Kalna (senāk
arī Jēru kalns) nosaukums cēlies no netālajām Piņķu muižai piederīgā zemnieka
Dzeguzes (Seggus) mājām. Dzegužkalns
ir augstākā dabīgā zemes virsotne Rīgā – 28 m virs jūras līmeņa. Šaipus Buļļu
ielai kāpu vaļņu nogāzē kopš 17.gadsimta bija iekārtota apbedījumu vieta. Tā ir
vecākā zināmā kapsēta Rīgā. 1845. gadā Rīgas rāte te nolēma ierīkot kapsētu
pilsētas visu kristīgo konfesiju trūcīgajiem iedzīvotājiem, kur par kapa vietu
nebija jāmaksā. 1907. gadā šo kapsētu slēdza, jo jau 1893. gadā vairāk nekā
divu hektāru plašajā teritorijā sāka iekārtot Dzegužkalna parku, kas veidots
gan ainaviskā, gan regulārā stilā — pēc pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta
projekta. 1911. gadā parks jau bija labi iekopts: bija nostiprināti celiņi,
izveidoti apstādījumi, sastādīti ceriņi un citi košumkrūmi. Kalna galā uzcēla
nelielu kafijas paviljonu, bet nogāzē — estrādi. No 1929. gada parka
labiekārtošanas darbus veica pēc A. Zeidaka projekta.
2002.gadā
vēsturnieks O.T.Auns vērsās Rīgas domē ar ierosinājumu uzstādīt Dzegužkalnā
piemiņas zīmi vecākajiem pilsētas kapiem. 2006.gadā izsludinātajā piemiņas
zīmes konkursā uzvarēja tēlniece Solveiga Vasiļjeva. 3m augstā piemiņas zīme
veidota kompakta paralēlskaldņa formā no betona, kas apšūts ar granīta
plāksnēm. Apakšējās plāksnes ir pulētas, tumšas, bet augšdaļa – skaldīta,
gaiša. Tumšo un gaišo virsmu saspēlē izceltas krusta zīmes. Līdzīgs motīvs
turpinās arī priekšlaukuma ieklājumā, kur zāliens mijas ar betona plāksnēm.
Adrese: Rīga, starp Dzegužu, Embūtes, Buļļu un Daugavgrīvas ielām