(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
Ģintermuiža ir bijusī Jelgavas muiža, kur 19.gadsimta beigās, parka ieskauts, skatu priecēja glīts un varens Ģintermuižas ēku komplekss. Šeit Kurzemes sinodes uzdevumā 1887. gada 3. jūnijā Jelgavas Jāņa draudzes mācītājs Ludvigs Traugots Kristiāns Fridrihs Katerfelds (1843-1910) atklāj iestādi "Plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem" ar 15 gultām, nosaucot to par Taboru (pēc Bībeles): pirmo dziedinātavu garīgiem slimniekiem Kurzemē. Sākumā slimnīca mitinājās īrētās telpās, bet ar laiku ieguva apkārtējo zemi īpašumā, līdz ar to pacēlās viena ēka pēc otras. Nostāsti vēsta, ka nosaukums Ģintermuiža radies no tuvējā veikalnieka vārda, kurš saukts par Ginteru. Savukārt nodaļu nosaukumi tika ņemti no dažādiem Bībeles sižetiem. Taboru uzturēja arī ar Jelgavas pilsētas, bet vēlāk ar Liepājas un Kurzemes muižniecības atvēlēto 1000 rubļu pabalstu gadā, ar dažādu labdarības biedrību ziedojumiem un maksu, kura tika iekasēta par slimniekiem (55 rubļi mēnesī). 1901. gada 1. janvārī blakus Taboram atklāj slimnīcu akūtu slimnieku ārstēšanai, ko vada H. Hildebrands. 1910. gadā slimnīca iegūst nosaukumu "Ģintermuiža". 1921. gada 1. aprīlī Tabors un Ģintermuiža apvienoti kā valsts slimnīca "Ģintermuiža". Sākas straujas attīstības laiks, tiek būvētas ēkas, personāls apmācīts slimnieku kopšanā, pilnveidojas darba terapija, izveido galdnieku, kalēju, kurpnieku un grozu pinēju darbnīcas. Traģisku lapaspusi slimnīcas vēsturē iezīmē II pasaules karš. 1942. gada 8. janvārī netālu no slimnīcas - Garajos kalnos - mežā nošauti 443 slimnieki. Slimības vēsturēs atrodams īss ieraksts - "nodots apgabala komandantūras rīcībā". Karam beidzoties, lielākā daļa slimnīcas ēku ir izpostītās. Pakāpeniski tiek veikti atjaunošanas darbi.
20. gadsimta piecdesmito gadu vidū arī "Ģintermuižā" garīgo slimību ārstēšanā sāk pielietot pirmos neiroleptiskos preparātus - aminazīnu (hlorpromazīnu). Tas notiek toreizējā galvenā ārsta Pētera Graves vadībā. Galvenās ārstes Renātes Ducmanes laikā 1964. g. 20. aprīlī tiek atvērta dispansera nodaļa ambulatoriem slimniekiem. 1971. - 1981. g. slimnīcu vada galvenais ārsts Andrejs Prihodčenko. Šajos gados tiek uzcelti slimnīcas jaunie korpusi, pacientu gultu skaits sasniedz 1250, slimnīcā ir 18 nodaļas. 1981. - 2000. g. slimnīcas galvenais ārsts dr. Georgs Šturms. Turpinās nodaļu labiekārtošanas un celtniecības darbi. Uzbūvē ražošanas darbnīcas, garāžas, saimniecības ēku, paplašina ambulatorās nodaļās ēku, rekonstruē katlu māju, pilsētā izveido dienas centru pacientiem. Pacientu skaits pagājušā gadsimta pieauga līdz 1350. 1987. gadā "Ģintermuižas" slimnīca svin savas pastāvēšanas simtgadi. No 2001. gada slimnīcu vada Uldis Čāčus.
2006. gadā noslēgts līgums par valsts galvojumu kredītam 10,5 miljonu latu (14,9 milj EUR) apmērā slimnīcas "Ģintermuiža" ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai. 2011.gada pavasarī pateicoties valsts galvotajam kredītam un piesaistot ERAF līdzekļus, pilnībā tika pabeigta slimnīcas nodaļu renovācija. Pēc renovācijas nodaļas ir mūsdienīgi iekārtotas, būtiski uzlaboti pacientu aprūpes un sadzīves apstākļi.
19. gadsimtā blakus slimnīcai sāka veidoties kapsēta, kurā apglabāja psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kuru kādreiz sauca par Tabora slimnīcu, mirušos. Kapsētā bija koka baznīciņa – Tabora Krusta baznīca. Tagad tās vietā redzams krusta veidā saglabājies baznīcas pamats. Kapos apglabāts slimnīcas dibinātājs mācītājs Ludvigs Katerfelds. Kapos apbedīti 1944. gadā kritušie latviešu leģionāri. Kapi nekopti, izpostīti.
Adrese: Jelgava, Filozofu iela 69
