Jūrmala, Gerliņa nams

 

                                                                   (1930-to gadu foto)

                                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Kārļa Gerliņa maizes ceptuve "K. Gerliņš" Dubultu prospektā 18 (līdz 1935. gadam Mellužu iela 24) darbojās kopš 1921. gada 14. maija. Mūra divstāvu mājas pirmajā stāvā atradās maizes ceptuve un veikals, otrajā stāvā īpašnieka dzīvoklis. Gerliņa ceptuves maiznīcas atradās arī Ķemeru un Bulduru tirgos.

Kārļa Gerliņa dēls, ceļu būves inženieris Egons Gerliņš (1936-2020), stāstīja, ka sākums maizes ceptuvei bijis grūts. Dzīvojuši tādā trūkumā, ka pa nakti miltu maisus no Dubultu kuģīšu piestātnes (atveda no Rīgas vai Jelgavas) nesa uz pleciem. Tomēr vēlāk bija švītīgs, staigāja cepurē ar gaiļa spalvām. Vācu okupācijas laikā ģimene aizbrauca uz Kurzemi, tēvs Ventspilī pabija filtrācijas nometnē. Kad atlaida, ģimene atgriezās Dubultos, bet tur viss jau bija aizņemts. Dzīvoja dažādās vietās Dubultos, atdusas Jaundubultu kapos. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas māju kā pirmo denacionalizēja. Tā bija izpostīta un piemēslota, sabūvētas daudzas mazas istabas utt.

 

Adrese: Jūrmala, Dubultu prospekts 18

Jaunsaules vecā skola

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā Jaunsaules skola celta 1873. gadā. 1921. gadā to pārcēla uz Vecās muižas pili, kura arī nu jau ir likvidēta. Vēlāk vecajā skolas ēkā bija pasta nodaļa.

 

Adrese:  Bauskas novads, Vecsaules pagasts (koordinātes - 56.342541, 24.468292 )

 

Rīga, Zemgales tilts

 

                                                                   (tilta senāks foto)

                                                                           (sagrautais tilts 1940-os gados)

                                                          (tilta balsti 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmo dzelzceļa tiltu Rīgā pār Daugavu uzcēla 1871.-1872. gadā. To dēvēja par Dzelzs tiltu un tas kalpoja arī gājēju un pajūgu kustībai. 1917. gadā, krievu armijai atkāpjoties no Rīgas, saspridzināja trīs vidējos tilta posmus. Sākotnēji tos atjaunoja ar koka konstrukcijām. Līdz 1938. gadam vecās koka konstrukcijas un sarūsējušos dzelzs posmus nomainīja ar jaunām dzelzs konstrukcijām, tilta galos ierīkoja pajūgu satiksmei piemērotas nobrauktuves. Atjaunoto tiltu satiksmei atklāja 1938. gadā un nosauca par Zemgales tiltu. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājējiem. Tādēļ dzelzceļa sliedes atradās tilta vidū, bet malās bija platas joslas gājējiem. Par maksu tiltu varēja izmantot arī zirgu transports. Tilts sastāvēja no režģotas metāla kopnes, kas novietota uz 8 balstiem upē un 3 balstiem krastā. Otrā pasaules kara laikā tiltu uzspridzināja un pēc kara to neatjaunoja.

 

Adrese: Rīga (koordinātes 56.943539, 24.108883 )

Kaķenieku krogs (Baltais krogs)

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

1957.gada tūrisma ceļvedī “Kur plūst Lielupe” rakstīts: “3 km no Annenieku ciema centra Rīgas—Liepājas šosejas kreisajā pusē atrodas padomju saimniecības «Kaķenieki» centrs Gaujas, ko agrāk sauca par Balto krogu. Šosejas labajā pusē redzams strauji augošais padomju saimniecības ciemats”.  

Mūsdienās ēka gadiem ilgi visai neveiksmīgi tiek apsaimniekota, laiku pa laikam tur parādoties pa kādai kafejnīcai vai veikalam. Bet vieta ir tik pateicīga vienam normālam lauku krodziņam, pie kura garāmbraucējiem gribētos piestāt.

 

Adrese: Dobeles novads, Annenieku pagasts, Kaķenieki (koordinātes - 56.664764, 23.038686 )