Anspoku krogs

 

                                                                 (1980-to gadu foto)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1988.gada “Padomju jaunatnē” raksta “ Netālu no Anspoku medību pils atrodas Anspoku krogs. Ēka daļēji vēl tiek šā tā izmantota. Bet tās stāvoklis nav apmierinošs. 19. gadsimta pirmajā pusē celtā ēka ar provinciāla klasicisma iezīmēm, iespējams, nav nekāds šedevrs, tāpat kā simti krogu visā Latvijas teritorijā. Bet vai tāpēc tie būtu vieglu roku un sirdi laižami nebūtībā? Nāk prātā šāds risinājums: Ja atļautu dibināt kooperatīvas viesnīcas (agrāk sauktas — iebraucamās vietas) vecajos krogos, tad visa Latvija pārklātos ar mazu lauku viesnīcu tiklu, līdz ar to būtu radīti prlekšnoteikumi vietējam tūrismam, kas, savukārt, vairotu zināšanas par mūsu zemi un patriotismu.” 

Adrese: Preiļu novads, Preiļu pagasts, Anspoki (koordinātes - 56.267338, 26.757900 ) 

 

Anspoku medību pils (Anspaku medību pils, Anspoku pusmuiža, Heivardu pils, Ansbach, Antzpaki)

 

                                         (Zīmējums no grāmatas "Latgales kultūras vēsture", 2006)

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Laikā no 19.gadsimta sākuma līdz 60-iem gadiem Preiļu muižā notika lieli celtniecības un labiekārtošanas darbi. Tos uzsāka grāfs Jozefs Heinrihs Borhs, bet pabeidza viņa dēls Mihaels Borhs - pēdējais Preiļu īpašnieks. Reizē ar pils celtniecību Borhi pārveidoja veco parku, ievērojami paplašinot tā robežas. Šajā laikā arī tika uzcelta Anspoku medību pils, no kuras mūsdienās palikušas tikai drupas. Celtnes fasāde vērsta pret ezera nogāzi. Fasādei bija piebūvēts vienstāva apjoms, ko varēja izmantot kā terasi otrā stāva līmenī. Ēkai divi torņi, kuri vairāk atbilda neogotikas standartiem. Projekta autors bija V.L.N.Bokslafs. 1866.gadā Borhs Anspoku muižu pārdeva anglim Džeimsam Heivardam. Padomju okupācijas laikā te bija izvietoti “Ļeņina” kolhoza dzīvokļi.

1988.gada “Padomju jaunatnē” raksta: “Lūk, kas paveras ceļotāja acīm dažus kilometrus izbraucot no Preiļiem, apstājoties pie senāk tik skaistās, romantiskās Anspoku medību pils drupām. Šī pirms simt gadiem G. Manteifeļa apjūsmotā ēka līdzīgi daudzām citām visā Latvijā pārvērtusies baismīgu drupu kaudzē pēdējo gadu desmitu laikā. Vēl gan mūri stāv, varbūt varētu saglābt, ja rastos saimnieks — tagad jau laikam gan miljonārs.”

Jāpiebilst, ka augstāk minētajā tekstā pieminēts ezers. Ne mūsdienās, ne arī agrāko laiku kartēs nekāds ezers tur nav redzams. Drīzāk tur saskatāma garām tekošās upītes grava. Mazs ūdesns pleķītis ir pie blakus esošās mājas. Vai tas būtu domāts ezers?

Adrese:  Preiļu novads, Preiļu pagasts, Anspoki (koordinātes - 56.270361, 26.756568 )

 

Riebiņu ūdensdzirnavas (Riebeņu ūdensdzirnavas)

 

                                                      (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

1930-os gados īpašnieks Jānis Reiznieks. Mūsdienās atjaunotas.

Tā kā par šīm dzirnavām nav atrodama nekāda informācija, publicēju kāda starpgadījuma aprakstu no 1939.gada “Daugavas vēstneša”: “A. Cals no Preiļiem 29. jūnijā ieradās Silajāņu pag. Riebeņos gada tirgū ar savu foto aparātu un novietojās pie Riebeņu dzirnavām tirdzinieku uzņemšanai. Pēc kāda brīža pie fotogrāfa pienāca Jānis Sondars no Preiļu pagasta Osunīšiem un lūdza viņu uzņemt, bet fotogrāfs prasīja iepriekšēju samaksu. Kad fotogrāfs ar J. Sondaru nevarēja vienoties, pēdējais ar dūri sasita foto aparātu. Lieta nonāca tiesā. J. Sondars tiesā nebija ieradies. Maltas iec. miertiesnesis 18 g. v. J. Sondaru aizmuguriski sodīja ar 25 ls vai maksāt nespējas gadījumā ar 7 dienām arestā, apmierinot Cala celto civilprasību 100 ls apmērā.”

Adrese: Preiļu novads, Riebiņu pagasts, Riebiņi  (koordinātes - 56.338517, 26.798708 )

 

Riebiņu muiža (Rībenes muiža ; Ribenišku muiža ; Rybiniszki)

 

                                                          (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

                                                            (Fotografēts 2022.gadā, Paula Rudzīša foto)
 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                      (1914.gada foto)
 

16.gadsimtā Riebiņi un tuvākā apkārtne saucās par Krevenmuižu. 16. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Valters Pletenbergs Krevenmuižu izlēņoja Gerhardam Rēbinderam. 1600. gadā Polijas – Lietuvas karalis Zigismunds III apstiprināja šīs muižas atsavināšanu Gerharda Rēbindera mazdēlam un nodošanu Ernestam Korfam, kura dzimtai tā piederēja līdz 1716.gadam. 17.gadsimta sākumā Korfi uzceļ muižu tagadējā vietā. 1716. gadā Gedeons Korfs atteicās no Riebiņu muižas par labu Gotardam Ernestam Berkam un viņa sievai Marijai (dz. Korfai). Berka dēls 1758. gadā Riebiņus pārdeva Mihaelam Veisenhofam. Veisenhofs pie Riebiņu pils piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā – muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī tika uzceltas vienstāva celtnes. Vienu sauca par orēkstra māju, jo Veisenhofa laikā tajā dzīvojuši pils kapelas mūziķi. Bet otra ēka kalpoja par virtuvi un dažādu mantu noliktavu. Ap Riebiņu pili tika izveidots skaists ainavu parks, bet plašā pils laukuma vidū – baseins ar strūklaku. Riebiņu pilī bija ne tikai plaša bibliotēka, bet arī gleznu un skulptūru galerija un daudz senlaiku mēbeļu.

Veisenhofa dēla Tadeja vienīgā meita Konstance apprecējās ar krievu armijas ģenerāli Jēkabu de Perrinu, kurš kļuva par Riebiņu muižas turpmāko īpašnieku. Veisenhofi no Riebiņu muižas izvāca daudz ģimenes piemiņas lietu. Daudz vērtību tomēr palika, kas tika izvazātas vai vienkārši iznīcinātas Perrinu laikā. 1874. gadā Riebiņu muižu nopirka Pēterburgas Satiksmes ceļu inženieru korpusa ģenerālis Staņislavs Kerbedzs (1810 – 1899), kura dzimtai tā piederēja līdz 1920. gada agrārreformai. S.Kerbedzs bija slavens inženieris, daudzu tiltu projektētājs (pār Ņevu, Vislu, Daugavu). S.Kerbedza meita Jevģēnija 19.gadsimta beigās pili kapitāli izremontēja un nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu vajadzībām – radošam darbam un atpūtai. Zālē bijusi gleznotāju darbnīca, bet pils torņos – tēlnieku darbnīcas. Darbojies mūzikas salons, spēļu istaba, vingrošanas zāle un liela bibliotēka. Atpūsties un strādāt braukuši Pēterburgas, Maskavas, Viļņas, Varšavas un Krakovas mākslinieki. Riebiņos uzturējušies daudzi izcili gara darbinieki: poļu gleznotājs Konrāds Kržižanovskis, tēlniece Jūlija Stabrovska, lietuviešu gleznotājs un komponists Mikolajus Konstantīns Čurļonis un tēlnieks Petrs Rimša.

Pēc agrārās reformas Riebiņu muiža pārgāja pagasta rīcībā, un varasvīri lēma, ka skolai jāpārceļas uz Riebiņu muižu. Skolā darbojās 3 plūsmas: latviešu, krievu un ebreju. Par skolas pārzini no 1920.gada strādāja Jānis Kampuss. Vēlāk skolu nosauc par Riebiņu 8-gadīgo skolu, kas darbojās līdz 1975.gadam. Pēc skolas likvidācijas muižas ēkas vietējais kolhozs izmantoja kā noliktavu. Līdz privatizācijai te atradušies dzīvokļi. Muižu esot privatizējis Pēteris Šmidre un .... aizlaida postā.

Adrese: Preiļu novads, Riebiņu pagasts (koordinātes - 56.336614, 26.801186 )

 

Ķizbeles muiža (Kubeseles muiža, Kipsal, Kypsal)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Par to, kas 1836.gadā rakstīts izdevumā “Tas latviešu ļaužu draugs”, raksta 1936.gada “Zeltene”: “Kas priekš astoņi gadi pēdējo reizi Ķizbeles muižā (Krimuldas draudzē, Vidzemē) bijis, tas pavisam citādu ainu tur atradis. Latviešiem par labu Ķizbeles muižas īpašniece pašā muižā meiteņu skolu ierīkojusi, kur tagad no visiem Krimuldas draudzes pagastiem 30 meitenes mācās par dievbijīgām, godīgām un derīgām meitām, un ar tādu nolūku, lai pēc tam arī par labām saimniecēm paliktu. Ar lūgšanu bērni ceļas, ar lūgšanu pie galda sēžas un ar lūgšanu ari gulēt aiziet. Pirmās rīta stundās, kad visas meitenes piecēlušās un Dievu pielūgušas, katķismu, bībeles peršas vai dziesmas mācās. Pēc brokasta un tāpat pēc pusdienas katra pie sava darba apsēžas: cita vērpj, cita auž, cita ada, cita šuj un daža vēl šādu tādu darbu strādā. Kad vien brīvs laiks rodas, tad vakaros meitenēm tiek no bībeles vai citām grāmatām priekšā lasīts. No lielākām meitenēm pārmaiņus citas apgādā un apkopj virtuvi, vāra ēdienu un cep maizi, citas atkal apkopj lopus un dara visādus darbus, ko pie mājas būšanas vajaga. Vasarā visām meitenēm dārzā un laukā uz tīruma un pļavām jāstrādā, ko ikkatra pēc vecuma un spēka spēj. Bez šām lietām bērni vēl mācās lasīt, galvā rēķināt un uz balsīm dziedāt. Krimuldas draudzes skolmeistars, vai arī pats mācītājs viņus pa vaļas brīžiem māca. Iksvētdienas meitenes baznīcā iet, kur viņām pie ērģelēm sava vieta. Še viņas, pa labu roku stāvēdamas, līdz ar Krimuldas draudzes skolas bērniem, kas turpat pa kreisu roku sapulcināti, atbildēšanas dziesmas dzied. Ķizbeles īpašniece no sevis visu skolniecēm dod, gādā arī par uzturu un apģērbu. Tām meitenēm, kas no Krimuldas pagasta, īpašnieks labu pūru līdzi solījis. Dievbijīga un godīga sieva līdz ar savu vīru par skolas pārzinātājiem iecelti, viņi tos kopj, uzlūko un visus rokdarbus māca. Mēs priecājamies, ka caur skolu lielu labumu esam iemantojuši, jo še apgādātās un mācītās meitas vēlāk par labām sievām un mātēm var kļūt. Ar sirdsprieku mēs jau redzējuši, ka Dieva svētības skolai netrūkst, jo tādas skolas labums jau pie citiem latviešiem un citā apkaimē saskatāms. Krimuldas īpašniekam arī otra liela muiža, Glebova, pieder, kas tuvu pie Kurzemes robežas leišos atrodas. Arī tur viņš pagājušā gadā tādu pašu meiteņu skolu uztaisījis, lai tanī mācītos tie latviešu bērni, kas starp leišiem izkaisīti. Kā skolotāji tur aizgāja no Ķizbeles meiteņu skolas divi mūsu draudzes locekļi: sieva mūsu skolā izmācījusies, un arī vīrs šepat savas zināšanas smēlis un līdz izgājušai vasarai Krimuldas baznīcā ērģeles spēlēja.”

1976.gada “Darba balss” raksta: “Pie šosejas ir Ķizbeles māju kopa. 16.gadsimtā te bija Kubeseles muiža, pēc tam Ķizbeles pusmuiža. 1827. gadā šeit atvērtā meiteņu skola vēlāk pārveidota par Krimuldas pagastskolu un pārcelta uz Silkrečiem.”

Adrese: Siguldas novads, Krimuldas pagasts (koordinātes - 57.165344, 24.782802 )