(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
Tagadējā Mežotnes centrā
1640.gadā, hercoga Jēkaba laikā, uzcēla manufaktūru, ap kuru izveidojās vesela
audēju pilsētiņa. 1648.gadā šeit sāka darboties grezna brokāta aušanas fabrika
un gobelēnu darbnīca, vēlāk - arī citas fabrikas. Pirms jaunās muižas kungu
mājas celtniecības par kungu namu kalpoja vēlākais Mežotnes muižas pārvaldnieka
nams.
Mežotnes pils
klasicisma stilā celta Šarlotei fon Līvenai laikā no 1798. gada līdz 1802. gada
pēc arhitekta Džakomo Kvarengi meta un arhitekta Johana Georga Ādama Berlica
projekta. Pils iekšējā apdare tika pabeigta 1817. gadā, Šarlotes Līvenas
jaunākā dēla Johana laikā. Pie pils jau 18. gadsimta beigās, reizē ar tās celtniecību,
sāka veidot angļu stila ainavu parku ar plašu lauci ēkas priekšā un tālām skatu
perspektīvām. Tajās iekļaujas arī Lielupe un tās otrs krasts ar atsevišķām
stādītu koku grupām. Parkā bija arī paviljoni. 1920. gada agrārās reformas
gaitā firsts Anatols Līvens Mežotnes pils īpašumu zaudēja, saglabājot īpašumā
nelielo Mazmežotnes muižu. Kā raksta Arvīds Plaudis savā grāmatā “Ceļvedis pa
teiksmu pilīm”, tad Līveni nekad nav sevi uzskatījuši par īstiem vācu muižniekiem.
Viņi esot virsaiša Kaupo pēcteči un savu lībisko izcelsmi neslēpa. No 1921.
gada līdz 1944. gadam pilī atradās lauksaimniecības skola. Otrā pasaules kara
gados pils ēkas daļēji sagrāva. Pēc tās daļējas sakopšanas tajā iemitināja Mežotnes
selekcijas un izmēģinājumu staciju un ar tās gādību 1958.gadā pilī tika uzsākti
restaurācijas darbi. Pils atjaunošanu pabeidza 2001. gadā.
Adrese:
Bauskas novads, Mežotnes pagasts, Mežotne