Rāda ziņas ar etiķeti Sassenhof). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Sassenhof). Rādīt visas ziņas

06.06.19

Zasumuiža (Zasu muiža, Sassenhof)

                                       (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Zasumuiža ir zināma kopš 17.gadsimta - šai muižai piederēja ievērojami zemes īpašumi. Paša muižas centra atrašanās vieta laika gaitā, iespējams, ir mainījusies un jaunākā lokalizējama tagadējā Botāniskā dārza teritorijā. Vecākā atradusies Daugavgrīvas ielas tuvumā, kurā nodarbojās arī ar papīra ražošanu, kur atradušās gan ūdens, gan vējdzirnavas.

Savu nosaukumu Zasumuiža ieguvusi 17.gadsimtā no sava pirmā īpašnieka, savukārt muižiņas nosaukumu pārmantoja vesela Rīgas apkaime – Zasulauks.

1759.gadā daļu muižiņas iegādājās Rīgas kroņa mastu šķirotājs Jānis Šteinhauers un uz šīs daļas viņš uzcēla savu muižiņu. Šteinhaueru dzimta Rīgā apmetusies jau 17.gadsimta beigās, ieceļojuši no Kurzemes. Šteinhauers 1764.gadā uz upītes, kas tecēja gar Dzegužkalnu, ierīkoja papīra ūdensdzirnavas, netālu - arī vējdzirnavas. Šteinhauera papīra dzirnavas bija pirmā papīra manufaktūra Rīgā.
Zasumuižā izveidojās arī brāļu draudze. Pēc Jāņa Šteinhauera muižiņu mantoja dēls Daniels (1721-1761). Daniels nespēja tēva uzņēmumus noturēt konkurences dēļ un tāpēc, ka manta bija jādala ar plašo dzimtu.
1792.gadā Šteinhaueru dzimtas muižiņu kreditori par 9000 dālderiem pārdeva Rīgas muitnīcas ierēdnim K.Jannauam. Arī Jannauam radās grūtības uzturēt papīra ražošanas biznesu, 1801.gadā viņš muižu pārdeva Rīgas tirgotājam un banķierim B.K.Kleinam, kas muižas īpašumus iznomāja tālāk. 1806.gadā Zasu muižas papīra dzirnavu iekārtas pārdeva Ulbrokas papīra manufaktūrai. 19.gadsimta sākumā muižiņa piederēja Rīgā ietekmīgajai Cukerbekeru dzimtai. 1856.gadā (1833.?) par 30 000 sudraba rubļiem visu Zasumuižu nopirka rūpnieks K.Ā.Tilo, viņš atvēra fabrikas skolu strādnieku bērniem, lai sagatavotu meistarus rūpnīcām.
Muižas teritoriju tradicionāli apdzīvoja latviešu amata biedri - zvejnieki, enkurnieki, sālsnesēji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki u.c. Viņu senči bija izbēguši dzimtļaudis, kuri pēc diviem pilsētā nodzīvotiem gadiem tika atbrīvoti no dzimtbūšanas saistībām. 1797.gadā šeit dzīvoja 58 brīvo zemnieku ģimenes, algādži, mājkalpotāji un manufaktūru strādnieki. 1812.gadā, tuvojoties Napoleona karaspēkam, Zasu muižas teritorijas koka ēkas tika nodedzinātas. Līdz 20.gadsimta sākumam lielākā daļa Zasu muižas zemes tika sadalīta apbūves gabalos un pārdota. 1913.gadā Zasumuižas īpašnieks D.Šnakenburgs (Schnakenburg) piedāvāja pilsētai atpirkt muižu - par 816 pūrvietām piedāvājot 650 000 sudraba rubļus. Rīga muižu nopirka.
Šobrīd starp daudzdzīvokļu ēkām, kas izvietojušās gar Daugavgrīvas un Pulka ielām, atrodama diezgan plaša zaļā zona ar seniem kokiem un reljefu. Iespējams, ka tā daļa no lielās Zasumuižas.
 


Adrese: Rīga, Pulka ielas, Daugavgrīvas ielas apkārtne līdz pat Botāniskajam dārzam