Dobeles atbrīvošanas piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas
brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Tēlnieks Kārlis Zemdega Dobeles
atbrīvošanas pieminekli veidoja kā divfigūru kompozīciju, kur senlatviešu
karavīrs ir tautas spēka simbols, bet tautumeita – Mātes Latvijas tēls - pauž
garīgās skaidrības ideālu.
Ideja veidot Dobelē pieminekli tika izvirzīta 1924.gadā, taču darbu pie pieminekļa K.Zemdega uzsāka tikai desmit gadus vēlāk, 1934.gadā. Piemineklis tika kalts no 44 tonnu smaga Somijas granīta bluķa, kopā ar pamatni piemineklis sasniedza 4,5 m augstumu. Pieminekļa svinīga atklāšana notika 1940.gada 9.jūnijā tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, kur Dobeles atbrīvošanas piemineklis stāvēja līdz 1950.gadam, kad pēc padomju iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts.
Sākoties nacionālās atmodas laikam un pateicoties K.Zemdegas veidotā pieminekļa atjaunošanas iniciatoru - Latvijas Kultūras fonda Dobeles nodaļas - neatlaidīgajām aktivitātēm, 1988.gada 21.jūlijā Latvijas Komunistiskās partijas Dobeles rajona komitejas birojs un Dobeles rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu atbalstīt Dobeles darba kolektīvu un iedzīvotāju ierosmi atjaunot Staļina kulta laikā iznīcināto pieminekli. Vienlaikus tika izveidots Pieminekļa atjaunošanas fonds, kurā ieskaitītie uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu ziedojumi tika izlietoti K.Zemdegas pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Šī vieta tika izraudzīta, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
Atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Šoreiz granīta akmens tika atvests no Zaporožjes Ukrainā.
Ideja veidot Dobelē pieminekli tika izvirzīta 1924.gadā, taču darbu pie pieminekļa K.Zemdega uzsāka tikai desmit gadus vēlāk, 1934.gadā. Piemineklis tika kalts no 44 tonnu smaga Somijas granīta bluķa, kopā ar pamatni piemineklis sasniedza 4,5 m augstumu. Pieminekļa svinīga atklāšana notika 1940.gada 9.jūnijā tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, kur Dobeles atbrīvošanas piemineklis stāvēja līdz 1950.gadam, kad pēc padomju iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts.
Sākoties nacionālās atmodas laikam un pateicoties K.Zemdegas veidotā pieminekļa atjaunošanas iniciatoru - Latvijas Kultūras fonda Dobeles nodaļas - neatlaidīgajām aktivitātēm, 1988.gada 21.jūlijā Latvijas Komunistiskās partijas Dobeles rajona komitejas birojs un Dobeles rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu atbalstīt Dobeles darba kolektīvu un iedzīvotāju ierosmi atjaunot Staļina kulta laikā iznīcināto pieminekli. Vienlaikus tika izveidots Pieminekļa atjaunošanas fonds, kurā ieskaitītie uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu ziedojumi tika izlietoti K.Zemdegas pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Šī vieta tika izraudzīta, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
Atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Šoreiz granīta akmens tika atvests no Zaporožjes Ukrainā.
Piemineklis tika atjaunots par dobelnieku ziedojumiem un otrreiz svinīgi
atklāts 1996. gadā.
1940.gada 10.jūnja “Brīvā zeme” atspoguļo atklāšanas dienu: “Jau agrā rītā Dobelē pulcējās ļaudis no Bērzes un citiem kaimiņu
pagastiem. Plašās un iespaidīgās svinības ievadīja Dobeles aizsargi ar gājienu
uz kritušo varoņu atdusas vietām, kur nolika ziedus. Nami karogoti ne tikai
Dobelē, bet arī plašā novada lauku sētās. Pēcpusdienā pie jaunā pieminekļa
ieradās ap 4000 svinību dalībnieku. Slēgtās rindās stāvēja karaspēka daļas,
aizsargi, aizsardzes, skolu jaunatne, mazpulki, skauti, Dobeles vanagi un
organizācijas ar vienības simboliem — karogiem. Viesu vidū Valsts Prezidenta
sekretārs J. Grandaus, Jelgavas apr. priekšnieks Ž.Stiebris, Tukuma - Talsu
apr. priekšnieks Ed. Mauriņš, Jelgavas pils. vec. Kr. Frickauss, apriņķa vec.
J. Piekuss, virsnieku delegācijas, 8 pagastu vecākie un Dobeles novada sabiedrī
bas pārstāvji. Kara ministra ģen. Kr. Berķa pārstāvi ģen. H. Buku sagaidīja
Dobeles atbrīvošanas pieminekļa komiteja ar pilsētas vecāko J. Jirgenu. “Zemgales
sirdī — sirmajā Dobelē, kur mūsu senču brīvības karogs plīvoja visilgāk, tagad
paceļas brīvības piemineklis, kas liecina par Latvijas teiksmaino pagātni,
slavas pilno tagadni un saulaino nākotni," teica pieminekļa komitejas
priekšsēdētājs J. Jirgens un lūdza ģen. H. Buku pieminekli atklāt. Nodevis dobelniekiem
Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa sveicienus, ģen. H. Buks norādīja, ka Dobele ir
viena no vecākām latviešu nometnēm senatnē, kur jau priekš 700 gadiem zemgaļi
cīnījās par savu brīvību un neatkarību. Apskatījis brīvības cīņu raksturīgākos
posmus, ģenerālis starp citu teica: „Šis piemineklis sevī iemieso seno zemgaļu
brīvības cīņas, nacionālās armijas uzvaras gaitas un tautas atbrīvošanu 15.
maijā. Viņš mums atgādina tos gadu simtus, kas bija vajadzīgi, lai mēs atkal
kļūtu brīvi, to upuru un izlieto asins daudzumu, kas ziedoti tautas brīvībai un
to, ka tikai vienoti un paļaudamies pašu spēkiem mēs pastāvēsim un būsim
stipri. Nedrīkstam piemirst, ka mūsu tautu un valsti tagad vada tā pati
persona, kas stāvēja pie Latvijas šūpuļa un izvadīja cauri visām grūtībām.
Paļausimies uz savu tautas un valsts vadītāju, sekosim un izpildīsim viņa
norādījumus, tad nekādas grūtības nebūs nepārvaramas. Atklāju šo pieminekli un
nododu viņu visas tautas glabāšanā. " Kad atsedzās granītā cirstais Mātes
- Latvijas tēls ar sargu - senču karavīru, plašo laukumu pāršalca valsts himnas
skaņas un sardzē pie pieminekļa nostājās aizsargi. Svētrunu teica armijas māc.
P. Apkalns, aicinot dobelniekus ar ticību, Dievu un tēvzemes mīlestību sirdīs
stāvēt par latviešu tautu un brīvību. Pieminekli iesvētīja prāvests J.
Straumanis, bet lūgšanas vārdus teica viņa dēls Dobeles dr. māc. G. Straumanis.
Pieminekļa atklāšanas svinības kuplināja
apvienotie kori un orķestri. Sekoja karaspēka, aizsargu un organizāciju parāde.
Svētku turpinājums risinājās Vienības namā, kur koncertēja apvienotie kori .
Par Dobeles atbrīvošanu runāja L. k. o. k. pulkv. ltn. A. Kēlers. Izrādīja J.
Raiņa lugu „Krauklītis". Tumsai iestājoties, piemineklis mirgoja starmešu
gaisma.
Dobeles atbrīvošanas pieminekli veidojis tēlnieks K. Zemdegs .
Kopā ar laukuma izdaiļošanu tas izmaksājis ap 20.000 ls. Piemineklī rakstīts:
„No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galvas jānoliek." “
Adrese: Dobele, laukums starp Brīvības un Tērvetes ielu
