(Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Ordeņa pils uzcelta bijušajā zemgaļu
pilskalnā. Četras stiprākās zemgaļu pilis – Dobeli, Tērveti, Rakti un Sidrabeni
– krustneši ieņēma no 1289. līdz 1290.gadam. 1335.gadā pilskalnā sāka celt
ordeņa komtura pili un līdz 1562.gadam te valdīja vismaz 15 komturi. Pēdējais
no komturiem bija Tīss fon der Reke. Mestrs Valters fon Platenbergs viņam
piešķīra lietošanā Dobeles pili un novadu. Pēc ordeņvalsts sagrāves Livonijas
kara laikā nodibinājās Kurzemes hercogiste un hercogam Gothardam Ketleram nācās
nožēlot sava priekšteča plašo žestu. Veltīgi viņš prasīja pili un novadu
atpakaļ. Reke kopā ar karadraudzi nocietinājās Dobeles pilī un atteicās zvērēt
uzticību hercogam. 1566.gadā hercoga gvardi Reki sagūstīja un piespieda Dobeli
atdot hercogam. Kompensācijai Reke dabūja Jaunpili. Dobeles pils hercoga
dzimtai piederēja līdz 1795.gadam. Vairākas reizes pili ieņēma un izpostīja
zviedri – gan Zviedrijas Polijas kara laikā, gan 1701.gadā. Pils bija palikusi
bez logiem un durvīm. Tos ielika no jauna un pilī varēja dzīvot. Bet jau
1729.gadā pils bija tādā kondīcijā, ka dobelnieki sāka lauzt no tās drupām
akmeņus savu māju celtniecībai. 19.gadsimtā tika uzsākti pils konservācijas
darbi, kas turpināti arī 20.gadsimta 30-os un 50-os gados. Pēc tam tie atsākti
2002.gadā. (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm, 2.daļa)
1870. gada 26. jūnijā,
Dobelē notika pirmie Kurzemes Dziesmu svētki
ar garīgo koncertu Ev. luteriskajā baznīcā, koncertu latviešu mācītājmuižā un
svētku noslēgumu Dobeles pilsdrupās. Ar to bija aizsākta skaista
tradīcija Dobelē – dziesmai, dejai un mūzikai. 2010. gada 5. jūnijā Dobeles pilsdrupās par godu I Kurzemes dziedāšanas
svētkiem atklāja tēlnieces Intas Bergas veidoto piemiņas plāksni
„Pirmajiem Kurzemes dziedātāju svētkiem par godu”.
Nepārbūvējot vēsturiskos mūrus, šeit
taps mūsdienīgas telpas četros līmeņos. Dobeles novada pašvaldības
izpilddirektors Andris Vilks atzīst, ka šāda veida projekts Latvijā līdz šim
nav īstenots. Pirmajā, otrajā stāvā un arī pagrabā būs izstāžu zāles, tur
atradīsies ekspozīcijas ar dažādiem priekšmetiem, kas šeit Dobeles pilsdrupās
ir atrasti. Gatavojoties lielajiem rekonstrukcijas darbiem, pēdējo gadu laikā
pilsdrupu teritorijā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi, un tādi notiks arī
būvdarbu laikā. Pašvaldības izpilddirektors atzīst, ka tikai būvdarbu laikā
varēs saprast, vai visu iecerēto varēs īstenot dzīvē, jo zem pilsdrupām
glabājas daudz noslēpumu. Plānots, ka divu gadu laikā jeb līdz 2020. gadam
darbi tiks pabeigti un atjaunotā Dobeles Livonijas ordeņa pils tiks nodota
cilvēkiem apskatei un vērtēšanai. Unikālu rekonstrukciju piedzīvos ne tikai
pils kapella, bet arī pils laukuma teritorija. Dobelnieki būvdarbu laikā plāno
atjaunot to tādu, kāds tas bija vēsturiski. Plānots, ka būvdarbu laikā mūri
tiks rekonstruēti un konservēti, saglabājot arī esošās oriģinālās detaļas.
Projektā paredzēti arī darbi, kas saistīti ar elektrības, ventilācijas, apkures
tīklu un liftu izbūvi. Kopējās projekta izmaksas lēšamas divarpus miljonu eiro
apmērā. (no LNT ziņu sižeta 2017.gadā)
Adrese: Dobele, Brīvības iela 2a
