Skrabu brāļu kapi (Skrabbe)

                                    (Fotografēts 2018.gadā,  Līgas Landsbergas foto)

Tie ir 1914. – 1918.gadu brāļu kapi. Atrodas Cenu pagastā, blakus Skrabu kapiem. Šie brāļu kapi nav pārāk labi uzturēti kārtībā, zāle nenopļauta, karavīru krusti dažādā kondīcijā - vieni labi, citi nesalasāmi, zemē iegrimuši.

Adrese: Ozolnieku novads, Cenu pagasts, pie V28
 

Dobeles atbrīvošanas piemineklis

                                          (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Dobeles atbrīvošanas piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Tēlnieks Kārlis Zemdega Dobeles atbrīvošanas pieminekli veidoja kā divfigūru kompozīciju, kur senlatviešu karavīrs ir tautas spēka simbols, bet tautumeita – Mātes Latvijas tēls - pauž garīgās skaidrības ideālu.

Ideja veidot Dobelē pieminekli tika izvirzīta 1924.gadā, taču darbu pie pieminekļa K.Zemdega uzsāka tikai desmit gadus vēlāk, 1934.gadā. Piemineklis tika kalts no 44 tonnu smaga Somijas granīta bluķa, kopā ar pamatni piemineklis sasniedza 4,5 m augstumu. Pieminekļa svinīga atklāšana notika 1940.gada 9.jūnijā tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, kur Dobeles atbrīvošanas piemineklis stāvēja līdz 1950.gadam, kad pēc padomju iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts.

Sākoties nacionālās atmodas laikam un pateicoties K.Zemdegas veidotā pieminekļa atjaunošanas iniciatoru - Latvijas Kultūras fonda Dobeles nodaļas - neatlaidīgajām aktivitātēm, 1988.gada 21.jūlijā Latvijas Komunistiskās partijas Dobeles rajona komitejas birojs un Dobeles rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu atbalstīt Dobeles darba kolektīvu un iedzīvotāju ierosmi atjaunot Staļina kulta laikā iznīcināto pieminekli. Vienlaikus tika izveidots Pieminekļa atjaunošanas fonds, kurā ieskaitītie uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu ziedojumi tika izlietoti K.Zemdegas pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Šī vieta tika izraudzīta, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

Atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Šoreiz granīta akmens tika atvests no Zaporožjes Ukrainā.

Piemineklis tika atjaunots par dobelnieku ziedojumiem un otrreiz svinīgi atklāts 1996. gadā.

1940.gada 10.jūnja “Brīvā zeme” atspoguļo atklāšanas dienu: “Jau agrā rītā Dobelē pulcējās ļaudis no Bērzes un citiem kaimiņu pagastiem. Plašās un iespaidīgās svinības ievadīja Dobeles aizsargi ar gājienu uz kritušo varoņu atdusas vietām, kur nolika ziedus. Nami karogoti ne tikai Dobelē, bet arī plašā novada lauku sētās. Pēcpusdienā pie jaunā pieminekļa ieradās ap 4000 svinību dalībnieku. Slēgtās rindās stāvēja karaspēka daļas, aizsargi, aizsardzes, skolu jaunatne, mazpulki, skauti, Dobeles vanagi un organizācijas ar vienības simboliem — karogiem. Viesu vidū Valsts Prezidenta sekretārs J. Grandaus, Jelgavas apr. priekšnieks Ž.Stiebris, Tukuma - Talsu apr. priekšnieks Ed. Mauriņš, Jelgavas pils. vec. Kr. Frickauss, apriņķa vec. J. Piekuss, virsnieku delegācijas, 8 pagastu vecākie un Dobeles novada sabiedrī bas pārstāvji. Kara ministra ģen. Kr. Berķa pārstāvi ģen. H. Buku sagaidīja Dobeles atbrīvošanas pieminekļa komiteja ar pilsētas vecāko J. Jirgenu. “Zemgales sirdī — sirmajā Dobelē, kur mūsu senču brīvības karogs plīvoja visilgāk, tagad paceļas brīvības piemineklis, kas liecina par Latvijas teiksmaino pagātni, slavas pilno tagadni un saulaino nākotni," teica pieminekļa komitejas priekšsēdētājs J. Jirgens un lūdza ģen. H. Buku pieminekli atklāt. Nodevis dobelniekiem Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa sveicienus, ģen. H. Buks norādīja, ka Dobele ir viena no vecākām latviešu nometnēm senatnē, kur jau priekš 700 gadiem zemgaļi cīnījās par savu brīvību un neatkarību. Apskatījis brīvības cīņu raksturīgākos posmus, ģenerālis starp citu teica: „Šis piemineklis sevī iemieso seno zemgaļu brīvības cīņas, nacionālās armijas uzvaras gaitas un tautas atbrīvošanu 15. maijā. Viņš mums atgādina tos gadu simtus, kas bija vajadzīgi, lai mēs atkal kļūtu brīvi, to upuru un izlieto asins daudzumu, kas ziedoti tautas brīvībai un to, ka tikai vienoti un paļaudamies pašu spēkiem mēs pastāvēsim un būsim stipri. Nedrīkstam piemirst, ka mūsu tautu un valsti tagad vada tā pati persona, kas stāvēja pie Latvijas šūpuļa un izvadīja cauri visām grūtībām. Paļausimies uz savu tautas un valsts vadītāju, sekosim un izpildīsim viņa norādījumus, tad nekādas grūtības nebūs nepārvaramas. Atklāju šo pieminekli un nododu viņu visas tautas glabāšanā. " Kad atsedzās granītā cirstais Mātes - Latvijas tēls ar sargu - senču karavīru, plašo laukumu pāršalca valsts himnas skaņas un sardzē pie pieminekļa nostājās aizsargi. Svētrunu teica armijas māc. P. Apkalns, aicinot dobelniekus ar ticību, Dievu un tēvzemes mīlestību sirdīs stāvēt par latviešu tautu un brīvību. Pieminekli iesvētīja prāvests J. Straumanis, bet lūgšanas vārdus teica viņa dēls Dobeles dr. māc. G. Straumanis.  Pieminekļa atklāšanas svinības kuplināja apvienotie kori un orķestri. Sekoja karaspēka, aizsargu un organizāciju parāde. Svētku turpinājums risinājās Vienības namā, kur koncertēja apvienotie kori . Par Dobeles atbrīvošanu runāja L. k. o. k. pulkv. ltn. A. Kēlers. Izrādīja J. Raiņa lugu „Krauklītis". Tumsai iestājoties, piemineklis mirgoja starmešu gaisma.

Dobeles atbrīvošanas pieminekli veidojis tēlnieks K. Zemdegs . Kopā ar laukuma izdaiļošanu tas izmaksājis ap 20.000 ls. Piemineklī rakstīts: „No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galvas jānoliek." “

Adrese: Dobele, laukums starp Brīvības un Tērvetes ielu

 

Dobeles ordeņa pils (Doblen)

                                           (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                         (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)   

                                            (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto) 

                                    (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

Ordeņa pils uzcelta bijušajā zemgaļu pilskalnā. Četras stiprākās zemgaļu pilis – Dobeli, Tērveti, Rakti un Sidrabeni – krustneši ieņēma no 1289. līdz 1290.gadam. 1335.gadā pilskalnā sāka celt ordeņa komtura pili un līdz 1562.gadam te valdīja vismaz 15 komturi. Pēdējais no komturiem bija Tīss fon der Reke. Mestrs Valters fon Platenbergs viņam piešķīra lietošanā Dobeles pili un novadu. Pēc ordeņvalsts sagrāves Livonijas kara laikā nodibinājās Kurzemes hercogiste un hercogam Gothardam Ketleram nācās nožēlot sava priekšteča plašo žestu. Veltīgi viņš prasīja pili un novadu atpakaļ. Reke kopā ar karadraudzi nocietinājās Dobeles pilī un atteicās zvērēt uzticību hercogam. 1566.gadā hercoga gvardi Reki sagūstīja un piespieda Dobeli atdot hercogam. Kompensācijai Reke dabūja Jaunpili. Dobeles pils hercoga dzimtai piederēja līdz 1795.gadam. Vairākas reizes pili ieņēma un izpostīja zviedri – gan Zviedrijas Polijas kara laikā, gan 1701.gadā. Pils bija palikusi bez logiem un durvīm. Tos ielika no jauna un pilī varēja dzīvot. Bet jau 1729.gadā pils bija tādā kondīcijā, ka dobelnieki sāka lauzt no tās drupām akmeņus savu māju celtniecībai. 19.gadsimtā tika uzsākti pils konservācijas darbi, kas turpināti arī 20.gadsimta 30-os un 50-os gados. Pēc tam tie atsākti 2002.gadā. (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm, 2.daļa)

1870. gada 26. jūnijā, Dobelē notika pirmie Kurzemes Dziesmu svētki ar garīgo koncertu Ev. luteriskajā baznīcā, koncertu latviešu mācītājmuižā un svētku noslēgumu Dobeles pilsdrupās.  Ar to bija aizsākta skaista tradīcija Dobelē – dziesmai, dejai un mūzikai. 2010. gada 5. jūnijā Dobeles pilsdrupās par godu I Kurzemes dziedāšanas svētkiem atklāja tēlnieces Intas Bergas veidoto piemiņas plāksni „Pirmajiem Kurzemes dziedātāju svētkiem par godu”.

Nepārbūvējot vēsturiskos mūrus, šeit taps mūsdienīgas telpas četros līmeņos. Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Andris Vilks atzīst, ka šāda veida projekts Latvijā līdz šim nav īstenots. Pirmajā, otrajā stāvā un arī pagrabā būs izstāžu zāles, tur atradīsies ekspozīcijas ar dažādiem priekšmetiem, kas šeit Dobeles pilsdrupās ir atrasti. Gatavojoties lielajiem rekonstrukcijas darbiem, pēdējo gadu laikā pilsdrupu teritorijā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi, un tādi notiks arī būvdarbu laikā. Pašvaldības izpilddirektors atzīst, ka tikai būvdarbu laikā varēs saprast, vai visu iecerēto varēs īstenot dzīvē, jo zem pilsdrupām glabājas daudz noslēpumu. Plānots, ka divu gadu laikā jeb līdz 2020. gadam darbi tiks pabeigti un atjaunotā Dobeles Livonijas ordeņa pils tiks nodota cilvēkiem apskatei un vērtēšanai. Unikālu rekonstrukciju piedzīvos ne tikai pils kapella, bet arī pils laukuma teritorija. Dobelnieki būvdarbu laikā plāno atjaunot to tādu, kāds tas bija vēsturiski. Plānots, ka būvdarbu laikā mūri tiks rekonstruēti un konservēti, saglabājot arī esošās oriģinālās detaļas. Projektā paredzēti arī darbi, kas saistīti ar elektrības, ventilācijas, apkures tīklu un liftu izbūvi. Kopējās projekta izmaksas lēšamas divarpus miljonu eiro apmērā. (no LNT ziņu sižeta 2017.gadā)

Adrese: Dobele, Brīvības iela 2a