi, ir solījumi,
tikai rezultātu nav.”
Diemžēl 2023.gada vasaras vētra, kura nopļāva mežus Tērvetes un Dobeles apkārtnē, norāva māju jumtus, nav gājusi secen arī Virkus muižas parkam. Lai arī nekopts, tas atgādināja senos muižas laikus. Pēc vētras parka koki ir daļēji nopļauti un vēl 2024.gada sākumā redzami pāri ceļam kritušie, bet apzāģētie koki.
Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts, Virkus
