Riebiņu muiža (Rībenes muiža ; Ribenišku muiža ; Rybiniszki)

 

                                                          (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

                                                            (Fotografēts 2022.gadā, Paula Rudzīša foto)
 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                      (1914.gada foto)
 

16.gadsimtā Riebiņi un tuvākā apkārtne saucās par Krevenmuižu. 16. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Valters Pletenbergs Krevenmuižu izlēņoja Gerhardam Rēbinderam. 1600. gadā Polijas – Lietuvas karalis Zigismunds III apstiprināja šīs muižas atsavināšanu Gerharda Rēbindera mazdēlam un nodošanu Ernestam Korfam, kura dzimtai tā piederēja līdz 1716.gadam. 17.gadsimta sākumā Korfi uzceļ muižu tagadējā vietā. 1716. gadā Gedeons Korfs atteicās no Riebiņu muižas par labu Gotardam Ernestam Berkam un viņa sievai Marijai (dz. Korfai). Berka dēls 1758. gadā Riebiņus pārdeva Mihaelam Veisenhofam. Veisenhofs pie Riebiņu pils piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā – muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī tika uzceltas vienstāva celtnes. Vienu sauca par orēkstra māju, jo Veisenhofa laikā tajā dzīvojuši pils kapelas mūziķi. Bet otra ēka kalpoja par virtuvi un dažādu mantu noliktavu. Ap Riebiņu pili tika izveidots skaists ainavu parks, bet plašā pils laukuma vidū – baseins ar strūklaku. Riebiņu pilī bija ne tikai plaša bibliotēka, bet arī gleznu un skulptūru galerija un daudz senlaiku mēbeļu.

Veisenhofa dēla Tadeja vienīgā meita Konstance apprecējās ar krievu armijas ģenerāli Jēkabu de Perrinu, kurš kļuva par Riebiņu muižas turpmāko īpašnieku. Veisenhofi no Riebiņu muižas izvāca daudz ģimenes piemiņas lietu. Daudz vērtību tomēr palika, kas tika izvazātas vai vienkārši iznīcinātas Perrinu laikā. 1874. gadā Riebiņu muižu nopirka Pēterburgas Satiksmes ceļu inženieru korpusa ģenerālis Staņislavs Kerbedzs (1810 – 1899), kura dzimtai tā piederēja līdz 1920. gada agrārreformai. S.Kerbedzs bija slavens inženieris, daudzu tiltu projektētājs (pār Ņevu, Vislu, Daugavu). S.Kerbedza meita Jevģēnija 19.gadsimta beigās pili kapitāli izremontēja un nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu vajadzībām – radošam darbam un atpūtai. Zālē bijusi gleznotāju darbnīca, bet pils torņos – tēlnieku darbnīcas. Darbojies mūzikas salons, spēļu istaba, vingrošanas zāle un liela bibliotēka. Atpūsties un strādāt braukuši Pēterburgas, Maskavas, Viļņas, Varšavas un Krakovas mākslinieki. Riebiņos uzturējušies daudzi izcili gara darbinieki: poļu gleznotājs Konrāds Kržižanovskis, tēlniece Jūlija Stabrovska, lietuviešu gleznotājs un komponists Mikolajus Konstantīns Čurļonis un tēlnieks Petrs Rimša.

Pēc agrārās reformas Riebiņu muiža pārgāja pagasta rīcībā, un varasvīri lēma, ka skolai jāpārceļas uz Riebiņu muižu. Skolā darbojās 3 plūsmas: latviešu, krievu un ebreju. Par skolas pārzini no 1920.gada strādāja Jānis Kampuss. Vēlāk skolu nosauc par Riebiņu 8-gadīgo skolu, kas darbojās līdz 1975.gadam. Pēc skolas likvidācijas muižas ēkas vietējais kolhozs izmantoja kā noliktavu. Līdz privatizācijai te atradušies dzīvokļi. Muižu esot privatizējis Pēteris Šmidre un .... aizlaida postā.

Adrese: Preiļu novads, Riebiņu pagasts (koordinātes - 56.336614, 26.801186 )