24.06.15

Dzegužkalna kapu piemiņas zīme

                                           (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kalna (senāk arī Jēru kalns) nosaukums cēlies no netālajām Piņķu muižai piederīgā zemnieka Dzeguzes (Seggus) mājām.  Dzegužkalns ir augstākā dabīgā zemes virsotne Rīgā – 28 m virs jūras līmeņa. Šaipus Buļļu ielai kāpu vaļņu nogāzē kopš 17.gadsimta bija iekārtota apbedījumu vieta. Tā ir vecākā zināmā kapsēta Rīgā. 1845. gadā Rīgas rāte te nolēma ierīkot kapsētu pilsētas visu kristīgo konfesiju trūcīgajiem iedzīvotājiem, kur par kapa vietu nebija jāmaksā. 1907. gadā šo kapsētu slēdza, jo jau 1893. gadā vairāk nekā divu hektāru plašajā teritorijā sāka iekārtot Dzegužkalna parku, kas veidots gan ainaviskā, gan regulārā stilā — pēc pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta projekta. 1911. gadā parks jau bija labi iekopts: bija nostiprināti celiņi, izveidoti apstādījumi, sastādīti ceriņi un citi košumkrūmi. Kalna galā uzcēla nelielu kafijas paviljonu, bet nogāzē — estrādi. No 1929. gada parka labiekārtošanas darbus veica pēc A. Zeidaka projekta.

2002.gadā vēsturnieks O.T.Auns vērsās Rīgas domē ar ierosinājumu uzstādīt Dzegužkalnā piemiņas zīmi vecākajiem pilsētas kapiem. 2006.gadā izsludinātajā piemiņas zīmes konkursā uzvarēja tēlniece Solveiga Vasiļjeva. 3m augstā piemiņas zīme veidota kompakta paralēlskaldņa formā no betona, kas apšūts ar granīta plāksnēm. Apakšējās plāksnes ir pulētas, tumšas, bet augšdaļa – skaldīta, gaiša. Tumšo un gaišo virsmu saspēlē izceltas krusta zīmes. Līdzīgs motīvs turpinās arī priekšlaukuma ieklājumā, kur zāliens mijas ar betona plāksnēm.


Adrese: Rīga, starp Dzegužu, Embūtes, Buļļu un Daugavgrīvas ielām